Latvija

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par Latvijas Republiku. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Latvija nozīmēm.

Latvijas Republika
Karogs Ģerbonis
Devīze: Tēvzemei un Brīvībai
Himna: Dievs, svētī Latviju
Latvija  (oranža) – Eiropas kontinents  (dzeltenbrūna un balta) – Eiropas Savienība  (dzeltenbrūna)  —  [Leģenda]
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Rīga 56°57′N 24°6′E
Valsts valodas		latviešu valoda
Etniskās grupas		60,0% latvieši 27,3% krievi   3,7% baltkrievi   2,4% poļi   6,3% citi
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Valdis Zatlers
-	Premjerministrs	Ivars Godmanis
Neatkarība1		no Vācijas un Krievijas
-	Deklarēta	1918. gada 18. novembrī
-	Atzīta	1921. gada 26. janvārī
-	PSRS okupācija	1940. gada 17. jūnijā
-	Proklamēta2	1990. gada 4. maijā
-	Pabeigta	1991. gada 6. septembrī
Iestāšanās ES		2004. gada 1. maijā
Platība
-	Kopā	64 589 km² (124.)
-	Ūdens (%)	1,5
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2008 g.	2 276 282 (143.)
-	Blīvums	36/km² (166.)
IKP (PPP)		2007. gada aprēķins
-	Kopā	$29 214 miljardi (95.)
-	Uz iedzīvotāju	$18 005 (46.)
Džini koef. (2003)		37,7 (vidējs)
HDI (2007)		▲ 0.855 (augsts) (45.)
Valūta		Lats (Ls) (LVL)
Laika zona		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+2)
Interneta domēns		.lv 3
ISO 3166-1 kods		428 / LVA / LV
Tālsarunu kods		+371
1	Latvija ir turpinājums pirmajai republikai.
2	Sākās izstāšanās no Padomju Savienības process.
3	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvija (oficiālais nosaukums — Latvijas Republika) ir neatkarīga un suverēna republika Eiropas ziemeļaustrumos, viena no trijām Baltijas valstīm Baltijas jūras austrumu krastā.

Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos, Krieviju austrumos, Baltkrieviju dienvidaustrumos un Lietuvu dienvidos. (Sīkāk skat. Latvijas robežas).

2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gada 1. maijā — par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Satura rādītājs 1 Vēsture 1.1 Latvijas nosaukums 1.2 Kultūrvēsture 2 Svētki 3 Politika 4 Iedzīvotāji 5 Daba 5.1 Ģeogrāfija 5.1.1 Reljefs 6 Hidrogrāfija 6.1 Upes 6.2 Ezeri 6.3 Pazemes ūdeņi 6.4 Klimats 6.5 Flora 6.5.1 Veģetācija 6.6 Fauna 7 Sports 8 Pilsētas 9 Administratīvais iedalījums 10 Plašsaziņas līdzekļi 10.1 Avīzes 10.2 Radio 10.3 Televīzija 10.4 Interneta mediji 11 Atsauces 12 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Galvenais raksts: Latvijas vēsture

Mūsdienu latviešu priekšteči ienāca Latvijas teritorijā 3.gadu tūkstotī p.m.ē. un sajaucās ar līvu priekštečiem, kas šeit dzīvoja kopš 4. gadu tūkštoša p.m.ē. Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorija bija sadalīta daudzās mazākās valstīs, ko pārvaldīja kuršu, zemgaļu, līvu, sēļu, latgaļu un vendu virsaiši. Pēc sīvām cīņām apmēram simt gadu laikā (1180. — 1290.) Latvijas teritoriju pakļāva Livonijas ordenis un kopā ar Rīgas un Kurzemes bīskapu valstīm izveidoja Livonijas konfederāciju, kas pastāvēja 16. gadsimtam. Arī kristietības ieviešanu latvju zemēs aizsāka vācu misionāri 13.gs. sākumā.

Livonijas konfederācijai sabrūkot, 16.gs. otrajā pusē Vidzeme un Latgale nonāca tiešā Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē. Kurzeme un Zemgale kļuva par hercogisti Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā.

