Baltijas jūra
Vikipēdijas raksts
| Baltijas jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | 377 000 km2 |
| Garums: | 1 610 km |
| Platums: | 193 km |
| Maks. dziļums: | 459 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Dānija Igaunija Krievija Latvija Lietuva Polija Somija Vācija Zviedrija |
| Lielākās pilsētas: | Gdaņska Helsinki Kaļiņingrada Kopenhāgena Malme Rīga Sanktpēterburga Stokholma Tallina |
Baltijas jūra - iekšējā jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā, to ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa, un Dānijas salas. Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi - Ēresuns, Lielais Belts un Mazais Belts. Izveidoti arī kanāli - Baltās jūras kanāls cauri Krievijai savieno ar Ziemeļu Ledus okeānam piederīgo Balto jūru, bet Ķīles kanāls cauri Ziemeļvācijai - ar Ziemeļjūru.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Nosaukums
Terminu "Baltijas jūra" ("Mare Balticum") pirmoreiz lieto vācu hronists Ādams no Brēmenes 11. gadsimtā. Par šī vārda izcelsmi nav precīzu ziņu - hronists šo nosaukumu varēja dot, atsaucoties uz mītisko Ziemeļeiropā it kā esošo Baltijas salu. Pastāv arī iespēja, ka Ādams no Brēmenes veidojis šo vārdu no ģermāņu vārda belt, ar kuru tiek apzīmēti vairāki Dānijas šaurumi. Cits skaidrojums - vārds cēlies no protoindoeiropiešu valodas vārda saknes *bhel, kas nozīmē - balts, mirdzošs. Šī vārda sakne saglabājusies arī vairākās mūsdienu indoeiropiešu valodās, tai skaitā latviešu valodā.
Baltijas jūras nosaukums ir devis nosaukumu Baltijas valstīm.
Baltijas jūras nosaukums dažādās valodās:
- Ģermāņu valodās (izņemot angļu) jūra tiek dēvēta par 'Austrumjūru':
- dāņu valoda - Østersøen;
- nīderlandiešu valoda - Oostzee;
- norvēģu valoda - Østersjøen;
- vācu valoda - Ostsee;
- zviedru valoda - Östersjön
- Somugru valodās jūras nosaukuma nozīme diametrāli atšķiras:
- igauņu valoda - Läänemeri - "rietumu jūra", jo tā atrodas rietumos no Igaunijas;
- somu valoda - Itämeri - "austrumu jūra" - jūras nosaukums pārņemts un tulkots no zviedru valodas, ignorējot to, ka jūra atrodas rietumos no Somijas.
- Pārējās valodās tiek lietota sakne "balt":
- angļu valoda - Baltic Sea;
- franču valoda - Mer Baltique;
- kašubu valoda - Bôłt;
- krievu valoda - Балтийское море;
- latīņu valoda - Mare Balticum;
- latviešu valoda - Baltijas jūra;
- lietuviešu valoda - Baltijos jūra;
- poļu valoda - Morze Bałtyckie
[izmainīt šo sadaļu] Vispārējs raksturojums
Baltijas jūra ir lielākais iesāļūdens baseins pasaulē, tā ir gandrīz pilnībā noslēgta. Jūra atrodas virs kontinentālās Zemes garozas, tā nav veidojusies plātņu tektonikas procesu rezultātā. Tāpēc jūra ir salīdzinoši sekla.
[izmainīt šo sadaļu] Izmēri
Zemāk minētie skaitļi dažādos avotos var atšķirties:
- Garums - 1 610 km;
- Vidējais platums - 193 km;
- Vidējais dziļums - 55 m;
- Maksimālais dziļums - 459 m (Landsortas ieplaka starp Stokholmu un Gotlandi). Otra dziļākā dzelme jau ir ievērojami seklāka - Gotlandes ieplaka - 259 metrus dziļa;
- Platība - ap 377 000 km²;
- Tilpums - ap 21 000 km³;
- Krasta līnijas garums - ap 8 000 km[1]
[izmainīt šo sadaļu] Klimats
Baltijas jūra atrodas mērenajā klimata joslā. Ziemeļu daļa atrodas netālu no polārā loka, tomēr, pateicoties tam, ka klimatu ietekmē netālā siltā Ziemeļatlantijas straume, Baltijas jūras klimats ir salīdzinoši maigāks kā citās pasaules daļās līdzīgos platuma grādos.
