Lietuva

Vikipēdijas raksts

Lietuvos Respublika Lietuvas Republika
Karogs Ģerbonis
Devīze: Tautos jėga vienybėje Tautas spēks vienotībā
Himna: Tautiška Giesmė
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Viļņa 54°41′N 25°19′E
Valsts valodas		lietuviešu valoda
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Valds Adamkus
-	Premjerministrs	Ģedimins Ķirķils
Neatkarība		no Vācijas un Krievijas
-	Lietuva minēta rakstos	1009. gada 14. februārī
-	Karaliste	1253. gada 6. jūlijā
-	Personālūnija ar Poliju	1386. gada 2. februārī
-	Polija-Lietuva	1569. gadā
-	Krievijas/Prūsijas okupācija	1795. gadā
-	Deklarēta neatkarība	1918. gada 16. februārī
-	PSRS okupācija	1940. gada 3. augustā
-	Proklamēšana	1990. gada 11. martā
Iestāšanās ES		2004. gada 1. maijā
Platība
-	Kopā	65 303 km² (123.)
-	Ūdens (%)	1,35
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2007 g.	3 369 600 (130)
-	Blīvums	52/km² (120.)
IKP (PPP)		2008. gada aprēķins
-	Kopā	$66 miljardi (75.)
-	Uz iedzīvotāju	$19 730 (49.)
Džini koef. (2003)		36 (vidējs)
HDI (2007)		▲0.862 (augsts) (43.)
Valūta		lits (LTL)
Laika zona		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+3)
Interneta domēns		.lt1
ISO 3166-1 kods		440 / LTU / LT
Tālsarunu kods		+370
1	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Lietuvas Republika ir republika Ziemeļeiropā. Tā ir viena no trim Baltijas valstīm Baltijas jūras krastos. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos.

Satura rādītājs 1 Vēsture 2 Ģeogrāfija 2.1 Ainava 2.2 Lielākie attālumi 2.3 Upes 2.4 Ezeri 2.5 Lietuvas reljefs 2.5.1 Pakalni 2.6 Meži 2.7 Pilsētas 3 Administratīvais iedalījums 4 Ekonomika 4.1 Ārzemju tirdzniecība 5 Demogrāfija 6 Reliģija 7 Valoda 8 Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Plašāk skat. rakstu Lietuvas vēsture.

Lietuvas vārds vēstures avotos pirmoreiz parādās 1009. gada 14. februārī. Par Lietuvas valsts radīšanas brīdi uzskata karaļa Mindauga kronēšanu 1253. gada 6. jūnijā Vorutā. Mindaugs spēja apvienot daudzās lietuviešu pilsētvalstis vienā nācijā un valstī. Vēlāk, pateicoties Ģedimina iekarojumiem, izveidojās Lietuvas Dižkunigaitija, kurai piederēja daļa tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas teritorijas. 15. gadsimtā tā jau sniedzās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Kopš 1386. gada 2. februāra, kad Lietuvas dižkungu Jagaili kronēja par Polijas karali, Lietuva un Polija atradās personālūnijā. 1569. gadā tās formāli apvienojās vienā valstī - Polijā-Lietuvā (Republikā - Žečpospoļitā). Apvienotā valsts pastāvēja līdz 1791. gadam, kad visas tās zemes tika apvienotas Polijas karalistē. Taču jau drīz Polijas dalīšanu rezultātā jauno valsti aneksēja Krievijas Impērija, Prūsija un Austrija.

Lietuva atjaunoja savu neatkarību ierobežotā teritorijā 1918. gada 16. februārī. Lielāko daļu savu bijušo teritoriju tā zaudēja Padomju Savienībai, kā arī nonāca teritoriālos strīdos ar Poliju (par Centrālo Lietuvu un Suvalkiem) un Vāciju (par Klaipēdu). Molotova-Rībentropa pakta rezultātā 1940. gadā Lietuvu okupēja Padomju Savienība.

Lietuva vēlreiz (kā pirmā no PSRS republikām) pasludināja savu neatkarību 1990. gada 11. martā. Padomju Savienība centās apspiest Lietuvas neatkarības centienus līdz 1991. gada augustam, kad sabruka pati savienība. Krievu armija pilnībā atstāja Lietuvu 1993. gada 31. augustā.

