Ukraina

Vikipēdijas raksts

Україна
Ukrayina

Ukraina


Karogs	Ģerbonis

Himna: Ще не вмерла України ні слава, ні воля
Ne Ukrainas slava, ne brīvība nav zudusi

Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) Kijeva
50°27′N 30°30′E

Valsts valodas

ukraiņu valoda

Valdība Pusprezidentāla unitāra valsts

- Prezidents Viktors Juščenko

- Premjerministrs Jūlija Timošenko

Neatkarība Sabrūkot Padomju Savienībai

- Deklarēta 1991. gada 24. augustā

- Referendums 1991. gada 1. decembrī

- Noslēgta 1991. gada 26. decembrī

Platība

- Kopā 603 628 km² (44.)

- Ūdens (%) 7

Iedzīvotāji

- iedzīvotāji 2008 g. 46 372 700 (27.)

- Blīvums 77/km² (115.)

IKP (PPP) 2007. gada aprēķins

- Kopā $399,866 miljardi^[1] (29.)

- Uz iedzīvotāju $8624^[1] (83.)

Džini koef. (2006) 31^[2] (vidējs)

HDI (2005) ▲0.788 (vidējs) (76.)

Valūta Grivna (UAH)

Laika zona EET (UTC+2)

- Vasarā (DST) EEST (UTC+3)

Interneta domēns .ua

ISO 3166-1 kods 804 / UKR / UA

Tālsarunu kods +380

Ukraina (ukraiņu: Україна) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos ar Krieviju, rietumos ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krieviju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

Ukrainas administratīvais iedalījums ir 24 apgabali (область), 2 pilsētas (місто) un viena autonomā republika (Автономна Республіка). Skat. Ukrainas administratīvais iedalījums.

[izmainīt šo sadaļu] Ukrainas simboli

Ukrainas karogs. Tiek uzskatīts, ka Ukrainas karogs radies Kijevas Krievzemes laikā. Paši Rietumukraiņi sava karoga rašanos saista ar 1848. gadu, kad pēc Polijas sadalīšanas daļa tagadējās Ukrainas teritorijas - Galīcija ietilpa Austroungārijas impērijā. Toreiz ukraiņu interešu pārstāvji griezušies pie imperatora Franča Jozefa ar lūgumu par ukraiņu karogu atzīt zili sarkano karogu. Taču imperatora māte vēlējusies, lai karogā tiktu iekļauta austriešu impērijas krāsa. Toreiz tāda skaitījās dzeltenā. Tādēļ par ukraiņu karogu imperators apstiprināja dzelteni zilo.

1918. gadā, kad tika proklamēta neatkarīgā Ukrainas Tautas Republika, par tās karogu atkal kļuva dzelteni zilais karogs uz kura tika attēlots Ukrainas nacionālais simbols- trīsžuburis. Pēc tam, kad sarkanā armija 1919. gadā okupēja jauno Ukrainas valsti, tās karogs tika aizliegts uz ilgiem okupācijas gadiem.

Visbeidzot tikai 1992. gadā Ukrainas Augstākā padomē dzelteni zilais karogs tika pasludināts par Ukrainas valsts karogu. Karoga proporcijas ir 2:3. Karoga apraksts ir iekļauts Ukrainas Republikas konstitūcijas 20. pantā. Ukrainas karoga simbolisms tiek pamatots ar Ukrainu kā tradicionālo labības audzēšanas valsti, tādēļ dzeltenā krāsa tiek tulkota kā labības krāsa, savukārt gaiši zilā Ukrainas skaidrās debesis.

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Ukrainian GDP (PPP). IMF, World Economic Outlook Database, October 2007. Atjaunināts 2008-03-10.
↑ Ukraine. CIA World Factbook (December 13, 2007). Atjaunināts 2008-05-28.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Ukraina

Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Eiropas valstis
Albānija \| Andora \| Apvienotā Karaliste \| Austrija \| Baltkrievija \| Beļģija \| Bosnija un Hercegovina \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Horvātija \| Igaunija \| Īrija \| Īslande \| Itālija \| Kosova \| Krievija \| Latvija \| Lietuva \| Lihtenšteina \| Luksemburga \| Maķedonijas Republika \| Malta \| Melnkalne \| Moldova \| Monako \| Nīderlande \| Norvēģija \| Polija \| Portugāle \| Rumānija \| Sanmarīno \| Serbija \| Slovākija \| Slovēnija \| Somija \| Spānija \| Šveice \| Turcija \| Ukraina \| Ungārija \| Vācija \| Vatikāns \| Zviedrija
Teritorijas: Fēru Salas \| Gibraltārs \| Gērnsija \| Menas sala \| Džersija

Eiropas valstis

Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija

Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS)
Armēnija \| Azerbaidžāna \| Baltkrievija \| Gruzija \| Kazahstāna \| Kirgizstāna \| Krievija \| Moldova \| Tadžikistāna \| Ukraina \| Uzbekistāna