Zviedrija iekaroja Rīgu un Vidzemi 1621.g., taču Zviedru laiki šajā Latvijas teritorijas daļā turpinājās tikai līdz 18.gs. sākumam, kad Vidzemi iekaroja Krievija (1721). Pēc Polijas-Lietuvas atkārtotām dalīšanām Krievija anektēja arī Latgali (1772.) un Kurzemes un Zemgales hercogisti (1795.). Pēc Krievijas novājināšanās Pirmajā pasaules karā un revolūcijas Padomju Krievija saskaņā ar Brestļitovskas miera līgumu 1918. gada 3. martā atteicās no tiesībām uz Latvijas teritoriju. Vācbaltieši šajā laikā atjaunoja Kurzemes hercogisti, bet vēlāk Latvijas un Igaunijas teritorijā mēģināja izveidot apvienoto Baltijas hercogisti Prūsijas vasaļatkarībā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām un Vācijas kapitulācijas Latvija pasludināja sevi par neatkarīgu republiku 1918. gada 18. novembrī. Tika izveidota pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. 1920.g. 1.maijā tika pieņemta Latvijas Satversme.

Pēc 1934. gada apvērsuma Latvija kļuva par autoritāru valsti. Pēc 1939. gada PSRS un Vācijas slepenās vienošanās (Molotova-Rībentropa pakts) Latvija nokļuva Padomju Savienības ietekmes sfērā. 1940. gada 17. jūnijā tika iekļauta PSRS sastāvā kā padomju republika.

Atskaitot īsu vācu okupācijas periodu Otrajā pasaules kara laikā, Latvija palika Padomju Savienības sastāvā līdz Padomju komunisma reformas sekmēja Latvijas neatkarības kustību un valsts atguva neatkarību 1991. gada 21. augustā. Kopš tā laika Latvija ir atjaunojusi saiknes ar Rietumiem un 2004. gadā kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.

[izmainīt šo sadaļu] Latvijas nosaukums

Galvenais raksts: Latvijas nosaukums

13. gs. sākumā Indriķa hronikā latviešu apdzīvotā teritorija tiek saukta Latgali ( X.15: Livonia, Lettigalia et Estonia), jau pāris gadu vēlāk (1209.g.) izteicienos sāk parādīties apzīmējums "Letthia".Iespējams šo vārdu darinājis hronists Indriķis pēc viduslaiku latīņu rakstu paraugiem. Kā vienotas teritorijas apzīmējums Latvijas vārds parādās ap 19. gs. Latvijas vārdu cildināja un pamazām tautā ieviesa dzejnieki: Auseklis, Pumpurs, Kronvalds. Pateicoties viņu jūsmīgajai lirikai un politiskās situācijas nomaiņai, no 1869. līdz 1888. gadam valsts apzīmējumam lietotais Baltijas vārds tiek pamazām nomainīts pret Latviju.

[izmainīt šo sadaļu] Kultūrvēsture

Latvija sastāv no 5 kultūrvēsturiskajiem novadiem - Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales un Vidzemes. Katrs atšķiras gan ar valodas izloksnēm, gan ar tradīcijām un ļaužu raksturiem. Brīvības pieminekļa simboli 3 zvaigznes neapzīmē Latvijas kultūrvēsturiskos novadus, bet gan trīs daļas, kas, veidojot neatkarīgu Latvijas Republiku, apvienojās kopā. Tās bija latviešu un lībiešu apdzīvotās zemes, kas Krievijas Impērijas sastāvā tika sadalītas 3 atsevišķās guberņās - Kurzeme, Zemgale, Sēlija Kurzemes guberņā, Vidzeme (tur ietilpa arī daļa Dienvidigaunijas) Vidzemes guberņā un Latgale Vitebskas guberņā. Kurzemes guberņai kopā ar Vidzemes guberņas latviešu pagastiem pievienojās Vitebskas guberņas latviešu daļa un tā izveidojās Latvijas Republika. Galvaspilsēta Rīga tradicionāli pieder Vidzemes novadam, bet kopš pēckara straujās urbanizācijas Rīga kopā ar tās aglomerāciju ir izveidojusies kā atsevišķs, no pārējās Vidzemes atšķirīgs novads.

