Somija

Vikipēdijas raksts

Suomen tasavalta Republiken Finland Somijas Republika
Karogs Ģerbonis
Himna: Maamme
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Helsinki 60°10′N 24°56′E
Valsts valodas		somu un zviedru valoda
Valdība		Parlamentāra republika1
-	Prezidents	Tarja Halonena
-	Premjerministrs	Mati Vanhanens
Neatkarība		no Krievijas impērijas
-	Autonomija	1809. gada 29. martā
-	Deklarēta	1917. gada 6. decembrī
-	Atzīta	1918. gada 4. janvārī
Iestāšanās ES		1995. gada 1. janvārī
Platība
-	Kopā	338 145 km² (65.)
-	Ūdens (%)	10,0
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2008 g.	5 306 601 (111.)
-	Blīvums	16/km² (161.)
IKP (PPP)		2005. gada aprēķins
-	Kopā	$163 miljardi (52.)
-	Uz iedzīvotāju	$34 819 (12.)
Džini koef. (2000)		26.9 (zems)
HDI (2007)		▲0.952 (augsts) (11.)
Valūta		Eiro2 (EUR)
Laika zona		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+3)
Interneta domēns		.fi, .ax3
ISO 3166-1 kods		246 / FIN / FI
Tālsarunu kods		+358
1	Pusprezidentāla sistēma
2	Pirms 2002. gada Somijas marka
3	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Somija ir valsts Ziemeļeiropā, pie Baltijas jūras. Tā robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju. Daļa Somijas teritorijas atrodas aiz ziemeļu polārā loka.

Somijas dienvidu daļu apskalo Somu līcis, rietumu daļu – Botnijas līcis. Starp Zviedriju un Somiju atrodas Somijai piederošās Ālandu salas, kurām ir sava autonomija. Somijas galvaspilsēta Helsinki no Latvijas galvaspilsētas Rīgas atrodas 360 km attālumā. Somijas platība ir 337 tūkstoši km². No kopējās teritorijas aramzeme aizņem - 8%, meži – 57%, ezeri – 9% un purvi – 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība. Tie valsti nodrošina ar saviem kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru jeb ar kurināmo. Somijas krasta līnija ir samērā ierobežota, ar daudz sīkām salām un šērām. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību. Parasti, ja valstij pieder osta, tā kļūst ārvalstu uzņēmējiem pievilcīga, tāpēc ka var izmantot jūras transportu kravu pārvadāšanai. Šo kravu transportēšanas veidu pasaulē uzskata par vienu no izdevīgākajiem.

Satura rādītājs 1 Vēsture 1.1 Līdz neatkarības pasludināšanai 1.2 Neatkarības pasludināšana un Pilsoņu karš 1.3 Somija 2. pasaules kara laikā 1.4 Pēckara Somija 2 Ģeogrāfija 3 Valdība un politika 3.1 Enerģijas politika 4 Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

• Skatīt arī: Somijas hronoloģija

[izmainīt šo sadaļu] Līdz neatkarības pasludināšanai

Pašreizējo Somijas teritoriju pirmie cilvēki apdzīvoja uzreiz pēc Ledus laikmeta - aptuveni 8000 gadus pirms mūsu ēras. No 12. gadsimta vidus līdz pat 1809. gadam teritorija atradās Zviedrijas sastāvā. 1809. gadā tā kļuva par Krievijas Impērijas autonomo apgabalu.

[izmainīt šo sadaļu] Neatkarības pasludināšana un Pilsoņu karš

1917. gada 6. decembrī Somija pasludināja neatkarību, bet 1918. gadā valstī notika pilsoņu karš, kurā savā starpā karoja boļševiku atbalstītie sociāldemokrāti un Vācijas impērijas atbalstītie konservatīvo spēki. Karā pārākumu guva konservatīvo spēki, saglabājot jaundibinātajā valstī demokrātisku iekārtu.

