2006

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par 2006. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 2006 nozīmēm.

Gadsimti:	20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts
Dekādes:	1990-1999 2000-2009 2010-2019
Gadi:	2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

2006. gada citi notikumi:

Latvija

2006. (MMVI) bija parastais gads, kas sākās svētdienā.

Šis gads bija:

• Starptautiskais tuksnešu un pārtuksnešošanās gads, kuru ierosināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģeneralā Asembleja;
• Starptautiskais Aspergera gads (pieminot 100. gadadienu, kopš dzimis Hanss Aspergers, Aspergera sindroma atklājējs);
• Mocarta gads, atzīmējot Volfganga Amadeja Mocarta 250. dzimšanas dienu.

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

• 1. janvāris:
  • Krievijas pārtrauc dabasgāzes piegādi Ukrainai sakarā ar cenu strīdiem.
  • Sidnejā, Austrālijā tiek karstākās dienas rekords – 45 °C.
• 2. janvāris – Vācijā, Bavārijas Alpos biezās sniegkārtas dēļ ielūst slidotavas jumts, tiek nogalināti 15 cilvēki.
• 4. janvāris – Izraēlas premjerministrs Arons Šarons nodod savas pilnvaras, vicepremjerministram Ehmudam Olmertam, vēlāk Šaronam cieš no spēcīgām hemorāģiskas triekas.
• 5. janvāris – Saūda Arābijā, Mekā sabrūk viesnīca bojā iet 76 svētceļnieki.
• 6. janvāris – Ar tropisko vētru Zeta beidzas 2005.g. Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona.
• 7. janvāris – Apvienotās Karalistes Liberālo Demokrātu līderis Čārlzs Kenedijs atkāpjas no amata pēc konstatētajām problēmām dzeramajā ūdenī.
• 8. janvāris – 6,9 baļļu stipra zemestrīce ar epicentru Grieķijas salā Kiterā satricināja Grieķiju un Vidusjūras austrumdaļu.
• 11. janvāris – Augustines vulkāna (Aļaska) izvirdums, pirmais kopš 1986.gada.
• 12. janvāris – Saūda Arābijā iet bojā 362 svētceļnieki paniski bēgot.
• 14. janvāris – Dabasgāzes eksplozijā Rumānijā bojā iet 8 cilvēki.
• 15. janvāris – NASA zondes Stardust nolaižamais aparāts pirmoreiz vēsturē nogādāja uz Zemes komētas daļiņas.
• 19. janvāris – Telavivā, Izraēlā notiek teroristu rīkots bumbas sprādziens, kurā iet bojā pats spridzinātājs, bet 20 cilvēki tiek ievainoti.
• 23. janvāris – Stefans Harpers uzvar federālajās vēlēšanās Kanādā un izveido mazākumvaldību.
• 24. janvāris – Mario Lemikss paziņo, ka aiziet no Nacionālās Hokeja Līgas.
• 25. janvāris – Hamas iegūst vairākumu balsu Palestīniešu Likumdevēju padomes vēlēšanās.
• 27. janvāris – Zalcburgā atzīmē austrieša komponista Volfganga Amadeja Mocarta 250 gadu jubileju.
• 28. janvāris – Polijā, Katovices iebrūk tirdzniecības halles jumts, bojā iet 65 cilvēki.

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

• 3. februāris – Novecojis Ēģiptes pasažieru prāmis ar 1400 cilvēkiem nogrimst Sarkanajā jūrā pie Saūda Arābijas piekrastes.
• 5. februāris – Pitsburgas Steelers uzvar Super Bown Xl, sakaujot Sietlas Seahawks.
• 8. februāris – Sākas Austrumtimoras 2006.gada krīze – 404 kareivji atstāja kazarmas.
• 10. – 26. februāris – Itālijā, Turīnā notiek Ziemas olimpiskās spēles.
• 16. februāris – Kobes aviolīnijas Kobē, Japānā atver aviolīniju servisu.
• 17. februāris – Leites salā, Filipīnās dubļu nogruvumā bojā iet 1800 cilvēku.
• 19. februāris – Nueve Rosita, Meksikā šahtas sprādzienā bojā iet 65 cilvēki.
• 22. februāris:
  • Irākā, Samarā šiītu svētvieta – Al Askari mošeja cieš no mīnas sprādzieniem.
  • Lielbritānijā tiek nozagti vērstpapīri, kuru vērtība ir £53.1 miljoni.
• 23. februāris – Maskavas tirgū iegrūstot jumtam, bojā iet 56 cilvēki.
• 24. februāris – Filipīnās izziņo ārkārtas stāvokli, pēc valsts apvērsuma pret prezidentu Gloriju Makapagalu Arojo.
• 25. februāris – Ugandas prezidents Joveri Museveni uzvar 2 pārvēlēšanās. Kampalā pēc tam notiek opozīcijas atbalstītāju protesti