Salīdzinoši siltākais klimats Baltijas jūrā ir Bornholmā.
[izmainīt šo sadaļu] Ledus režīms
Ledus tā maksimālās izplatības periodā (februāris - marts) klāj vidēji 45% Baltijas jūras platības. Parasti aizsalst Botnijas līcis, Somu līcis, Rīgas jūras līcis un Veinameri starp Igaunijas salām.
Baltijas jūras centrālā daļa aizsalst reti - tā ir noticis, piemēram, 1942. gadā. 1987. gadā aizsala ap 96% Baltijas jūras - vaļēja palika tikai neliela jūras daļa rietumos no Bornholmas. Savukārt maigās ziemās aizsalst tikai daļa no Botnijas līča un Somu līča.
Botnijas līča ziemeļu daļā ledus biezums sasniedz 70 cm, taču virzoties uz dienvidiem, tas samazinās. Ledus Botnijas līcī var saglabāties līdz maija beigām - jūnija sākumam.
Regulāra ledus segas izveidošanās ir ļoti svarīga vairākām Baltijas jūrā dzīvojošām dzīvnieku sugām, jo sevišķi roņiem - tāpēc globālā sasilšana apdraud arī Baltijas roņu populācijas.
[izmainīt šo sadaļu] Hidrogrāfija
Ar Pasaules okeānu - Ziemeļjūru - savieno trīs šaurumi - Ēresuns, Lielais Belts un Mazais Belts.
Ūdens apmaiņas process ar Ziemeļjūru ir sarežģīts. Baltijas jūras virsējais iesāļūdens slānis plūst ārā no Baltijas jūras - ik gadus Ziemeļjūrā ieplūst 940 km³ iesāļūdens. Savukārt dziļāk esošais, sāļākais ūdens plūst pretējā virzienā - no Ziemeļjūras uz Baltijas jūru, vidēji gadā Baltijas jūrā ieplūst 475 km³ ar skābekli bagātināts sāļūdens. Šis ūdens ar virsējo ūdens slāni sajaucas ļoti lēni, rezultātā Baltijas jūrā sāļākais ūdens atrodas 40 - 70 metrus dziļi.
Baltijas jūrā nav ļoti izteikta straumju režīma, taču pārsvarā ūdens plūst pretēji pulksteņa rādītāja virzienam - ziemeļu virzienā gar austrumu krastu un dienvidu virzienā gar rietumu krastu.
Ūdens apmaiņas radīto starpību sedz upju pieplūde. Baltijas jūrā upes gadā ienes vidēji 660 km³ saldūdens. Lielākās jūrā ietekošās upes ir Daugava, Nemuna, Ņeva, Odera un Visla. Bez tam Baltijas jūrā ir arī pozitīva nokrišņu bilance - vairāk saldūdens jūrā nolīst nekā iztvaiko.
Nozīmīgs sāļūdens avots ir arī lielas, neregulāras Ziemeļjūras ūdens ieplūdes Baltijas jūrā. Šāda sāļūdens ieplūde no Ziemeļjūras ir ļoti nozīmīga Baltijas jūras ekosistēmai, jo piegādā skābekli Baltijas jūras dziļākajiem rajoniem. Līdz 1980jiem gadiem liela sāļūdens pieplūde notika aptuveni reizi 4 - 5 gados. Pēdējā desmitgadē šādas ieplūdes kļūst retākas. Pēdējās sāļūdens ieplūdes notika 1983., 1993. un 2003. gados, kas liek domāt par jaunu, 10 gadu, ciklu.
Baltijas jūrā nav izteiktu plūdmaiņu (izņemot rietumu daļas šaurumus, kur plūdmaiņas ir jūtamas), taču vētras laikā jūras zemajos krastos var notikt plūdi. Tomēr ne viļņu augstums, ne plūdi nav tik lieli, kā kaimiņu Ziemeļjūrā.