[izmainīt šo sadaļu] Svētki

Svētku un atceres dienas

1. janvāris - Jaungada diena

20. janvāris - 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena

26. janvāris - Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas diena (de jure)

25. marts - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

... - Lielā piektdiena

... - Pirmās Lieldienas

... - Otrās Lieldienas

1. maijs - darba svētki. LR Satversmes sasaukšanas diena

4. maijs - Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena

8. maijs - Nacisma sagrāves diena. Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena

9. maijs - Eiropas diena

... - Mātes diena

... - Vasarsvētki

14. jūnijs - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

22. jūnijs - Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena)

23. jūnijs - Līgo diena

24. jūnijs - Jāņu diena

4. jūlijs - Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena

11. augusts - Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena

1. septembris - zinību diena

11. novembris - Lāčplēša diena

18. novembris - Latvijas republikas proklamēšanas diena

24. decembris - Ziemassvētku vakars

25. decembris - Ziemassvētki

26. decembris - Ziemassvētki

31. decembris - Vecgada diena

[izmainīt šo sadaļu] Politika

Galvenais raksts: Latvijas politika

100 deputātu lielo Latvijas parlamentu - Saeimu ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās reizi četros gados. Prezidentu ievēl Saeima atsevišķās vēlēšanās arī reizi četros gados. Prezidents izvēlas premjerministru (Ministru prezidentu), kuru kopā ar viņa kabinetu apstiprina Saeima.

2003. gada 20. septembra referendumā 66,9% Latvijas pilsoņu nobalsoja par valsts dalību Eiropas Savienībā. Latvija kļuva par ES dalībvalsti 2004. gada 1. maijā. Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada 29. marta.

2006. gada 7. oktobrī tika ievēlēta 9. Saeima. Tajā ir pārstāvētas 7 partijas un to apvienības: Tautas partija (TP) - 23 deputāti; Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) - 18 deputāti; Jaunais Laiks (JL) - 18 deputāti; Saskaņas centrs (SC) - 17 deputāti; Latvijas Pirmā partija/Latvijas Ceļš (LPP/LC) - 10 deputāti; Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) - 8 deputāti; PCTVL - 6 deputāti.

Valdošo koalīciju veido TP, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK.

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji

Latvijas iedzīvotāju sastāvs, kuriem ir nepilsoņa statuss
(2007. gada 14. aprīlī)

Tautas	Nepilsoņu skaits, tūkst.	%
Krievi	273.194	68 %
Baltkrievi	54.474	13 %
Ukraiņi	38.911	9 %
Poļi	14.109	4 %
Ebreji	2.652	1 %
Latvieši	1.984	1 %
Igauņi	0.624	1 %
Citi	13.552	3 %
Pavisam	399.500	100 %

Latvijas iedzīvotāju sastāvs
(2006. gada 1. janvārī)

Tauta	%
Latvieši	59,0%
Krievi	28,5%
Baltkrievi	3,8%
Ukraiņi	2,5%
Poļi	2,4%
Citi	1,9%
Lietuvieši	1,4%
Ebreji	0,4%
Igauņi	0,1%

[izmainīt šo sadaļu] Daba

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Galvenais raksts: Latvijas ģeogrāfija

[izmainīt šo sadaļu] Reljefs

Latvija ir tipiska līdzenumu valsts. Atrodas lielā Austrumeiropas līdzenuma rietumos, pie Baltijas jūras. Augstākais punkts ir Gaiziņkalns (311,6 m v.j.l.. Pēc Zemes virsas - reljefa formu lieluma Latvijā izdala reljefa lielformas, vidējformas un mikroformas. Galvenās augstienes: Vidzemes augstiene, Alūksnes augstiene, Latgales augstiene, Augšzemes augstiene, Rietumkursas augstiene, Austrumkursas augstiene, Ziemeļkursas augstiene. Zemienes: Piejūras zemiene, Kursas zemiene, Viduslatvijas zemiene, Tālavas zemiene, Veļikajas zemiene un Austrumlatvijas zemiene. Latvijas reljefa lielformas ir zemienes un augstienes, zemienes aizņem 60%, bet augstienes 40% no valsts teritorijas. Latvijā ir 7 lielas augstienes un 7 lielas zemienes. Tās atšķiras ar augstumu virs jūras līmeņa un reljefa saposmojumu. Zemieņu un augstieņu robežu veido 90 m horizontāle. Latvijas rietumu daļā reljefa absolūtais augstums ir zemāks nekā austrumu daļā, tāpēc augstieņu un zemieņu robeža Kurzemē atbilst 50 m augstumam vjl., bet Vidzemē un Latgalē - līdz 140 m vjl. Augstienēs reljefs stipri ietekmē zemes izmantošanu. Lēzenās reljefa daļas relatīvi labo mitruma apstākļu dēļ tiek izmantotas lauksaimniecībā.

