Polija
Vikipēdijas raksts
Polijas Republika (poliski - Rzeczpospolita Polska) ir mononacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Baltijas jūru, Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.
|
|||||
Valsts valoda | poļu valoda | ||||
Galvaspilsēta | Varšava | ||||
Lielākās pilsētas | Varšava Lodza Krakova |
||||
Prezidents | Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński) | ||||
Premjerministrs | Donalds Tusks (Donald Tusk) | ||||
Platība | 312 685 km² | ||||
Iedzīvotāju skaits - Kopā (2004) - blīvums |
38 626 349 123,5/km² |
||||
Etniskais sastāvs | poļi - 98% | ||||
Reliģija | katoļi | ||||
Neatkarība | Atjaunota 1918.gada 11.novembrī | ||||
Valūta | zlots/PLN | ||||
Laika zona | UTC +1 | ||||
Valsts himna | Mazurek Dąbrowskiego | ||||
Interneta domēns | .PL | ||||
Starptautiskais tālsarunu kods | +48 |
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfiskais stāvoklis
Polija atrodas Eirpoas vidusdaļā. Tā ir liela valsts, jo tās platība ir 312685 km² (69. vieta pasaulē ; 9. vieta Eiropā). Polijā ir biezs upju tīkls. Lielākās upes Visla, Odera. Ezeri pārsvarā atrodas valsts ziemeļos. Mežainums ir 28%. Polijas robežas garums ir 3528 km, no kuriem sauszemes robežas garums ir 3054 km, bet jūras robežas - 528 km. Polijas robežu garums ar citām valstīm ir šāds:
- Krievija 206 km
- Lietuva 103 km
- Baltkrievija 416 km
- Ukraina 528 km
- Slovākija 539 km
- Čehija 790 km
- Vācija 467 km
[izmainīt šo sadaļu] Klimats
Polijai raksturīga silta vasara un auksta ziema. Valsts ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, ka tās klimatu ietekmē dažādas gaisa masas un atmosfēras frontes. Tāpēc laikapstākļi Polijā ir nepastāvīgi un mainīgi. Aukstākais arktiskais gaiss no Krievijas un Skandināvijas valsts teritorijā sastopas ar siltajām gaisa masām, kas plūst no rietumiem. Daži teic, ka Polijā ir seši gadalaiki, jo pavasaris un rudens tiek sadalīti vēl divos laikapstākļu ziņā atšķirīgos periodos katrs. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir apmēram 600 mm, bet teritoriāli tas atšķiras. Zemienes valsts vidienē gadā saņem apmēram 450 mm nokrišņu, bet kalnu rajoni – dažkārt pat vairāk nekā 1450 mm. Ziemā sniega sega klāj lielāko daļu Polijas kalnu apgabalu un apmēram pusi no līdzenuma.
[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums
16 vojevodistes (vēsturiskais latviešu nosaukums - vaivadijas) (województwo)
- apriņķi (powiat), iedalās 65 pilsētās ar apriņķa tiesībām (powiat grodzki) un 308 lauku apriņķos (powiat ziemski)
- 2478 gminas (gmina), iedalās lauku gminās (gmina wiejska), gminās ar pilsētu (gmina miejsko-wiejska) un pilsētās ar gminas tiesībām (gmina miejska)..
Skat:Polijas vojevodistes
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Par Polijas vēsturi vairāk, skat. Polijas vēsture
Polijas un poļu vēsture ir ļoti bagāta ar notikumiem. Vēsturiski Polija bijusi gan Eiropas lielvalsts (XVI - XVII gs), gan ilgus gadus (no 1795.gada līdz 1918.gadam) Polija neeksistēja vispār, līdz, pamatojoties uz 1.pasaules kara rezultātiem, atkal ieguva neatkarību.
Polijas valsts rašanās centrs ir Vartas upes baseins X gs vidū, kad 966.gadā Pjastu dinastijas pirmais karalis Meško I pieņēma katolismu un nodibināja kontroli pār Polijas teritoriju. XII. gs bija feodālās sadrumstalotības periods, kad Polijas teritorijā eksistēja gandrīz pilnīgi neatkarīgas kņazistes.
1320.gadā karalis Vladislavs I atkal apvienoja valsti. Jagellonu valdīšanas laikā Polija noslēdza personālūniju ar Lietuvu, un pēc Polijas-Lietuvas valsts izveidošanās 1569.gadā kļuva par Eiropas lielvaru. Valsts īpatnība bija tās iekārta - muižnieku demokrātija ar ievēlējamu karali.