[izmainīt šo sadaļu] Sāļums
Baltijas jūras sāļums ir daudz mazāks kā vidēji okeānā, jo Baltijas jūra ir gandrīz pilnībā noslēgta un tajā ir liela saldūdens pieplūde no upēm un nokrišņiem. Jūras sāļums variē no 1‰ ziemeļu daļā līdz 6 - 8‰ centrālajā daļā. Vissāļākajā zonā - 40 - 70 metru dziļumā sāļums ir 15 - 20‰. Salīdzinājumam Pasaules okeāna vidējais sāļums ir 35‰.
Baltijas jūras ūdeņiem raksturīgi, ka sāļums samazinās, palielinoties attālumam no Ziemeļjūras. Pie Dānijas krastiem Baltijas jūras sāļums ir līdzīgs Ziemeļjūras sāļumam, savukārt Botnijas līča ziemeļu daļā ūdenim vairs nav sāls garša un tajā dzīvo saldūdens sugas.
Raksturīgi arī tas, ka ūdens vidējā temperatūras izmaiņas sakrīt ar sāļuma gradientu - vissiltākais ūdens ir pie Dānijas krastiem un visaukstākais - Botnijas līča ziemeļu daļā. Šo abu faktoru - sāļuma un temperatūras - dēļ, dažādās Baltijas jūras daļās dzīvo dažādas sugas.
Pateicoties tam, ka jūras ūdens ir vēss un iesāļš, tajā nevar dzīvot citur izplatītie organismi, kas ātri sadala jūras gultnē nogrimušos kuģus. Tāpēc Baltijas jūras gultnē ļoti ilgi saglabājas sen nogrimušu kuģu detaļas. Kad šādas detaļas tiek izmestas krastā, nezinātājs tās pat var noturēt par mūsdienās veidotām koka detaļām, kaut patiesībā tās var būt vairāk kā 1 000 gadu senu kuģu atliekas.
[izmainīt šo sadaļu] Krastu formas
Baltijas jūras krastu formas nosaka ledāja darbības sekas. Izplatīti ir šāda veida krasti:
[izmainīt šo sadaļu] Šēru krasti
Zviedrijas un Somijas piekraste (nedaudz arī Krievijas piekraste pie Somijas robežas) gandrīz pilnībā sastāv no šēru krastiem - spēcīgi saposmotiem klinšu krastiem ar ļoti daudzām klinšu saliņām. Krasti veidojušies, ledājam erodējot nogulumiežus līdz kristāliskajam pamatklintājam. Jūras viļņu darbība cietos klinšu krastus nevar izskalot un tie ilgstoši saglabājas nemainīgi.
[izmainīt šo sadaļu] Klinšu krasti
Atsevišķos posmos Baltijas jūras krasts sastāv no augstām klintīm. Šādi krasti raksturīgi Zviedrijai piederošajai Gotlandes salai un Dānijai piederošajai Bornholmai, kā arī Igaunijas ziemeļu piekrastei un vietām - arī Igaunijas salu piekrastei. Krāšņas, augstas klintis vietām atrodas arī Dānijas un Vācijas piekrastē.
[izmainīt šo sadaļu] Smilšu pludmales
Baltijas jūrai raksturīgas garas, nemainīgas smilšu pludmales. Šādas pludmales dominē Latvijas, Lietuvas, Kaļiņingradas apgabala un Polijas piekrastē, Igaunijas dienvidu piekrastē un vietām Ļeņingradas apgabalā. Šādām pludmalēm raksturīgi, ka sedimentu (nogulumu) plūsma ir līdzsvarā - cik jūra krastu izskalo, tik nogulumu tā atgriež atpakaļ. Diemžēl klimata un jūras līmeņa izmaiņu dēļ līdzsvars daudzviet tiek izjaukts un notiek aizvien aktīvāka šāda tipa krastu izskalošana
[izmainīt šo sadaļu] Lagūnu krasti
Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā atrodas vairākas lielas lagūnas - Kuršu joma, Vislas līcis un Gdaņskas līcis, līdzīgi veidots ir arī Šcecinas līcis. Lagūnas ir gandrīz pilnībā atdalītas no pārējās jūras ar saurām smilšu joslām - bāriem. Lagūnas ir seklas, to ārējie krasti ir stāvi, nestabili - tos veido smilšu kāpu ārējā, stāvākā, nestabilā daļa. Savukārt iekšējie krasti bieži ir zemi, purvaini. Lagūnās ūdens ir gandrīz bez sāls, tajās dzīvo saldūdens sugas.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfiskais iedalījums
Baltijas jūras ziemeļu daļu veido Botnijas līcis, kura plašāko dienvidu daļu nereti dēvē arī par Botnijas jūru. Dienvidaustrumos no tās, Somijas piekrastē atrodas Arhipelāga jūra - Baltijas jūras daļa, kurā atrodas liels skaits salu. Vistālāk austrumu daļā atrodas Somu līcis, kura krastos atrodas Sanktpēterburga, Helsinki un Tallina. Austrumu daļā atrodas arī Rīgas jūras līcis, kura krastos atrodas Rīga. Pārējie Baltijas jūras līči ir mazāki.
