Austrija
Vikipēdijas raksts
|
|||||
 |
|||||
| Valsts valoda | vācu valoda | ||||
| Galvaspilsēta | Vīne | ||||
| Lielākās pilsētas | Vīne Grāca Linca Zalcburga Insbruka |
||||
| Prezidents | Heincs Fišers | ||||
| Premjerministrs | Alfrēds Gūzenbauers (Alfred Gusenbauer) | ||||
| Platība | 83 858 km² | ||||
| Iedzīvotāju skaits - Kopā (2004) - blīvums |
8 022 300 97/km² |
||||
| Neatkarība | No Sabiedroto okupācijas 1955.gada 27.jūlijā | ||||
| Valūta | eiro/EUR | ||||
| Laika zona | UTC +1 | ||||
| Valsts himna | Land Der Berge, Land Am Strome | ||||
| Interneta domēns | .AT | ||||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +43 | ||||
Austrijas Republika (vācu: Republik Österreich) ir valsts Viduseiropā. Tā robežojas ar Vāciju un Čehiju ziemeļos, Slovākiju un Ungāriju austrumos, Slovēniju un Itāliju dienvidos, kā arī Šveici un Lihtenšteinu rietumos. Austrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Austrijas vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Senie laiki
Vēl 6.- 5.gs. p.m.ē. Austrijas teritoriju apdzīvojošās ciltis, pārsvarā ķelti, šeit nodarbojās ar zemkopību, tās bija iesaitītas arī tirdzniecībā. Arī daudzas Austrijas pilsētas izveidojušās uz ķeltu vai citu Viduseiropu dažādos laikos apdzīvojušu cilšu apmetņu pamata. Tā, viena no senākajām ķeltu pilsētām Austrijas teritorijā ir Haleina (Hallein), kura atrodas Zalcahas upes krastā apmēram 15 km uz dienvidiem no Zalcburgas.
Romieši 1.gs. p.m.ē. beigās pakļāva šo reģionu un izveidoja šeit trīs provinces - Noriku (Noricum), Rētiju (Rhaetia) un Panoniju (Pannonia). Romiešiem Austrijas teritorija, it īpaši Donavas dienvidu krasts, bija svarīga aizsardzības līnija pret barbaru uzbrukumiem no ziemeļiem. Arī Alpu kalnu grēda ar tās pārejām bija stratēģiski svarīgi kā tirdzniecības ceļi starp Eiropas dienvidiem un ziemeļiem. Savukārt Donavas upe bija dabīgs ūdensceļš, kas nodrošināja kontaktus starp austrumiem un rietumiem. Lai nodrošinātu kontroli pār šiem ceļiem romieši kādreizējās ķeltu apmetnes Vindobonas vietā sāka būvēt militāru nocietinājumu, kurš vēlāk kļuva par mūsdienu Vīni.
Neskatoties uz romiešu pūlēm padarīt Romas impērijas ziemeļu robežu par nepārvaramu šķērsli, 2.gs. vidū ģermāņu ciltis daudzkārt iebruka šajā reģionā, līdz 4.gs. tas pārstāja kalpot kā impērijas aizsardzības josla. Pēc Romas impērijas sabrukuma Austrijas teritorija pilnībā nonāca ģermāņu kontrolē, lai gan arī dažādas citas ciltis tajā turpināja laiku pa laikam iebrukt.
[izmainīt šo sadaļu] Viduslaiki
[izmainīt šo sadaļu] Ostmarka
Austrijas kā Eiropas politiskas vienības veidošanās aizsākās vēl agrīnos viduslaikos, kad maģāru agresija piespieda vāciešus nostiprināt Ostmarkas reģionu, vai Austrumu pierobežu, ar cietokšņiem un citām aizsardzības būvēm, ko savā laikā bija iesācis vēl franku karalis Kārlis Lielais lai aizsargātos no avāriem. Pēc maģāru sakāves vācu karalis Otto I šai zemei piešķīra markgrāfistes statusu, līdz ar to padarot to par politisku veidojumu, kas vēlāk sāka saukties par Österreich (Austrija). Šajā Austrumu pierobežā, Ostmarkā, tika veicināta arī vācu kolonistu ieceļošana, lai pēc iespējas vairāk to nostiprinātu ar draudzīgu iedzīvotāju atbalstu. Ostmarkas robeža pakāpeniski tika virzīta arvien tālāk uz austrumiem un ziemeļiem, līdz tā 11. gadsimtā sasniedza mūsdienu Morāviju Čehijā.
