Vācija

Vikipēdijas raksts

Vācija jeb Vācijas Federatīvā Republika (vācu: Deutschland jeb Bundesrepublik Deutschland) ir viena no pasaules vadošajām industrializētajām valstīm, kas atrodas Eiropas centrā. Vācija robežojas ar Dāniju ziemeļos, Austriju un Šveici dienvidos, Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburga rietumos, kā arī Poliju un Čehiju austrumos. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra.

Bundesrepublik Deutschland


(Par karogu)	(Par ģerboni)

Lielākās pilsētas

Berlīne
Hamburga
Minhene

Prezidents

Horsts Kēlers

Kanclers

Angela Merkela

Platība
- Kopā
- % ūdens

349 223km²
2.416%

Iedzīvotāju skaits
- Kopā (2003)
- blīvums

82 398 326
242/km²

Veidošanās / apvienošanās

843.gads
1871.g. 18.janvāris
1949.g. 23.maijs
1990.g. 3.oktobris

UTC +1

Das Lied der Deutschen

Interneta domēns

.DE

Starptautiskais tālsarunu kods

+49

Vācija ir demokrātiska federāla parlamentāra valsts, ko veido 16 pavalstis (federālās zemes).

Vācija ir ANO, NATO un G8 dalībvalsts, kā arī viena no EEK dibinātājvalstīm, kas mūsdienās ir pārtapusi Eiropas Savienībā.

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Vācija atrodas mērenajā klimata joslā starp Atlantijas okeānu un Austrumeiropas kontinentālāka klimata apgabaliem. Gandrīz visā Vācijas teritorijā klimats ir mērens, nokrišņu sadalījums vienmērīgs visu gadu, daudz ir mākoņainu dienu. Gada vidējā temperatūra ir 9 0C, un krasas temperatūras maiņas ir retas. Lai gan temperatūra atšķiras pa dažādiem gadalaikiem. Ziemā vidējā gaisa temperatūra ir 1,5 0C zemienēs līdz –6 0C kalnu rajonos. Siltākajā gada mēnesī jūlijā temperatūra ir 18 0C zemienēs un 20 0C – no vējiem pasargātajās ielejās valsts dienvidos. Vācijas dienvidu apgabalā Bavārijā pa Alpu ziemeļu nogāzēm lejup plūst silts gaiss – pūš kalnu vējš fēns, kurš var izraisīt strauju sniega kušanu. Vācijā ir garš veģetācijas periods bez sala, gada vidējais nokrišņu daudzums pārsniedz 700 mm un galēja gaisa temperatūra novērojama reti. Tāpēc klimats Vācijā ir viens no pasaules desmit lielākajām labības audzētājvalstīm, īpaši daudz audzē miežus. Lai gan mazāk nekā 3% valsts iedzīvotāji ir nodarbināti zemkopībā. Vācija ir arī liela kartupeļu un sakņaugu audzētāja.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

Vācija tiek iedalīta 16 pavalstīs (federālajās zemēs, vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland). Tālāk Vācija iedalās 439 rajonos (vāciski daudzskaitlī Kreise) un pilsētās (kreisfreie Städte) (2004). Sk. Vācijas federālās zemes.

Vācijas pavalstis: Bādene-Virtemberga, Bavārijas brīvvalsts(Bavārija), Berlīne, Brandenburga, Brīvā Hanzas pilsēta Brēmene, Brīvā un Hanzas pilsēta Hamburga, Hesene, Meklenburga-Priekšpomerānija, Lejassaksija, Ziemeļreina-Vestfālene, Reinzeme-Pfalca, Zāra, Saksijas brīvvalsts(Saksija), Saksija-Anhalte, Šlēzviga-Holšteina, Tīringenes brīvvalsts (Tīringene).

Zeme	Galvaspilsēta	Zemes vāciskais nosaukums	Galvaspilsētas vāciskais nosaukums
1. Bādene - Virtemberga	Štutgarte	Baden-Württemberg	Stuttgart
2. Bavārija	Minhene	Freistaat Bayern	München
3. Berlīne	Berlīne	Berlin	Berlin
4. Brandenburga	Potsdama	Brandenburg	Potsdam
5. Brēmene	Brēmene	Freie Hansestadt Bremen	Bremen
6. Hamburga	Hamburga	Freie und Hansestadt Hamburg	Hamburg
7. Hesene	Vīsbādene	Hessen	Wiesbaden
8. Meklenburga - Priekšpomerānija	Šverīne	Mecklenburg-Vorpommern	Schwerin
9. Lejassaksija	Hannovere	Niedersachsen	Hannover
10. Ziemeļreina - Vestfālene	Diseldorfa	Nordrhein-Westfalen	Düsseldorf
11. Reinzeme - Pfalca	Mainca	Rheinland-Pfalz	Mainz
12. Sāra	Zārbrikene	Saarland	Saarbrücken
13. Saksija	Drēzdene	Freistaat Sachsen	Dresden
14. Saksija - Anhalte	Magdeburga	Sachsen-Anhalt	Magdeburg
15. Šlēsviga - Holšteina	Ķīle	Schleswig-Holstein	Kiel
16. Trīringene	Erfurte	Freistaat Thüringen	Erfurt

