2002

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par 2002. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 2002 nozīmēm.

Gadsimti:	20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts
Dekādes:	1990-1999 2000-2009 2010-2019
Gadi:	1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

2002. gada citi notikumi:

Latvija

2002. (MMII) bija parastais gads, kas sākās otrdienā.

Šis gads bija:

• Starptautiskais Ekotūrisma un Kalnu gads.
• Lielbritānijā Nacionālais Zinātnes gads.

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

• 1. janvāris – Austrija, Beļģija, Grieķija, Francija, Islande, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija laida apgrozībā Eiro banknotes un monētas.
• 5. janvāris – 15 gadu vecais pilots Čārlzs Bišops ar privāto lidmašīnu ietriecās kādā augstceltnē Tampas pilsētā Floridā, ASV, izraisot bailes iedzīvotājos par 2001. gada 11. septembra terora aktu atkārtošanos.
• 31. janvāris – No Larsena šelfa ledāja Antarktīdas pussalā, Antarktīdā atlūza milzīgs ledus gabals. Kopumā 35 dienu periodā atdalījās 3,250 km² ledus šelfa.

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

• 3. februāris – Kostarikā notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
• 8. februāris līdz 24. februāris – Soltleiksitijā, ASV, notika Ziemas Olimpiskās spēles.

[izmainīt šo sadaļu] Marts

• 14. marts – Uz I-75 šodejas netālu no Ringgoldas pilsētas Džordžijas štatā ASV notika milzīga auto katastrofa, kurā iesaistītas 125 automašīnas.
• 17. marts – Portugālē notika parlamenta vēlēšanas.
• 31. marts – Ukrainā notika parlamenta vēlēšanas.
• 31. marts – Zemestrīce Taivānā.

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

• 21. aprīlis – Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta Francijā.
• 25. aprīlis – startēja kosmosa kuģis Sojuz TM-34 ar otro "kosmisko tūristu" Marku Satlvortu un diviem profesionāliem kosmonautiem.

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

• 5. maijs – Prezidenta vēlēšanu otrā kārta Francijā, kurā uzvarēja Žaks Širaks.
• 12. maijs – Baikonurā, remonta laikā sabrūkot angāra jumtam, tika iznīcināts vienīgais kosmosā lidojušais padomju kosmoplāns Buran.
• 20. maijs – Austrumtimora atjaunoja tās neatkarību.
• 23. maijs – Igaunijā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvarēja Marija Naumova no Latvijas.
• 31. maijs – Dienvidkorejā un Japānā tiaka atklāts FIFA Pasaules kauss 2002.

[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs

[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs

• 1. jūlijs – tika nodibināta Starptautiskā krimināltiesa, kas ļautu personām ierosināt lietas genocīda, noziegumu pret humānismu, kara noziegumu un agresijas gadījumos.
• 1. jūlijs – Krievijas pasažieru lidmašīnas un kravas lidmašīnas sadursme Vācijas dienvidos, bojā gāja 71 cilvēki, 45 no tiem bērni.
• 27. jūlijs – aviošova laikā Ļvivā, Ukrainā avarēja lidmašīna Su-27, nogalinot 77 un vairāk nekā 100 ievainojot (lielākā aviošova katastrofa vesturē).

[izmainīt šo sadaļu] Augusts

[izmainīt šo sadaļu] Septembris

• 10. septembris – Šveice, kas zināma ar tās neitralitāti, oficiāli iestājās ANO.
• 19. septembris – Kotdivuārā sākās pilsoņu karš.
• 22. septembris – Vācijā notika Bundestāga vēlēšanas, kurā uzvarēja sociāldemokrātu un zaļo koalīcija ar Gerhardu Šrēderu priekšgalā.

[izmainīt šo sadaļu] Oktobris

[izmainīt šo sadaļu] Novembris

• 13. novembris – tankkugis Prestige nogrima pie Spānijas Galīcijas krasta, izraisot plašu naftas piesārņojumu.
• 15. novembris – Hu Dziņtao (Hú Jǐntāo) kļuva par Ķīnas komunistiskās partijas ģenerālsekretāru.
• 21. novembris – Čehijas galvaspilsētā Prāgā notika NATO samits, kura laikā Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija tika uzaicinātas pievienoties NATO blokam.

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

• 4. decembris – Tika novērots pilns saules aptumsums.

2002. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2002 MMII
Ab urbe condita	2755
Armēņu kalendārs	1451 ԹՎ ՌՆԾԱ
Ķīniešu kalendārs	4698 – 4699 辛巳 – 壬午
Etiopu kalendārs	1994 – 1995
Ebreju kalendārs	5762 – 5763
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2057 – 2058
- Shaka Samvat	1924 – 1925
- Kali Yuga	5103 – 5104
Irānas kalendārs	1380 – 1381
Islāma kalendārs	1423 – 1424
Japāņu kalendārs	nezināms

[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

• 8. janvāris – Aleksandrs Prohorovs (Александр Михайлович Прохоров), krievu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1916.)
• 28. janvāris – Astrīda Lindgrēna (Astrid Lindgren), zviedru bērnu grāmatu rakstniece (dzimusi 1907.)
• 6. februāris – Makss Perucs (Max Perutz), Austrijā dzimis molekulārbiologs, Nobela prēmijas ķīmijā laureāts (dzimis 1914.)
• 11. marts – Džeimss Tobins (James Tobin), amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1918.)
• 13. marts – Hanss Georgs Gadamers (Hans-Georg Gadamer) - vācu filozofs (dzimis 1860.)
• 24. marts – Cēzars Milsteins (César Milstein), Argentīnas izcelsmes britu zinātnieks, Nobeļa prēmijas laureāts Fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1927.)
• 30. marts – Elizabete Bousa-Laiona (Elizabeth Bowes-Lyon) Apvienotās Karalistes karaļa Džordža VI sieva (dzimusi 1900.)
• 18. aprīlis – Tūrs Heijerdāls (Thor Heyerdahl), norvēģu etnogrāfs, rakstnieks un ceļotājs (dzimis 1914.)
• 28. jūlijs – Ārčers Mārtins (Archer John Porter Martin), angļu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1910.)
• 6. augusts – Edsgers Dijkstra (Edsger Dijkstra), nīderlandiešu datorzinātnieks (dzimis 1930.)
• 31. augusts – Džordžs Porters (George Porter), Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1920.)
• 18. oktobris – Nikolajs Rukavišņikovs (Николай Николаевич Рукавишников), padomju kosmonauts (dzimis 1932.)