[izmainīt šo sadaļu] Habsburgu periods
Austrijas kā valsts briedums saistāms ar Habsburgu dinastijas valdīšanas laiku. Habsburgu loma Eiropā, it īpaši Svētās Romas impērijas austrumu daļā, būtiski pieauga 14. - 15.gs. laikā. Imperatora Maksimiliāna I laikā, pateicoties viņa paša un viņa bērnu izdevīgām laulībām, Austrijas teritorija būtiski paplašinājās, tā kļuva par milzīgās Habsburgu impērijas organisku sastāvdaļu. Taču tai negāja secen arī smagi pārbaudījumi. Tā, 1529.g. Vīne ar lielām grūtībām izturēja osmaņu turku aplenkumu. Arī 1532.g. tās tuvumā notika smagas kaujas ar turku armijām.
Starpvalstu un pilsoņu kari Austrijas teritorijā nebija retums arī nākamajos gadsimtos. Tā, Reformācijas laikā 16.gs. vidū Austrija tika ierauta reliģiju karā starp protestantiem un katoļiem, bet 1618.g. ar jaunu protestantu sacelšanos Bohēmijā aizsākās viens no asiņainākamajiem Eiropas konfliktiem - Trīsdesmitgadu karš (1618-1648). Taču 1683.g. Vīne no jauna nonāca turku armijas aplenkumā un tikai pateicoties Polijas karaļa Jana III Sobieska vadītajai poļu vācu apvienotās armijas palīdzībai pilsētai ar grūtībām izdevās izglābties no tās pakļaušanas turkiem.
Arī 18.gs. vidū Austrijai nācās pārdzīvot Septiņgadu karu (1756-1763) starp Eiropas monarhu dinastijām, kuras konfliktēja par Austrijas troni. Pat jaunajā Eiropas vēstures laikmetā Austrija iegāja ar kariem - sākotnēji ar piedalīšanos Franču revolūcijas (1789-1799) cīņās un beidzot ar līdzdalību Napoleona kampaņās (1803-1815).
Pēc Napoleona karu beigām līdz 19.gs. vidum Austrijā saglabājās zināma politiska un ekonomiska stabilitāte, lielā mērā pateicoties arī spējīgā kanclera Klemena von Meterniha vadībai. Pakāpeniski sāka attīstīties rūpniecība, lai gan valsts joprojām bija pārsvarā agrāra. Taču pamatā Austrija bija un joprojām palika konservatīva monarhiska impērija, kurā turpināja saglabāties dzimtbūšana. Tādēļ plašās iedzīvotāju masās arvien vairāk brieda neapmierinātība ar impērijā pastāvošo politisko režīmu un konservatīvo ekonomisko sistēmu. Saasinājās arī starpnacionālās attiecības, līdz 1848.g. martā Vīnē izraisījās sacelšanās. Tās rezultātā no amata atkāpās kanclers Meternihs. Arī imperators Ferdinands I bija spiests troni nodot savam 18 gadus vecajam dēlam Francim Jozefam I, kurš valdīja Austrijā līdz pat 1916.g.
Taču arī Franča Jozefa I valdīšanas laiks Austrijā nebija mierīgs. Tā, 1866.g. Austrija zaudēja Septiņu nedēļu karu pret Prūsiju un Itāliju un līdz ar to arī virkni agrāko teritoriju. Arī Ungārijas valdošā augstmaņu elite panāca tās autonomijas atzīšanu. Pēc šiem notikumiem, sākot ar 1877.g. agrākā Habsburgu impērija sāka saukties par Austroungārijas impēriju. Līdz pat Pirmajam Pasaules karam, kurš aizsākās ar Austroungārijas kara pieteikšanu Serbijai, impērijas attīstība, neskatoties uz daudzām iekšējām pretrunām un etniskiem un sociāliem konfliktiem, bija samērā mierīga. Taču arvien spilgtāk uz pārējās Eiropas fona sāka izpausties tās atpalicība. Pirmā Pasaules kara laikā Austrijas armija cieta sakāvi gandrīz visās kaujās, kurās tā piedalījās. Valstī sākās pārtikas un sadzīves preču trūkums. Strauji pieauga iedzīvotāju neapmierinātība, līdz 1918.g. rudenī arī Austroungārijas impērija sabruka pilnībā. Tās vietā izveidojās trīs jaunas neatkarīgas valstis ar republikas statusu - Austrija, Ungārija un Čehoslovākija. Līdz ar to Habsburgu periods Austrijas vēsturē bija noslēdzies.