1991. gada 17. septembrī Lietuva kļuva par ANO dalībvalsti. 2004. gada 29. martā Lietuva kļuva par NATO, bet 2004. gada 1. maijā par Eiropas Savienības dalībvalsti.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Plašāk skat. rakstu Lietuvas ģeogrāfija.

Tīrumi un pļavas aizņem 57 %, meži un krūmi – 30 %, purvi – 3 %, iekšējie ūdeņi – 4 %, citas zemes – 6 % no teritorijas.

Lietuvā klimats ir mērens, no jūriskā pārejošs uz kontinentālu.

[izmainīt šo sadaļu] Ainava

Lietuvas ainavas tipi:

• mālaini līdzenumi – 55,2 %
• pakalnainas morēniskas augstienes – 21,2 %
• smilšaini līdzenumi – 17,8 %
• upju lejas – 3,6 %
• piekrastes līdzenumi – 2,2 %

[izmainīt šo sadaļu] Lielākie attālumi

No austrumiem uz rietumiem – 373 km, no ziemeļiem uz dienvidiem – 276 km.

[izmainīt šo sadaļu] Upes

Lielākās Lietuvas upes:

1. Nemunas – 937 km (Lietuvas teritorijā 475 km),
2. Neris – 510 km (234 km),
3. Venta – 343 km (161 km),
4. Šešupe – 298 km (209 km),
5. Mūsa – 284 km (133 km).

Kopējs upju un kanālu garums Lietuvā – 76 800 km.

[izmainīt šo sadaļu] Ezeri

Lielākie Lietuvas ezeri:

1. Drūkšu ezers – 44,8 km²
2. Disnas ezers – 24,0 km²
3. Dusjas ezers – 23,3 km²
4. Sartu ezers – 13,4 km²
5. Lodis – 12,9 km²

[izmainīt šo sadaļu] Lietuvas reljefs

Reljefu veido:

• Piekrastes zemiene,
• Žemaišu augstiene,
• Ventas vidus zemiene,
• Sūduvas augstiene,
• Dzūku augstiene,
• Aukštaišu augstiene,
• Dienvidaustrumu līdzenums,
• daļa no Švenčoņu-Naroča un Ašmenas augstienēm.

[izmainīt šo sadaļu] Pakalni

Augstākie pakalni:

1. Augstais kalns – 293,8 m
2. Jozapine – 293,6 m
3. Kropīne – 293,4 m
4. Nevaiši – 288,9 m
5. Būdakalns – 284,8 m

[izmainīt šo sadaļu] Meži

Lielākie Lietuvas mežu masīvi:

• Dainavas dižmežs (Druskininku-Varēnas meži) – 1450 km²
• Labanora-Pabrades dižmežs – 911 km²
• Kazlu Rūdas meži – 587 km²
• Karšuvas dižmežs (Smalininku-Viešviles meži) – 427 km²
• Rūdninku meži – 375 km²

Izplatītākie koki (%):

• priedes – 37,6
• egles – 24,0
• bērzi – 19,5
• baltie alkšņi – 5,6
• melnie alkšņi – 5,6
• oši – 2,7
• apses – 2,6
• ozoli – 1,8
• citi – 0,6

[izmainīt šo sadaļu] Pilsētas

Plašāk skat. rakstu Lietuvas pilsētas.

Lielākās Lietuvas pilsētas pēc 2006. g. datiem:

1. Viļņa – 541 824 iedz.
2. Kauņa – 360 637 iedz.
3. Klaipēda – 187 316 iedz.
4. Šauļi – 129 037 iedz.
5. Paņevēža – 115 315 iedz.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

Lietuva ir iedalīta 10 apriņķos (apskritis), kuri ir iedalīti 60 pašvaldībās (savivaldybė) (pilsētās un apgabalos), kuras ir sīkāk sadalītas 546 senjūnijās (seniūnija). Šāds administratīvi teritoriālais iedalījums tika radīts 2001. gadā.

Apriņķi:

1. Alītas apriņķis
2. Kauņas apriņķis
3. Klaipēdas apriņķis
4. Marijampoles apriņķis
5. Panevēžas apriņķis
6. Šauļu apriņķis
7. Tauraģes apriņķis
8. Telšu apriņķis
9. Utenas apriņķis
10. Viļņas apriņķis

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

Plašāk skat. rakstu Lietuvas ekonomika.