[izmainīt šo sadaļu] Zemes lietošana jūras baseinā
Baltijas jūras baseina platība ir aptuveni četras reizes lielāka nekā pašas jūras platība. Aptuveni 48% baseina platības klāj mežs - lielākā daļa atrodas Zviedrijā un Somijā. Ap 20% zemes lieto lauksaimniecībā, savukārt ap 8% zemes ir purvi un vēl ap 9% ir dažāda veida zemes, kas netiek izmantotas. Pārējā daļa - 15% - ir blīvi apdzīvotas zemes.
[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija
Baltijas jūras sateces baseinā dzīvo ap 85 miljoni cilvēku. Līdz 10 kilometrus no krasta dzīvo 15 miljoni un līdz 50 km no krasta - 29 miljoni. Aptuveni 22 miljoni iedzīvotāju dzīvo pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 250 000. Lielākā daļa Baltijas jūras sateces baseina iedzīvotāju ir poļi (45%).
[izmainīt šo sadaļu] Ģeoloģiskā vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Jūras veidošanās pirms pēdējā ledus laikmeta
Pirms pleistocēna Baltijas jūras vietā atradās plašs līdzenums, kam cauri plūda liela, vairs neeksistējoša upe, kas tiek dēvēta par Eridanu.
Pleistocēnā bija vairāki ledus laikmeti, kuru laikā Baltijas jūras apvidū veidojās lieli apledojumi. Ledus kustību rezultātā Eridanas upes ieleja tika paplašinātaun padziļināta, pārvēršot to jūras gultnē. Jau pirms pēdējā ledus laikmeta, pirms 130 - 115 tūkstošiem gadu tagadējās Baltijas jūras vietā eksistēja jūra - Ēmas jūra.
[izmainīt šo sadaļu] Jūras vēsture pēc pēdējā ledus laikmeta
Kopš pēdējā ledus laikmeta beigām Baltijas jūras baseinā vairākkārt notikušas būtiskas izmaiņas. No ledus masas atbrīvotā Zemes garoza tagadējās jūras teritorijā cēlās uz augšu un tagadējā Baltijas jūra rezultātā brīžiem bija atdalīta no pārējā Pasaules okeāna un kļuva par ezeru. Izdala šādas pēcleduslaikmeta Baltijas jūras attīstības stadijas (dažādos avotos jūru pastāvēšanas datējums atšķiras):
- Baltijas ledus ezers (eksistēja pirms 12 600 - 10 300 gadiem)
- Joldijas jūra (10 300 - 9 500)
- Ancilus ezers (9 500 - 7 500)
- Litorīnas jūra (7 500 - 4 500)
- Pēclitorīnas jūra, mūsdienu Baltijas jūra - pastāv pēdējos 4 500 gadus.