[izmainīt šo sadaļu] Marts

• 7. marts – 50 cilvēku gāja bojā un daudzi tika ievainoti trijos sprādzienos Varanasi (Indijā).
• 10. marts – NASA zonde Mars Reconnaissance Orbiter iegāja Marsa orbītā.
• 11. marts – Mišele Bačeleta (Michelle Bachelet) nodeva zvēresu kā pirmā Čīles prezidente.
• 19. marts – Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Uz trešo termiņu tika ievēlēts līdzšinējais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
• 21. marts – Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde atkāpās no amata pēc gadu ilgušas kritikas.
• 22. marts – ETA izsludināja pamieru tās cīņā par Basku zemes neatkarību no Spānijas.
• 24. marts – privāti būvētā nesējraķete Falcon 1 pirmajā lidojumā cieta avāriju.

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

• 10. aprīlis – Romano Prodi ar nelielu balsu pārsvaru sakāva Silvio Berluskoni Itālijas parlamenta vēlēšanās.
• 11. aprīlis – ESA zonde Venus Express iegāja Venēras orbītā.
• 19. aprīlis – Han Myeong Sook kļuva par pirmo sievieti - Dienvidkorejas premjerministri.

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

• 1. maijs – Bolīvijas prezidents Evo Moraless paziņoja par naftas un gāzes nozares nacionalizāciju.
• 16. maijs – Apple Inc. laida klajā klēpjdatoru līniju MacBook
• 20. maijs – 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Somijas grupa Lordi.
• 21. maijs – Melnkalnē notika referendums, kurā iedzīvotaji atbalstīja atdalīšanos no Serbijas un Melnkalnes valsts.
• 27. maijs – 6,3 baļļu stipra zemestrīce satricināja Javas centrālo daļu Indonēzijā, kurā gāja bojā vairāk nekā 6000 cilvēku, ievainoti vismaz 36 000, un bez pajumtes palika apmēram 1,5 miljoni cilvēku.

[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs

• 3. jūnijs v Melnkalne pasludināja neatkarību pēc 21. maijā notikušā referenduma. Serbijas un Melnkalnes savienība beidza pastāvēt 5. jūnijā, Serbijai pasludinot sevi par tās mantinieci.
• 6. jūnijs – islamisti pārņēma kontroli pār Somālijas galvaspilsētu Mogadišu, tā beidzot militāristu valdīšanu pilsētā.
• 6. jūnijs – Bakubā, Irākā ASV Gaisa spēku uzlidojuma laikā gāja bojā Alkaidas līderis Irakā Abu Musab al-Zarqawi un 7 viņa palīgi.
• 18. jūnijs – tika palaists Kazahstānas pirmais pavadonis KazSat ar krievu nesējraķeti Proton-K.
• 29. jūnijs – sievietes pirmoreiz piedalījās Kuveitas parlamenta vēlēšanās.

[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs

• 1. jūlijs – izmēģinājumu režīmā tika palaista Cinhajas - Tibetas dzelzceļa līnija, savienojot Ķīnu ar Tibetu.
• 2. jūlijs – notika Meksikas prezidenta vēlēšanas. 5. septembrī tika pasludināts, ka uzvarējis ir Filipe Kalderons.
• 4. jūlijs – kosmoplāns Space Shuttle Discovery devās misijā STS-121 uz Starptautisko kosmisko staciju. Tas uz zemes atgriezās 17. jūlijā.
• 5. jūlijs – Ziemeļkoreja palaida vismaz 7 raķetes, tai skaitā tālās darbības Taepodong-2.
• 6. jūlijs – tika atvērta Natulas pāreja starp Indiju un Ķīnu, kas bija slēgta 44 gadus kopš Ķīnas - Indijas kara.
• 12. jūlijs – Izraēlas armija iebruka Libānā pēc tam, kad Hezbollah kaujinieki nolaupīja 2 Izraēlas kareivjus un 3 nogalināja. Pēc 2 dienām Hezbollah pasludināja karu pret Izraēlu.
• 31. jūlijs – Kubas prezidents Fidels Kastro pirms ķirurģiskas operācijas uz laiku nodeva valsts vadību viņa brāļa Raula rokās.