[izmainīt šo sadaļu] Hidrogrāfija

Pateicoties Rīgas jūras līcim, kas gandrīz pāršķeļ Latvijas teritoriju divās daļās, tai ir ievērojama Baltijas jūras piekrastes līnija. Biezs upju tīkls, kuras ietilpst Baltijas jūras baseinā. Lielākās upes: Daugava, Lielupe, Venta, Aiviekste, Gauja. Daudz ezeru (2256 ezeri, kas lielāki par 1 ha). Lielākie ezeri: Lubāns, Rāznas ezers, Engures ezers. Purvi klāj 6% teritorijas. Lielākais purvs ir Teiču purvs (19587 ha).

[izmainīt šo sadaļu] Upes

Latvijas novietojums mērenā klimata joslā, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu, veicina bagātīgu ūdens resursu veidošanos. Mitrā klimata, relatīvi lēzenā reljefa un teritorijas ģeoloģiskās uzbūves dēļ Latvijā izveidojies blīvs upju tīkls. Vidēji uz katru teritorijas kvadrātkilometru ir 0,6 km garš upes tecējums. Visblīvākais upju tīkls ir nokrišņiem bagātās augstieņu nogāzēs (Rietumkursas augstienes A nogāzē un Vidzemes augstienes ZR un DA nogāzēs). Arī nokrišņiem nabadzīgajā, bet ūdeni mazcaurlaidīgiem māliem klātajā Zemgales līdzenumā ir daudz upju. Latvijā ir vairāk nekā 12400 upju. 880 upju garums pārsniedz 10 km, 17 no tām ir garākas par 100 km, bet pārējās upes ir īsākas par 10 km (to kopgarums 51% no visu Latvijas upju kopgaruma). Latvijas upes ir ģeoloģiski jaunas. To ielejas veidojušās pirms 10-13 tūkstošiem gadu pēc ledāja atkāpšanās. Dažu upju (Gaujas, Abavas, Daugavas) ieleju atsevišķi posmi veidojušies senāk. Tos sauc par senlejām. Visa Latvijas teritorija ietilpst Baltijas jūras sateces baseinā. Lielāko dalu ūdeņu uz jūru novada Daugava, Lielupe, Venta, Gauja un Salaca ar savām pietekām. Latvijas ziemeļaustrumos ūdeņi pa Zilupi, Ludzu, Rītupi un citām Veļikajas upes pietekām caur Pleskavas un Peipusa ezeru un tad pa Narvu ietek Somu līcī. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē 500 km garā posmā jūrā ietek 114 mazas upes, kuras hidrologi apvienojuši 3 atsevišķos baseinos. Kopumā Latvijas teritorija ir sadalīta 9 sateces pamatbaseinos. Latvijas upēs ir jaukta ūdens pieplūde.