[izmainīt šo sadaļu] Mūsdienu izostatiskās kustības
Baltijas jūras reģionā turpinās Zemes garozas kustības pēc atbrīvošanās no ledus laikmeta ledus segas smaguma. Jūras ziemeļu un centrālajā daļā notiek Zemes garozas celšanās, bet dienvidu daļā - vāji izteikta grimšana. Rezultātā jūra kļūst mazāka un seklāka. Visstraujākā Zemes garozas celšanās ir Somijas piekrastē - Botnijas līča ziemeļu piekrastē - kur ik gadus tā paceļas par aptuveni 8 milimetriem.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Senie laiki
Romas impērijas laikā romieši Baltijas jūru pazina kā Mare Suebicum jeb Mare Sarmaticum. Vārda Suebicum sakne cēlusies no tagadējās Vācijas piekrastē dzīvojošās svēvu cilts, kas vēlāk migrēja uz dienvidiem, uz tagadējo Švābiju. Romiešu laikā Baltijas jūras baseins romiešiem piegādāja tādus resursus kā zivis, dzintaru, darvu, apiņus, kažokādas. Polijas teritorijā ieguva sāli, bet vēlāk viduslaikos Zviedrijas teritorijā sākās metālu rūdu ieguve.
Vikingu laikā senie skandināvi jūru sauca par "Austrumu ezeru" vai "Austrumu jūru" (Austmarr, Eystra salt). Šajā laikā Skandināvijas vikingi ar pomerāniešiem cīnījās par ietekmi Baltijas jūrā, gūstot virsroku. Vikingi izmantoja Baltijas, Krievijas un Ukrainas upes kā tirdzniecības ceļus, sasniedzot Melno jūru un Krievijas dienvidu daļu.
[izmainīt šo sadaļu] Viduslaiki
Zemes Baltijas jūras austrumu krastā bija vienas no pēdējām, kur tika ieviesta kristietība. Kristietību ieviesa t.s. ziemeļu krusta karos. 12. gadsimtā zviedri kristietībai pievērsa Somijas iedzīvotājus, 13. gadsimta sākumā dāņu un vāciešu krustneši kristīja tagadējās Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus. Vācu teitoņu ordenis ieguva īpaši lielu varu, iegūstot kontroli pār lielāko daļu Baltijas jūras austrumu un dienvidu piekrastes. Pēdējā zeme, kas pārgāja kristietībā bija Lietuva.
Pēc krusta karu beigām lielu ietekmi Baltijas jūras krastos ieguva Hanzas savienība, kuras tirdzniecības kuģi kursēja pa Baltijas jūras tirdzniecības ceļiem. Daudzas Baltijas jūras pilsētas kļuva par Hanzas savienības dalībniecēm, tai skaitā arī Gdaņska, tagadējā Kaļiņingrada, Klaipēda, Lībeka, Rīga, Rostoka, Ščecina, Tallina.
16. gadsimtā un 17. gadsimta sākumā par ietekmei Baltijas jūrā cīnījās Dānija, Polija un Zviedrija - rezultātā lielāko ietekmi ieguva Zviedrijas impērija, kas kontrolēja gandrīz visu Baltijas jūras piekrasti.
[izmainīt šo sadaļu] 18. gadsimts
18. gadsimtā par dominējošām varām Baltijas jūrā kļuva Krievija un Prūsija. Krievijas imperators Pēteris I, izprotot Baltijas jūras lielo stratēģisko nozīmi, ieguva piekļuvi jūrai Somu līča piekrastē un šeit nodibināja jauno Krievijas galvaspilsētu - Sanktpēterburgu. 18, gadsimta gaitā Krievija ieguva kontroli pār lielu daļu Baltijas jūras austrumu piekrastes.
18. gadsimtā Baltijas jūrā ienāca aizvien vairāk citu valstu tirdzniecības kuģi, jo īpaši - Lielbritānijas un Nīderlandes flotes. Baltijas jūras piekrastes zemes apgādāja Rietumeiropu ar koksni, darvu, pakulām un apiņiem.
[izmainīt šo sadaļu] 19. gadsimts
19. gadsimtā nozīmīgs notikums saistībā ar Baltijas jūru bija Krimas karš, kura laikā Baltijas jūrā ienāca arī Francijas un Lielbritānijas kara flotes, kuras bombardēja Sveaborgu - cietoksni, kas aizsargā Helsinkus, kā arī Kronštati - Sanktpēterburgu sargājošo cietoksni.
Pēc Vācijas apvienošanās 1871. gadā Baltijas jūras dienvidu piekraste nonāca Vācijas kontrolē.
