Gdaņska
Vikipēdijas raksts
| Gdańsk | |||
|---|---|---|---|
|
|||
| Valsts |  Polija |
||
| Vojevodiste | Pomožes vojevodiste | ||
| Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
| Citi nosaukumi | Gedania (latīņu) Dantiscum Danzig (vācu) Gduńsk (kašūbu) |
||
| Iedzīvotāji | |||
| - Kopā (2005) | 461 865 | ||
| Dibināta | 1224.gadā (rakstos no 997) | ||
| Koordinātes | |||
| Mājaslapa | http://www.gdansk.pl | ||
Gdaņska (poļu: Gdańsk, vācu: Danzig) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs. Lielākā Polijas osta un liels rūpniecības centrs. Kopā ar Gdiņu un Sopotu veido t.s. Trīspilsētu (Trójmiasto) ar vairāk kā 1 000 000 iedzīvotājiem.
Pilsēta ar bagātu vēsturi un tradīcijām. Veidojusies kā tirdzniecības osta vācu, kašūbu un poļu kultūru mijiedarbībā. Sena Hanzas pilsēta. Pilsēta, kurā atskanējuši Otrā pasaules kara pirmie šāvieni. Arodbiedrības Solidarnošč rašanās vieta.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pilsētu pirmoreiz pieminējis sv. Adalberts no Prāgas 997.gadā, kad viņš devās uz Prūsiju, lai ieviestu tur kristietību. Gdaņska tajā laikā bija apmetne ar 1000 iedzīvotājiem Polijas pārvaldītajā Pomerānijā.
Kad 12.gs notika Polijas valsts decentralizācijas procesi, Gdaņska kļuva par Pomerānijas hercogistes galvaspilsētu. 1224.gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 14.gs sākumā, Polijas - Brandenburgas kara laikā, 1308.gadā pilsētu ieņem Teitoņu ordenis, nogalinot gandrīz visus pilsētas iedzīvotājus (gan vāciešus, gan poļus). Kopš šī laika pilsēta tiek saukta par Dancigu. 1361.gadā tā iestājas Hanzā. Pilsēta bija ordeņa pakļautībā līdz 1454.gadam.
1440.gadā Gdaņska, kopā ar Toruņu (Tornu) un Elblongu (Elbingu) nodibina Prūsijas konfederāciju, kura 1454.gadā saceļas pret Ordeni, un meklē aizsardzību pie Polijas karaļa Kazimira IV. Sākas Trīspadsmitgadu karš starp Ordeni un Poliju. Kara rezultātā Gdaņska nokļūst Polijas sastāvā kā autonomās Karaliskās Prūsijas centrs. 15. - 17.gs pilsēta ļoti strauji attīstas, jo kalpo kā galvenā osta Vislas tirdzniecībai.
Pirmos triecienus Gdaņskas labklājībai deva gan Trīsdesmitgadu karš (1618–1648), gan Ziemeļu kari (1655–1660), gan mēris 1709.gadā. Tomēr vislielāko ļaunumu pilsētas attīstībai deva Polijas Pirmā dalīšana 1772.gadā, kad visa Pomerānija nokļuva Prūsijas sastāvā, jo tas izjauca tirdzniecību pa Vislas upi, kas bija pilsētas labklājības pamats. Gdaņska tikai 1793.gadā kļuva par Prūsijas daļu. No 1807.gada līdz 1814.gadam Gdaņska bija brīvpilsēta, līdz atkal nokļuva Prūsijas sastāvā.
Pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, tika nolemts izveidot Dancigas brīvpilsētu, - Gdaņskas (toreiz Danciga) pilsētu ar apkārtējo teritoriju. Brīvpilsētai veidojās diezgan saspīlētas attiecības ar jauno Polijas valsti. Jau Veimāras republika cīnījās par Gdaņskas iekļaušanu Vācijas sastāvā, bet, kad pie varas nāca Ādolfs Hitlers, attiecības ar Poliju tika normalizētas un īsu brīdi Gdaņska izdevīgi sadarbojās ar Poliju. Tomēr 1939.gada 1.septembrī plkst. 4.45 pēc vietējā laika no vācu karakuģa Schleswig-Holstein, kas bija noenkurojies ostas kanālā, tika raidīti šāviņi uz Vesterplati. Tas bija Otrā pasaules kara sākums.
Kaut arī Vesterplate turējās septiņas dienas, jau 1939.gada 2.septembrī Gdaņsku ieņema vācu karaspēks. Kara laikā netālu no Gdaņskas tika izveidota Štuthofas koncentrācijas nometne, kurā bez citu tautu piederīgajiem bija ieslodzīti arī vairāki latviešu pretošanās kustības dalībnieki (piemēram, Konstantīns Čakste, Bruno Kalniņš un citi Centrālās Padomes darbinieki un kurelieši). 1945.gadā vācieši sāka evakuēt Gdaņsku. Liela daļa no iedzīvotājiem izbrauca uz Šlēzvigu-Holšteinu. Kad 1945.gada 30.martā padomju armija ienāca pilsētā, sākās bezjēdzīgs slaktiņš, kas turpinājās vairākas dienas. Pēc Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem, Gdaņska tika piešķirta Polijai.
Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika atjaunota. Gdaņska kļuva par galveno Polijas ostu un lielu rūpniecības pilsētu, kā arī strādnieku kustības centru. Jau 1970.gadā pilsētā notika strādnieku nemieri, kas beidzās ar cilvēku upuriem un Vladislava Gomulkas atkāpšanos no amata. 1980.gada augustā Gdaņskā, Ļeņina vārdā nosauktajā kuģubūvētavā tika izveidota arodapvienība Solidarnošč, ko vadīja rūpnīcas elektriķis Lehs Valensa. Ir uzskats, ka tas bija sākums sociālistiskās iekārtas kraham Eiropā.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Gdaņskā (Dancigā) dzimuši:
- Frics fon Belovs (Fritz von Below, 1853 - 1918) - vācu ģenerālis
- Otto fon Belovs (Otto von Below, 1857 - 1944) - vācu ģenerālis
- Holgers Cukaijs (Holger Czukay, 1938 - ) - vācu mūziķis
- Ādams Kazimežs Čartoriskis (Adam Kazimierz Czartoryski, 1734 - 1823) - augstmanis, politiķis un kultūras darbinieks
- Gabriels Fārenheits (Daniel Gabriel Fahrenheit, 1686 - 1736) - vācu fiziķis
- Alfrēds Flatovs (Alfred Flatow, 1869 - 1942) - vācu vingrotājs
- Ginters Grass (Günter Grass, 1927 - ) - kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks
- Johans Hevels (Johannes Hevelius, 1611 - 1687) - astronoms
- Mareks Kaminskis (Marek Kamiński, 1964 - ) - ceļotājs
- Rutka Laskere (Rutka Laskier, 1929 - 1943) - holokausta dienasgrāmatu autore
- Dariušs Mihaļčevskis (Dariusz Michalczewski, 1968 - ) - bokseris
- Hugo Minsterbergs (Hugo Münsterberg, 1863 - 1916) - vācu/amerikāņu psihologs
- Andžejs Šarmahs (Andrzej Szarmach, 1950 - ) - futbolists
- Andreass Šlīters (Andreas Schlüter, 1659(60) - 1714) - vācu arhitekts
- Johanna Šopenhauere (Johanna Schopenhauer, 1766 - 1838) - A.Šopenhauera māte
- Donalds Tusks (Donald Tusk, 1957 - ) - politiķis
- Jans de Veriha-Visočanskis (Jan de Weryha-Wysoczanski, 1950 - ) - skulptors