[izmainīt šo sadaļu] Ezeri

Ezeri piešķir ainavai izteiksmīgumu. Tiem ir liela nozīme apdzīvoto vietu, tūrisma un rekreācijas, zivsaimniecības un arī citu saimniecības nozaru attīstībā. Latvija ir ezeriem bagata zeme. Valstī ir 2256 ezeri, kuri ir lielāki par 1 ha, un to kopplatība ir apmēram 1000 kvadrātkilometru. Latvijas ezeri pārsvarā ir nelieli. Tikai 16 ezeru platība ir lielāka par 1000 ha jeb 10 kvadrātkilometriem. Tomēr tas veido 42% no kopējās ezeru platības. Visvairāk ezeru ir augstienēs (ap 40% ezeru atrodami Latgales un Augšzemes augstienē). Vismazāk ezeru ir Zemgalē, kur līdzenais reljefs un daudzās upes ūdeņiem neļauj uzkrāties. Ūdeņu bagātību Latvijā vēl papildina aptuveni 800 mākslīgās ūdenstilpnes; HES ūdenskrātuves, zivju un dzirnavu dīķi. Vidējais ezerainums Latvijā ir 1,5 %. Tas ir aptuveni tāds kā Lietuvā, bet daudz mazāks nekā Igaunijā (5%), Zviedrijā (8,5%) vai Somijā (9%). Latvijā daudz ezeru ir tāpēc, ka vēl nesenā pagātnē teritoriju klāja apledojums. Ledāja un tā kušanas ūdeņu darbības ietekmē izveidojās pauguriem un ieplakām bagāts reljefs, kas sekmēja ūdeņu noplūdi no pacēlumiem un tā uzkrāšanos pazeminājumos.

[izmainīt šo sadaļu] Pazemes ūdeņi

Virszemei tuvākais pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu slānis izveidojies kvartāra perioda nogulumos virs ūdens mazcaurlaidīgiem iežiem, piemēram, māla slāņiem. Gruntsūdeņus daudzviet izmanto kā dzeramo ūdeni. Šī ūdensslāņa biezums var bu no dažiem metriem līdz 50 m, ielejveida iegrauzumos - pat 100 un vairāk metru biezs. Gruntsūdeņi atrodas 1-5 m dziļumā, bet paugurainēs 5-10m dziļumā, vietām arī dziļāk. Tāpēc tie bieži tiek piesārņoti ar slāpekļa un fosfora savienojumiem, kurus izmanto zemkopībā, kā arī ar fermu un izgāztuvju notekūdeņiem. Latvijā aptuveni 20% aku ir piesārņots ūdens. Gruntsūdens dabiskā attīrīšanās norit lēni. Tāpēc daudzviet, lai iegūtu labas kvalitātes dzeramo ūdeni, ierīko dziļurbumus. Daudzviet ūdeni saturošus iežu slāņus (smilšakmeni, dolomītu u.c.) vienu no otra atdala ūdeni necaurlaidīgi nogulumi, piemēram, māls u.c. Tāpēc pazemes ūdeņi šādās vietās ir zem spiediena un tos sauc par artēziskajiem ūdeņiem. Tie ir dzidrāki un vēsāki nekā gruntsūdeņi. Ūdens apgādei bieži izmanto pazemes ūdeņus, kas atrodas devona (smilšakmens, dolomīts) un kvartāra (smilts) nogulumus, tāpēc Latvija kopumā ir nodrošināta ar dzeramā ūdens resursiem, bet tie nav izvietoti vienmērīgi. Atsevišķās vietās Kurzemē (Kolkas apkārtnē, Liepājas pilsētā), Zemgales līdzenumā un Rīgas rajonā kvalitatīvi ūdens resursi ir ierobežoti. Dziļākos pazemes ūdeņu slāņos palielinās izšķīdušo sāļu daudzums. Tā rezultātā no 100 m (Kurzemes ziemeļos) līdz 400 m (Vidzemes augstienē) dziļumā saldūdeņus nomaina sāļūdeņi. Ārstniecībā un pārtikā izmantojamos sāļūdeņus sauc par minerālūdeņiem. Latvijā dažu simtu metru dziļumā ir izplatīti nātrija hlorīda minerālūdeņi. Tos iegūst Valmieras, Mangaļu, Siguldas, Liepājas, Piltenes apkārtnē un arī citur. Vienā litrā šāda ūdens ir izšķīduši 1 līdz 3 grami sāļu. Baldones un Ķemeru apkārtnē ir ārstnieciskie sērūdeņi. Tie veidojas, bakteriju klātbūtnē ar organiskajām vielām bagātiem purva ūdeņiem nokļūstot ģipša nogulumos. Pazemes ūdeņi nonāk upēs un ezeros vai arī pauguru un upju ieleju nogāzēs izplūst avotu veidā. Izplūstot virszemē, izklaidus teritorija, tie veido avoksnāju. Šādās vietās, izgulsnējoties ūdenī izšķīdušām vielām, daudzviet uzkrājas avotkaļķi jeb saldūdens kaļķieži. Te rodas savdabīgi biotopi ar retām augu sugām. Avotkaļķu veidojumi ir Staburags un Raunas Staburags.