[izmainīt šo sadaļu] 20. gadsimts
Baltijas jūrā notika nozīmīgas Pirmā pasaules kara jūras kaujas. Pēc Pirmā pasaules kara Baltijas jūras krastos lielā mērā izveidojās mūsdienu politiskās robežas - tai skaitā izveidojās Somija un Baltijas valstis, pieeju jūrai ieguva Polija.
Otrā pasaules kara sākumposmā ietekmi Baltijas jūras dienvidu un austrumu piekrastē sadalīja Vācija un PSRS - Vācija ieguva kontroli pār dienvidu piekrasti, savukārt PSRS - pār Baltijas valstīm. Kara gaitā Vācija ieņēma arī Baltijas valstis un kontrolēja gandrīz visu Baltijas jūras dienvidu un austrumu pierasti. 1945. gada laikā Baltijas jūrā tika nogremdēti daudzi kuģi ar bēgļiem. Vistraģiskākā bija kuģa Wilhelm Gustloff nogremdēšana - šis vācu kuģis centās evakuēt cilvēkus no Austrumprūsijas. Padomju zemūdene ar trim torpēdu trāpījumiem kuģi 1945. gada 30. janvārī nogremdēja. Precīzs upuru skaits nav zināms, bet tiek lēsts, ka gāja bojā 5 300 - 9 400 cilvēki, padarot to par iespējams vistraģiskāko kuģniecības vēsturē zināmo katastrofu. Jūras gultnē atrodas ļoti liels daudzums kara laikā nogrimušu kuģu un lidmašīnu.
Aukstā kara laikā Baltijas jūra bija robeža starp diviem naidīgiem valstu blokiem. Pāri Baltijas jūrai no PSRS puses nereti notika bēgšanas mēģinājumi, PSRS piekraste tika rūpīgi sargāta gan no spiegiem, gan varbūtējiem pārbēdzējiem. Situācija mainījās pēc PSRS sabrukuma 1988 - 1991. gados.
Arī no agrākās Vācijas Demokrātiskās Republikas pa Baltijas jūru bēga kopumā ap 5 000 cilvēku, mērķi sasniedza ap 600.
1994. gadā Baltijas jūrā, ceļā no Tallinas uz Stokholmu nogrima Igaunijai piederošais kuģis M/S Estonia, bojā gāja 852 cilvēki.
2004. gadā Baltijas jūra gandrīz pilnībā kļuva par Eiropas Savienības iekšējo jūru - Eiropas Savienībai nepieder tikai Krievijai piederīgie Kaļiņingradas apgabals, Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga.
[izmainīt šo sadaļu] Bioloģija
Aptuveni ¼ daļa Baltijas jūras gultnes - ap 100 000 km² ir bez augstākām dzīvības formām - tam par iemeslu ir tas, ka piegultnes ūdens slānis nesajaucas ar augstāk esošajiem ūdens slāņiem un tajā nav skābekļa. Šajā daļā anaerobos apstākļos dzīvo tikai mikroorganismi.
Baltijas jūras ūdens nelielais sāļums neilgajā laikā kopš ledus laikmeta beigām ir palīdzējis izveidoties unikālām dzīvnieku sugām un pasugām.
[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika
[izmainīt šo sadaļu] Transports
Kopš pāri Dānijas šaurumiem uzcelti tilti (Lielā Belta tilts 1997. gadā un Ēresuna tilts 1999. gadā), Baltijas jūrā var iekļūt tikai vidēja lieluma kuģi. Tomēr Baltijas jūra kalpo par galveno Krievijā un tai piegulošajās valstīs iegūtās naftas transporta ceļu. Baltijas jūrai raksturīgs liels skaits nelielu naftas noplūžu, kas pakāpeniski degradē jūras ekosistēmu.