[izmainīt šo sadaļu] Austrija divdesmitajā un divdesmit pirmajā gadsimtā
Pēc Pirmā Pasaules kara Austrija pat ar būtisku Nāciju Līgas, ASV un citu valstu palīdzību nespēja izkļūt no trūkuma. Tādēļ saasinājās sociālās pretrunas un radikalizējās politiskās partijas. Sekojot Vācijai, arvien lielāku ietekmi valstī guva Austrijas nacisti. Pēc Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas, Vācija atzina Austriju par "vācu zemi" un 1938.g. 12. martā tā aneksijas (anšlusa) rezultātā arī tika pievienota Vācijai un, gluži kā Kārļa Lielā laikā, Austrija tika pārdēvēta par Ostmarku.
Otrajam Pasaules karam tuvojoties beigām, sabiedrotās valstis - ASV, Lielbritānija un PSRS 1943.g. oktobrī parakstīja deklarāciju, kurā vienojās, ka pēc atbrīvošanas Austrijas neatkarība tiek atjaunota. Taču patiesībā Austrija pilnībā neatkarību atguva tikai 1955.g., pēc ilgstošām sarunām starp ASV, Lielbritāniju un Franciju no vienas puses un PSRS no otras. Tā kā Austrijas austrumu daļu, ieskaitot Vīni, no fašistiskās Vācijas armijas bija atbrīvojusi Sarkanā armija, Padomju Savienība nevēlējās atteikties no tādējādi iegūtās ietekmes Austrijā. Tikai pēc Austrijas piekrišanas ievērot stingru politisko neitralitāti un atteikšanās jebkad atļaut savā teritorijā izvietot citu valstu militārās bāzes, PSRS beidzot piekrita atjaunot Austrijas neatkarību.
Austrijas ekonomiskā situācija 20.gs. otrajā pusē manāmi uzlabojās. 1960.g. tā pievienojās Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijai, bet 1961.g. tā kļuva par Eiropas Kopienas (šobrīd Eiropas Savienība (ES)) dalībnieci. 21.gs. sākumā Austrija ir viena no ekonomiski attīstītākajām Eiropas valstīm.
[izmainīt šo sadaļu] Austrijas ģeogrāfija
Lielāko daļu Austrijas teritorijas aizņem kalni. Tie ir Alpu kalni un tie stiepjas rietumu austrumu virzienā un pārsvarā aizņem valsts rietumu un vidus daļu. Augstākais Austrijas kalns ir Grosglokners (Grossglockner) un tas ir 3797 m augsts. Taču ziemeļu dienvidu virzienā Alpus šķērso daudzas ielejas. Tādēļ daudzviet Alpus iespējams šķērsot pat nenonākot augstu kalnos. Savukārt Austrijas ziemeļaustrumu daļu pārsvarā aizņem plašā Donavas ieleja. Šajā teritorijas daļā atrodas arī Austrijas galvaspilsēta Vīne. Līdzīgi kā Alpu kalni, arī Donava Austrijas teritoriju šķērso rietumu austrumu virzienā.
[izmainīt šo sadaļu] Austrijas klimats
Ņemot vērā, ka Austrijas teritorijas lielāko daļu aizņem kalni, šīs valsts klimats ir visai atšķirīgs dažādās konkrētās ģeogrāfiskās vietās. Kalnainie rietumu apvidi vairāk ir pakļauti Atlantijas okeāna, daļēji arī Vidusjūras ietekmei. Šeit mēdz būt vairāk nokrišņu. Savukārt austrumu reģioni, it īpaši Donavas ieleja, ir vairāk kontinentāli.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
- Austrijas pilsētu uzskaitījums
- Austrijas administratīvais iedalījums
- Vietas Austrijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
| Eiropas valstis |
|---|
| Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Kosova | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
| Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
|
|
 |
|---|---|
|
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija |
|