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Galvenais raksts: Latvijas klimats

Mērenais klimats. Klimatu ietekmē Atlantijas okeāna un Eirāzijas mijiedarbība, tāpēc laika apstākļi visai nepastāvīgi un grūti prognozējami. Karstākie mēneši ir jūlijs, augusts (vid. temp. 16 līdz 18°C ), vēsākais – janvāris (vid. temp. -2 līdz -6°C ). Sniega sega no decembra līdz janvārim. Veģetācijas periods 175–195 dienas. Izšķir četrus gadalaikus: ziemu, pavasari, vasaru un rudeni. Nokrišņi – piekrastē vidēji 800 mm.

Latvijas temperatūru ekstrēmi (°C)

Mēnesis

Jan

Feb

Mar

Apr

Mai

Jūn

Jūl

Aug

Sep

Okt

Nov

Dec

Karstuma rekords

+10

+15,5

+20,8

+28,1

+34,4

+34,6

+36

+36,4

+32

+24,9

+17,2

+12,5

Aukstuma rekords

-43,0

-43,1

-34,4

-21,8

-10,5

-3,1

+1,1

-1,7

-7,3

-14,7

-24,6

-42,9

• Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

[izmainīt šo sadaļu] Flora

[izmainīt šo sadaļu] Veģetācija

Velēnu podzolētās augsnes. Skujkoku un jauktie meži, kas aizņem ~ 45% teritorijas.^[1] Izplatītākie koki: priede (51%), bērzs (24%), egle (17%). Dažviet purvu veģetācija.

[izmainīt šo sadaļu] Fauna

Uzskata, ka pirmie dzīvnieki, kas pēc ledāja atkāpšanās Latvijā nonāca migrācijas ceļā, bija kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki. Pirmie zīdītāji, kas atgriezās Latvijā, bija ziemeļbrieži, kuri tagad mitinās tundras zonā. Nedaudz vēlāk teritoriju sāka apdzīvot aļņi un arī plēsēji - brūnie lāči, vilki, polārlapsas. Vairums šo dzīvnieku sugu labi pacieta auksto klimatu. Gadu gaitā dzīvnieku sugu sastāvs Latvijā ir mainījies. To ietekmēja gan klimata pārmaiņas, gan šo pārmaiņu izraisītā veģetācijas maiņa, gan cilvēka parādīšanās šajā vidē. Atlantiskajā periodā, kad klimats bija siltāks, Latvijas teritorijā dzīvoja lielie zālēdāji: tauri (mūsdienās izmiruši Eiropas govs priekšteči), savvaļas zirgi, sumbri. Latvijā mūsdienās ir 507 mugurkaulnieku un aptuveni 17540 bezmugurkaulnieku sugas. Latvijā sastopami dzīvnieki: zaķi, stirnas, aļņi, mežacūkas, staltbrieži, lapsas. Bagātīga putnu un zivju valsts.

[izmainīt šo sadaļu] Sports

Galvenais raksts: Sports Latvijā

Latvijā ir profesionālas hokeja, basketbola un futbola līgas. Latvijas hokeja izlase ir piedalījusies 2002. un 2006. gada Olimpiskajās spēlēs un visos Pasaules čempionātos augstākajā divīzijā kopš 1997. gada. Spēcīgākajā hokeja līgā - NHL ir spēlējuši jau 14 latvieši. 1996. gadā prestižāko balvu hokejā Stenlija kausu (to pasniedz NHL uzvarētājkomandai) kopā ar Kolorādo "Avalanche" izcīnija Sandis Ozoliņš. Latvijas futbola izlase piedalījās 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Spēcīgākajā basketbola - NBA ir spēlējuši divi latvieši - Gundars Vētra un Andris Biedriņš. Vētra nospēlēja 13 spēles 1993. gadā, bet Biedriņš NBA nospēlējis jau 2 sezonas un turpina sekmīgu dalību arī šogad. Pasaules tenisa elitei strauji tuvojas tikai 19 gadus vecais Ernests Gulbis.