Sākot no XVII gs vidus, cīņā ar Zviedriju un Krieviju valsts novājinās, un nonāk apkārtējo valstu ietekmē. 1791.gadā Polijā tiek pieņemta pirmā rakstītā konstitūcija Eiropā.
Trīs Polijas-Lietuvas dalīšanu (1772., 1793. un 1795.gadā) rezultātā Polija pazūd no pasaules kartes kā neatkarīga valsts uz 123 gadiem. Tā tiek sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. Notiek daudzas poļu sacelšanās, bet valsts atjaunojas pēc tikai pēc 1.Pasaules kara Juzefa Pilsudska vadībā.
1926.gada maijā Pilsudskis puča rezultātā nodibina autoritāru režīmu.
2.pasaules karš Eiropā sākas ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939.gada 1.septembra rītā. 17.septembrī, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, PSRS iebrūk Polijā no austrumiem, un līdz 6.oktobrim abi agresori ir okupējuši valsti.
Cīņai par neatkarību poļi izveido Polijas pagrīdes valsti ar paralēlām pārvaldes struktūrām.
1944.gadā Polija tiek atjaunota kā neatkarīga valsts (faktiski PSRS satelītvalsts). Austrumu teritorijas paliek PSRS sastāvā, bet, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem, Polijai piešķir Vācijas austrumu teritorijas un daļu no Austrumprūsijas.
1978.gada 16.oktobrī polis Karols Vojtila kļūst par pāvestu Jāni Pāvilu II, bet 1980.gada septembrī Gdaņskā tiek nodibināta arodapvienība Solidaritāte. Šie divi fakti tiek vērtēti kā sociālisma norieta sākums Austrumeiropā. Pamatojoties uz Apaļā galda lēmumiem 1989.gadā Polijā notiek brīvas vēlēšanas.
1999.gadā Polija iestājās NATO, bet 2004.gada 1.maijā - ES.
[izmainīt šo sadaļu] Politika
Polija ir demokrātiska parlamentāra republika, tomēr prezidentam ir zināma ietekme uz politikas veidošanu. Pašreizējā konstitūcija pieņemta 1997.gadā.
Polijas valsts galva ir prezidents (Prezydent Rzeczypospolitej Polskiej), kuru ievēl vispārējās vēlēšanās. Ja pirmajā vēlēsanu kārtā kāds no kandidātiem netiek ievēlēts ar absolūtu balsu vairākumu, tiek rīkota otrā vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi kandidātu, kuri ieguvuši visvairāk balsu. Prezidenta vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem. Pēdējās notika 2005.gadā.
Likumdevēja vara ir divpalātu parlaments - apakšpalāta - Seims (Sejm) (460 deputāti) un augšpalāta - Senāts (Senat). Seimu ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās pēc D'Honda metodes, bet Senātu ievēl pēc retāk sastopamā bloku balsošanas (plurality bloc voting) principa. Lai iekļūtu parlamentā, noteikta 5% vēlēšanu barjera. Vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem. Pēdējās notika 2005.gadā. Īpašos gadījumos abas palātas notur kopīgas sēdes, tad šis likumdošanas orgāns saucas - Nacionalā asambleja (Zgromadzenie Narodowe).
Polijas izpildvara ir Ministru kabinets (Rada Ministrów) ar premjerministru (Prezes Rady Ministrów) vadībā. Formāli Ministru prezidentu ieceļ Polijas prezidents pēc saviem ieskatiem, tomēr parasti tas ir tās partijas pārstāvis, kurai ir vairākums Seimā.
Tiesu varas augstākais orgāns Polijā ir Augstākā tiesa (Sąd Najwyższy) un Konstitucionālā tiesa (Trybunał Konstytucyjny). Cilvēktiesību jautājumus uzrauga tiesībsargs (Rzecznik Praw Obywatelskich).
Skat.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
- Polijas administratīvais iedalījums
- Polijas pilsētu uzskaitījums
- Polijas prezidenti
- Polijas novadi
- Polijas upju uzskaitījums
- Polijas valdnieku uzskaitījums
- Vietas Polijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
[izmainīt šo sadaļu] Arējās saites
- Polijas attēlu galerija
- Polijas attēlu galerija
- Polijas attēlu galerija
- Polijas panorāmas
- Polijas web-kameras
- Polijas karte
- Tūrisma informācija
- Tūrisma informācija
- Viesnīcas Polijā
- Viesnīcas Polijā
- Polijas pilis
- Informācija par Poliju latviešu valodā
- Polija online
[izmainīt šo sadaļu] Attēlu galerija
Malborkas (Marienburgas) pils |
Eiropas valstis |
---|
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Kosova | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
|
|
---|---|
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija |
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) | |
---|---|
Dalībvalstis | |
Kandidātvalstis |