[izmainīt šo sadaļu] Tūrisms un rekreācija
Baltijas jūras piekrastē daudzviet atrodas populāri kūrorti un atpūtas vietas. Baltijas jūras popularitāti nosaka lielais iedzīvotāju blīvums reģionā, mērenais, vasarā patīkamais klimats un politiskā stabilitāte. Pie populārākājiem kūrortiem pieder ziemeļaustrumu Vācijas kūrorti, Sopota Polijā, Palanga Lietuvā, Jūrmala Latvijā un Pērnava Igaunijā. Tūrisms reģionā klimata dēļ ir krasi sezonāls - ļoti liels tūristu un atpūtnieku skaits ir jūlijā un augustā, savukārt ziemā kūrortos tikpat kā nav viesu.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfiski objekti Baltijas jūrā
[izmainīt šo sadaļu] Jūras daļas
Baltijas jūrai izdala sekojošas mazākas ģeogrāfiski nošķirtas daļas:
- Arhipelāga jūra - Somijas teritoriālo ūdeņu daļa starp Botnijas līci un Somu līci, šeit atrodas pēc salu skaita lielākais pasaules arhipelāgs.
- Botnijas jūra - Botnijas līča dienvidu daļa.
- Veinameri - jūras daļa starp Rietumigaunijas arhipelāga salām.
[izmainīt šo sadaļu] Jūras līči
Sākot no ziemeļiem pulksteņa rādītāja virzienā Baltijas jūrai ir šādi līči:
- Botnijas līcis (Somija, Zviedrija)
- Somu līcis (Igaunija, Krievija, Somija)
- Kolgas līcis (Igaunija)
- Matsalu līcis (Igaunija)
- Pērnavas līcis (Igaunija)
- Rīgas jūras līcis (Igaunija, Latvija)
- Kuršu joma (Krievija, Lietuva)
- Vislas līcis (Krievija, Polija)
- Gdaņskas līcis (Krievija, Polija)
- Oderas līcis (Polija, Vācija)
- Ščecinas līcis (Polija, Vācija)
- Greifsvaldes līcis (Vācija)
- Meklenburgas līcis (Vācija)
- Vismāras līcis (Vācija)
- Lībekas līcis (Vācija)
- Ķīles līcis (Dānija, Vācija)
- Fakses līcis (Dānija)
- Kēges līcis (Dānija)
- Hānēbuktens (Zviedrija)
[izmainīt šo sadaļu] Salas
Lielākās Baltijas jūras salu grupas un salas:
- Alsa (Dānija)
- Ālandu salas (Somija)
- Ālande
- Bornholma (Dānija)
- Ēlande (Zviedrija)
- Falstera (Dānija)
- Fēmarna (Vācija)
- Fīna (Dānija)
- Fore (Zviedrija)
- Gotlande (Zviedrija)
- Gotskasandēne (Zviedrija)
- Hailuoto (Somija)
- Hidenzē (Vācija)
- Langelana (Dānija)
- Lolanna (Dānija)
- Mēna (Dānija)
- Naisāre (Igaunija)
- Pakri salas (Igaunija)
- Rietumigaunijas arhipelāgs (Igaunija)
- Rīgena (Vācija)
- Ūzedoma (Polija, Vācija)
- Valgrunda (Somija)
- Volina (Polija)
- Zēlande (Dānija)
[izmainīt šo sadaļu] Šaurumi
- Ēresuns - savieno Baltijas jūru un Ziemeļjūru, starp Zviedriju un Zēlandes salu
- Fēmarnbelts - starp Lolannu un Fēmarnu - šeit paredzēts celt Fēmarnas tiltu vai tuneli
- Hamrarnes šaurums - starp Zviedriju un Bornholmu
- Hari šaurums - starp Hījumā un Vormsi
- Irbes šaurums - starp Sāmsalu un Kurzemi
- Kihnu šaurums - starp Kihnu un Igauniju
- Lielais Belts - savieno Baltijas jūru un Ziemeļjūru, starp Zēlandes salu un Fīnu
- Mazais Belts - savieno Baltijas jūru un Ziemeļjūru, starp Fīnu un Jitlandes pussalu
- Norrakvarkens - starp Botnijas līča ziemeļu daļu un dienvidu daļu (Botnijas jūru)
- Sēdrakvarkens - starp Ālandu salām un Zviedriju
- Soelas šaurums - starp Hījumā un Sāmsalu
- Sūrveina šaurums - starp Muhu un Igauniju
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