[izmainīt šo sadaļu] Pilsētas

• Rīga
• Daugavpils
• Liepāja
• Jelgava
• Jūrmala
• Ventspils
• Rēzekne
• Valmiera
• Ogre
• Cēsis

Skat. pilnu sarakstu.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

(Latvijā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma.)

Aizkraukles rajons Alūksnes rajons Balvu rajons Bauskas rajons Cēsu rajons Daugavpils Daugavpils rajons Dobeles rajons Gulbenes rajons Jēkabpils rajons Jelgava Jelgavas rajons Jūrmala Krāslavas rajons Kuldīgas rajons Liepāja Liepājas rajons

Limbažu rajons Ludzas rajons Madonas rajons Ogres rajons Preiļu rajons Rēzekne Rēzeknes rajons Rīga Rīgas rajons Saldus rajons Talsu rajons Tukuma rajons Valkas rajons Valmieras rajons Ventspils Ventspils rajons

[izmainīt šo sadaļu] Plašsaziņas līdzekļi

[izmainīt šo sadaļu] Avīzes

Latvijas lielākie laikraksti ir "Diena", "Neatkarīgā Rīta Avīze" un "Latvijas Avīze".

[izmainīt šo sadaļu] Radio

Radio Latvijā regulāri sāka raidīt 1925. gada 1. novembrī, trīs ar pus gadus pēc pirmās Eiropas raidstacijas darba uzsākšanas Londonā. Pirmā privātā raidstacija - Radio SWH - Latvijā sāka darboties tikai 1993. gadā. Pašlaik visā Latvijā raida 9 raidstacijas, Rīgā - 22, darbojas 18 reģionālās radiostudijas.

[izmainīt šo sadaļu] Televīzija

Regulāras televīzijas pārraides Latvijā sākās 1954. gada 6. novembrī. 1968. gadā sākās krāsu televīzijas pārraides. 1991. gadā sāka darboties pirmās privātās televīzijas studijas, 2002. gada maijā sākās digitālās televīzijas testa raidījumi.

[izmainīt šo sadaļu] Interneta mediji

Interneta mediju aizsākumi Latvijā saistāmi ar paša Interneta izplatības aizsākumiem 1990. gadu vidū. 1999. gada 26. novembrī, apvienojot vairākus mazākus Interneta portālus, tika izveidots portāls Delfi, vēlāk tam pievienojās citi Interneta mediji. Pašlaik viens no apmeklētākajiem interneta portāliem Latvijā ir sociālais tīkls Draugiem.lv.

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• Latvijas Republikas Saeima
• Latvijas Republikas Ministru Kabinets
• Latvijas Valsts Prezidenta Kanceleja
• Oficiālais laikraksts Latvijas Vēstnesis
• LR Naturalizācijas pārvalde - dati par iedzīvotājiem
• Latvija.lv: ceļvedis e-Latvijā
• Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA)
• Travellatvia.lv - lielākais Latvijas tūrisma portāls. Atpūtas vietu datu bāze, ceļojumu katalogs.
• Vietas.lv - Interaktīva karte, objekti, pilsētas, rajoni, pasākumi, raksti
• Latvijas kultūras karte
• Latviešu kultūras mantojumi, uzskati, fotogrāfijas un arhīvs trimdā (angļu val.)
• Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands

Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Kosova | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija

Eiropas Savienība (ES)
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO)
Dalībvalstis	Apvienotā Karaliste · ASV · Beļģija · Bulgārija · Čehija · Dānija · Francija · Grieķija · Igaunija · Īslande · Itālija · Kanāda · Latvija · Lietuva · Luksemburga · Nīderlande · Norvēģija · Polija · Portugāle · Rumānija · Slovākija · Slovēnija · Spānija · Turcija · Ungārija · Vācija
Kandidātvalstis	Albānija · Horvātija · Maķedonija