• 2005. gadā IKP daļa vienam valsts iedzīvotājam gadā, līdzinot ar 2004. palielinājās par 7,6 % un bija 6040 eiro. 2006. gadā Lietuvas IKP izauga par 7,4 % un bija 81,554 mlrd. liti.

• 2003. gadā Lietuvas ekonomikas augums bija pats straujākais Austrumeiropā – IKP, līdzinot ar 2002. g., izauga par 9,7 % un bija 16,27 mlrd. eiro. IKP daļa vienam valsts iedzīvotajam gadā bija 4 711 eiro.
• 2005. g. decembrī inflācija, līdzinot ar 2004. g. decembri, bija 3,0 %. 2005. g. vidēja gada inflācija līdzinot ar 2004. g. bija 2,7 %.
• Tiešas ārzemju investīcijas 2004. gada 1. jūlijā bija 4,25 mlrd. eiro un, līdzinot ar 2003. g. 1. jūlijam, palielinājās par 4,9 %. Vienam Lietuvas iedzīvotajam tika 1 234 eiro tiešu ārzemju investīciju.
• Galvenās valstis investoras – Dānija, Zviedrija, Vācija, Igaunija, ASV un Somija. Vairāk nekā 60 % no visām tiešām investīcijām Lietuvā ir no ES-15 valstīm. 2003., līdzinot ar 2002., tiešas ārzemju investīcijas no ES-15 valstīm palielinājās par 10 %, līdz 2,5 mlrd. eiro.
• 2004. gadā Lietuvā visvairāk investēja:
• Dānija 15,2 %
• Zviedrija 15,0 %
• Vācija 11,4 %
• Krievija 8,4 %
• Somija 7,8 %

• Valsts parāds 2004. gada sākumā bija 3,8 mlrd. eiro. Ārzemju parāds bija 2,18 mlrd. eiro jeb 57 % no visa valsts parāda. Ārzemju parāds 2003. gada bija 13,5 % no IKP.
• Lietuvas ilgtermiņa patapinājuma ārzemju valūtā reitings A, īstermiņa – A-1. Reitingu perspektīva pozitīva.

[izmainīt šo sadaļu] Ārzemju tirdzniecība

2004. g. eksports bija 25 819 mlj. liti, imports – 34 384 mlj. liti.

2005. gada pirmajā pusgadā visvairāk eksportēta uz:	2003. gadā visvairāk importēta no:
Krievija 10,8 % Vācija 9,5 % Latvija 9,1 % Francija 7,4 % Igaunija 5,9 % Zviedrija 5,0 % Polija 5,0 % Lielbritānija 4,8 % ASV 4,7 % Dānija 4,6 %	Krievija 22,1 % Vācija 16,1 % Polija 5,2 % Itālija 4,3 % Francija 4,2 % Zviedrija 3,5 % Lielbritānija 3,3 % Ķīna 3,1 % ASV 3,0 %

[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija

83,45% no Lietuvas iedzīvotājiem ir lietuvieši. Lielākās minoritātes ir krievi (6,1%), poļi (6,9%) un baltkrievi (1,23%). 68,5 % no cilvēkiem dzīvo pilsētās. Vidējs vecums – 37,4 gadi (sieviešu – 40,1; vīriešu – 34,8). Aptuveni 99,6 % vecāku nekā 15 gadu vecuma iedzīvotāju ir rakstītpratēji.

[izmainīt šo sadaļu] Reliģija

Dominējošā baznīca Lietuvā ir Romas katoļi, taču samērā izplatīti ir arī pareizticīgie, protestanti un jūdaisti.

[izmainīt šo sadaļu] Valoda

Lietuviešu valoda ir viena no divām dzīvajām baltu valodām.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

• Lietuvas pilsētu uzskaitījums
• Lietuvas mantojums

Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Kosova | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija

Eiropas Savienība (ES)
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO)
Dalībvalstis	Apvienotā Karaliste · ASV · Beļģija · Bulgārija · Čehija · Dānija · Francija · Grieķija · Igaunija · Īslande · Itālija · Kanāda · Latvija · Lietuva · Luksemburga · Nīderlande · Norvēģija · Polija · Portugāle · Rumānija · Slovākija · Slovēnija · Spānija · Turcija · Ungārija · Vācija
Kandidātvalstis	Albānija · Horvātija · Maķedonija