[izmainīt šo sadaļu] Somija 2. pasaules kara laikā

1939. gada 23. augustā PSRS valdība piedāvāja Somijai noslēgt militārās sadarbības līgumus. Somijas valdība tos atsacījās pieņemt un PSRS izvirzīja Somijai teritoriālas pretenzijas. Bez kara pieteikuma PSRS armijas 1939. gada 30. novembra rītā uzbruka Somijas austrumu robežai, ko pavadīja aviācijas uzlidojumi galvaspilsētai Helsinkiem. Sākās Ziemas karš, kurš ilga līdz 1940. gada 13. martam, kad Maskavā tika noslēgts miera līgums, kurā Somija atteicās no plašām teritorijām Karēlijā, Hanko pussalā un pie Ziemeļu ledus okeāna, saglabājot valstisko neatkarību. Pēc Ziemas kara, Somija lūdza militāro palīdzību nacistiskajai Vācijai. 1941. gada 22. jūnijā, kad vācu spēki jau bija ieradušies Somijā, sākās Barbarosas operācija, kuras mērķis bija iekarot PSRS Eiropas daļu. 25. jūnijā, PSRS veica uzlidojumus Somijas pilsētām, līdz ar ko Somija pieteica karu PSRS, vienlaicīgi arī atļaujot Vācijai izmantot tās Somijā izmantotos militāros spēkus. Tiesa, operācija cieta neveiksmi, bet karš starp Somiju un PSRS turpinājās. 1941. gada vasarā somu spēki pamazām atguva zaudētās teritorija Karēlijā. Septembrī armija ieņēma aizsardzības pozīcijas, kas deva relatīvu mieru līdz pat 1944. gadam. 1944. gada 9. jūnijā PSRS veica pēkšņu uzbrukumu, atgūstot praktiski visas karā zaudētās teritorijas. 1944. gada 19. septembrī tika parakstīts miera līgums, kurā tika minēts arī, ka vācu spēkiem ir jāpamet Somijas teritoriju. Tas noveda pie Lapzemes kara starp Somiju un Vāciju. Vācijas galvenās intereses bija niķeļa rūdas raktuves, kā arī Petsamo apgabals. 1945. gada aprīlī no Somijas tika izdzīti pēdējie vācu spēki.

[izmainīt šo sadaļu] Pēckara Somija

2. pasaules kara laikā Somija bija smagi cietusi. Līdz 1950. gadam Somijas teritorijā, kā arī tās teritoriālie ūdeņi, tika attīrīti no mīnām. Parīzes miera konferencē Somijai tika piespriestas reparācijas, kuras tai jāsamaksā PSRS. Tās tika nomaksātas līdz 1952. gadam. Netālu no Helsinkiem PSRS izveidoja arī savu karabāzi. Tiesa, 1956. gadā tā beidza pastāvēt. Uzreiz pēc kara Somijā strauji pieauga jaundzimušo skaits, un, kad septiņdesmitajos gados tie sasniedza darbspējīgu pilsoņu vecumu, valsts nebija spējīga nodrošināt visus ar darba vietām, tādēļ daudzi emigrēja uz Zviedriju. Aukstā kara laikā lielu lomu Somijas iekšpolitikā spēlēja PSRS, bet Somijai izdevās saglabāt demokrātisku pārvaldes sistēmu. 1995. gada 1. janvārī Somija iestājās Eiropas Savienībā.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Somijas klimatu nosaka valsts novietojums mērenās joslas pašos ziemeļos pie robežas ar polārajiem apgabaliem. Šajos apgabalos ir ļoti auksts un tur parasti dzīvo maz iedzīvotāju. Pateicoties Golfa straumei, Somijas klimats ir maigs, lai gan pašos valsts Z ir auksts, jo daļa teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Klimats ir ļoti svarīgs faktors preču pārvadāšanai. Somijas vidējā gaisa temperatūra ir nedaudz zemāka nekā Latvijā.

Somijas upju tīkls ir blīvs. Upes ir īsas un krāčainas. Tās izmanto elektroenerģijas ražošanai. Lielākā daļa upju ietek Botnijas līcī. Somijas lielākā upe – Kemijoki. Tā tek pa Somijas ziemeļiem. Somijā ir vairāk nekā 55 tūkstoši ezeru. Visvairāk ezeru ir dienvidaustrumu daļā, tā saucamajā ezeru plato. Lielākie ezeri ir Saima, Peijenne, Inari. Somijas ezeri ir kuģojami, tie veido ezeru sistēmas. Atsevišķus ezerus un ezeru sistēmas savā starpā saista upes. Lai gan iekšzemē kravu transportēšanā parasti izmanto auto transportu vai dzelzceļā transportu, Somijas DA daļā var izmantot arī jūras transportu.

[izmainīt šo sadaļu] Valdība un politika

Somija ir parlamentāra unitāra republika. Tagadējā konstitūcija pieņemta 1919.gadā. Vēlāk ir izdarīti grozījumi un papildinājumi. Valsts galva ir prezidents, ko uz 6 gadiem ievēlē divpakāpju vēlēšanās. Prezidentam ir plašas tiesības, viņš izdod lēmumus un dekrētus, var uzlikt veto parlamenta paziņotajiem likumprojektiem. Prezidents ir bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks un vada Somijas ārpolitiku. Somija ir neatkarīga valsts kopš 1917.gada. Likumdošanas vara balstās uz vienpalātas parlamentu. Augstāko izpildvaru realizē Valsts padome un prezidents. Valsti vada valdība, bet likumus pieņem parlaments, kurš sastāv no 200 locekļiem. Somijas loma starptautiskajās attiecībās ir vienota neitralitāte.

[izmainīt šo sadaļu] Enerģijas politika

Kopš 1950.gada Somijā darbojas atomelektrostacijas. Pašlaik Somijā ir divas atomelektrostacijas. Tās ir Olkiluoto AES un Loviisas AES.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

• Somijas pilsētu uzskaitījums
• Somijas administratīvais iedalījums

Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Kosova | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija

Eiropas Savienība (ES)
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija