Vatikāns
Vikipēdijas raksts
|
|||||
 |
|||||
| Valsts valoda | latīņu valoda | ||||
| Pāvests | Benedikts XVI | ||||
| Valsts sekretārs | kardināls Tarčizio Bertone (Tarcisio Bertone) |
||||
| Platība - Kopā - % ūdens |
0,42 km² nav |
||||
| Iedzīvotāju skaits - Kopā (2000) - blīvums |
890 2023 / km² |
||||
| Neatkarība - Laterāna līgumi |
1929.gada 11.februārī |
||||
| Valūta | eiro | ||||
| Laika zona | UTC +1 | ||||
| Valsts himna | Inno e Marcia Pontificale | ||||
| Interneta domēns | .VA | ||||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +379 | ||||
| Koordinātes | |||||
Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts arī Svētais krēsls (latīņu: Status Civitatis Vaticanæ, itāļu: Stato della Città del Vaticano) ir pilsētvalsts Romas centrā. Tā ir pasaules mazākā valsts, to pārvalda Romas pāvests.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Tiek uzskatīts, ka šī senatnē neapdzīvotā Romas teritorija (ager vaticanus) vienmēr tika uzskatīta par svētvietu, arī pirms kristietības rašanās.
326. gadā tika uzcelta Konstantīna bazilika virs tradicionāli pirmā pāvesta Sv. Pētera kapa.
Pāvesti kā Pāvesta valsts galvas bija apkārtējo zemju valdnieki līdz pat XIX gadsimta vidum, kad nodibinājās Itālijas valsts, bet pāvests, protestēdams pret savu zemju sagrābšanu, atradās t.s. Laterāna gūstā.
Situāciju atrisināja Laterāna līgumi 1929. gadā starp pāvestu un toreizējo Itālijas līderi Benito Musolini, kura rezultātā tika nodibināts Vatikāns.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
[izmainīt šo sadaļu] Šveices gvardi
Šveices gvardi ir Vatikāna armija. Viņi ir atbildīgi par Vatikāna un Pāvesta drošību. Armijas oficiālā valoda ir vācu.
Pāvests Jūlijs II 1505. gadā lūdza Šveices parlamentu viņam piešķirt 200 šveiciešu algotņus. 1505. gada septembrī pirmie 150 karavīri Kaspara fon Silenena (Kaspar von Silenen) vadībā devās uz Romu kuru sasniedza 1506. gada 22. janvārī.
Pirmā un nozīmīgākā kauja kurā iesaistījās šveices gvardi bija 1527. gada 6. maijā, kad 147 no 189 gvardiem, ieskaitot komandieri, krita cīņā ar Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V karaspēku, kas bija iebrucis Romā.
Gadsimtu gaitā gvardu skaits ir mainījies. Mūsdienās armijas maksimums ir simts kareivji. Gvardiem ir jāpieder Romas katoļu baznīcai, viņiem ir jābūt Šveices pilsoņiem kas ir dienējuši Šveices armijā. Rekrūšiem ir jābūt vecumā starp 19 un 30 gadiem un ir jābūt vismaz 174. centimetrus gariem.
| Eiropas valstis |
|---|
| Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Kosova | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
| Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