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

Frankfurte ir nozīmīgākais finansu centrs un globālais aviācijas mezgls

Vācija ir lielākā Eiropas ekonomika un trešā lielākā ekonomika pasaulē, pēc Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānas.^[1] Tā ir piektajā vietā pasaulē pēc pirktspējas paritātes.^[2] Preču eksports ir būtiskākā Vācijas ekonomikas daļa un viens no galvenajiem labklājības faktoriem. Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas datiem, Vācija ir pasaules lielākais eksportētājs, kuras eksports 2006.gadā sastāda 1,133 triljoni USD (Vācijas eksports uz citām Eirozonas valstīm ir iekļauts šinī summā). Tai ir liels tirdzniecības pārpalikums (165 miljardi eiro 2006.gadā).^[3]

[izmainīt šo sadaļu] Infrastruktūra

2002. gadā Vācija bija piektā lielākā enerģijas patērētāja pasaulē, un 2/3 tās primārās enerģijas tika importēts. Šajā pašā gadā Vācija bija arī Eiropas lielākā elektroenerģijas patērētāja; elektrības patēriņš šajā gadā bija 512.9 miljardi kilovatstundas.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Vācijas vēsturi hronoloģiski pieņemts dalīt vairākos atsevišķos posmos:

Pirmskristietības laiks - līdz 800. gadam
Kārļa lielā franku impērija un tās mantojums (843. gads kā pagrieziena punkts)
Vācu nācijas svētā Romas impērija 962.-1806. g. (aplūkojot arī dažādās vācu zemju savienības)
Vācijas impērija 1871.-1918. g.
Veimāras republika 1918.-1933. g.
Trešais reihs 1933.-1945. g.
Vācijas Demokrātiskā Republika - 1949.-1990. g.
Vācijas Federatīvā Republika - 1949.-1990. g
Vācija pēc 1990. gada

[izmainīt šo sadaļu] Svētki

Latviskais nosaukums	Vāciskais nosaukums	Datums	BW	BY	BE	BB	HB	HH	HE	MV	NI	NW	RP	SL	SN	ST	SH	TH
Jaungads	Neujahr	1. janvāris	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Kristības (Trīs kungu svētki)	Heilige Drei Könige	6. janvāris	X	X												X
Lielā Piektdiena	Karfreitag	mainīgs	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Lieldienas	Ostern	mainīgs	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
1. maijs	Tag der Arbeit	1. maijs	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Debesbraukšanas diena	Christi Himmelfahrt	mainīgs	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Svētā gara diena	Pfingstmontag	mainīgs	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Kristus gara svētki	Fronleichnam	mainīgs	X	X					X			X	X	X	1)			2)
	Augsburger Friedensfest	8. augusts		3)
Marijas Debesbraukšanas svētki	Mariä Himmelfahrt	15. augusts		5)										X
Vienības diena	Tag der Deutschen Einheit	3. oktobris	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Reformācijas diena	Reformationstag	31. oktobris				X				X					X	X		X
Visu svēto diena	Allerheiligen	1. novembris	X	X								X	X	X
Lūgšanu un grēku atlaišanas diena	Buß- und Bettag	mainīgs													4)
Ziemassvētki pirmā diena	1. Weihnachtstag	25. decembris	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Ziemassvētki otrā diena	2. Weihnachtstag	26. decembris	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Buks A., Vācijas ārpolitika pēc 2. Pasaules kara un bundeskanclera K.Adenauera loma tajā

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī

Pazīstami Vācijas cilvēki
Vācijas federālās zemes
Vācijas pilsētu uzskaitījums
Vācijas upju uzskaitījums
Vācijas nacionālo parku uzskaitījums
Vācijas arhitektūru celtņu uzskaitījums

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Eiropas valstis
Albānija \| Andora \| Apvienotā Karaliste \| Austrija \| Baltkrievija \| Beļģija \| Bosnija un Hercegovina \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Horvātija \| Igaunija \| Īrija \| Īslande \| Itālija \| Kosova \| Krievija \| Latvija \| Lietuva \| Lihtenšteina \| Luksemburga \| Maķedonijas Republika \| Malta \| Melnkalne \| Moldova \| Monako \| Nīderlande \| Norvēģija \| Polija \| Portugāle \| Rumānija \| Sanmarīno \| Serbija \| Slovākija \| Slovēnija \| Somija \| Spānija \| Šveice \| Turcija \| Ukraina \| Ungārija \| Vācija \| Vatikāns \| Zviedrija
Teritorijas: Fēru Salas \| Gibraltārs \| Gērnsija \| Menas sala \| Džersija

Eiropas valstis

Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija

Eiropas Savienība (ES)
Apvienotā Karaliste \| Austrija \| Beļģija \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Igaunija \| Īrija \| Itālija \| Kipra \| Latvija \| Lietuva \| Luksemburga \| Malta \| Nīderlande \| Polija \| Portugāle \| Rumānija \| Slovākija \| Slovēnija \| Somija \| Spānija \| Ungārija \| Vācija \| Zviedrija

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO)
Dalībvalstis	Apvienotā Karaliste · ASV · Beļģija · Bulgārija · Čehija · Dānija · Francija · Grieķija · Igaunija · Īslande · Itālija · Kanāda · Latvija · Lietuva · Luksemburga · Nīderlande · Norvēģija · Polija · Portugāle · Rumānija · Slovākija · Slovēnija · Spānija · Turcija · Ungārija · Vācija
Kandidātvalstis	Albānija · Horvātija · Maķedonija