[izmainīt šo sadaļu] Augusts

• 11. augusts – Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par Izraēlas - Libānas konflikta noregulēšanu. 14. augustā tika pārtraukta uguns.
• 24. augusts – Starptautiskā Astronomiskā apvienība 26. Ģenerālajā asemblejā pieņēma planētas definīciju. Līdz ar to Plutons zaudēja planētas statusu, kļūstot par pundurplanētu.

[izmainīt šo sadaļu] Septembris

• 4. septembris – sāka raidīt MTV Eesti, MTV Latvija un MTV Lietuva.
• 9. septembris – kosmoplāns Atlantis devās misijā STS-115 uz Starptautisko kosmisko staciju. Tas uz zemes atgriezās 21. septembrī.
• 18. septembris – tika palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-9, kur apkalpē bija arī neprofesionālā irāņu izcelsmes kosmoanaute Anuše Ansari.

[izmainīt šo sadaļu] Oktobris

• 7. oktobris – Latvijā notika 9. Saeimas vēlēšanas.
• 9. oktobris – Ziemeļkoreja paziņoja, ka tā veikusi pirmo kodolsprādzienu.
• 13. oktobris – par Apvienoto Nāciju Organizācijas jauno ģenerālsekretāru ievēlēja Banu Kimūnu (Ban Ki-moon) no Dienvidkorejas.

[izmainīt šo sadaļu] Novembris

• 5. novembris – bijušajam Irākas prezidentam Sadamam Huseinam un diviem viņa līdzgaitniekiem piesprieda nāvessodu, Irākas tiesai atzīstot viņu vainu noziegumos pret cilvēci.
• 12. novembris – Dienvidosetijā, kas formāli pieder Gruzijai, notika referendums par republikas neatkarību.
• 23. novembris – bijušais VDK aģents Aleksandrs Ļitviņenko tika nogalināts ar poloniju-210 Londonas bārā.
• 28. novembris – 29. novembris - Rīgā notika NATO samits.

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

• 3. decembris – Ugo Čavess tika ievēlēts par Venecuēlas prezidentu uz atkārtotu termiņu.
• 10. decembris – kosmoplāns Discovery devās misijā STS-116 uz Starptautisko kosmisko staciju.
• 21. decembris – Saparmurats Ņijazovs, Turkmenistānas diktators mira pēkšņā nāvē.
• 29. decembris – Somālija: Etiopijas un pārejas valdības bruņotie spēki pārņēma Mogadišu bez pretestības.
• 30. decembris – bijušais Irākas prezidents Sadams Huseins tika sodīts ar nāvi pakarot.

2006. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2006 MMVI
Ab urbe condita	2759
Armēņu kalendārs	1455 ԹՎ ՌՆԾԵ
Ķīniešu kalendārs	4702 – 4703 乙酉 – 丙戌
Etiopu kalendārs	1998 – 1999
Ebreju kalendārs	5766 – 5767
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2061 – 2062
- Shaka Samvat	1928 – 1929
- Kali Yuga	5107 – 5108
Irānas kalendārs	1384 – 1385
Islāma kalendārs	1427 – 1428
Japāņu kalendārs	nezināms

[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

• 2. februāris – Ēriks Koņeckis, latviešu hokejists (dzimis 1920.).
• 28. februāris – Ovens Čemberleins (Owen Chamberlain), ASV fiziķis (dzimis 1920.).
• 11. marts – Slobodans Miloševičs (Slobodan Milošević), 1. Serbijas un 3. Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1941.).
• 14. marts – Lenarts Meri (Lennart Meri), Igaunijas 2. prezidents (dzimis 1929.).
• 27. marts – Staņislavs Lems (Stanislaw Lem), poļu rakstnieks (dzimis 1921.).
• 10. jūlijs – Šamils Basajevs (Шамиль Басаев), čečenu nemiernieku komandieris (dzimis 1965.).
• 14. jūlijs – Eduards Pāvuls, latviešu aktieris (dzimis 1929.).
• 9. augusts – Džeimss van Alens (James van Allen), amerikāņu zinātnieks (dzimis 1914.).
• 30. oktobris – Klifords Gīrcs (Clifford Geertz), ASV antropologs (dzimis 1926.).
• 16. novembris – Miltons Frīdmens (Milton Friedman), amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1912.).
• 17. novembris – Ferencs Puškāšs (Ferenc Puskás), ungāru futbolists un treneris (dzimis 1930.).
• 19. novembris – Arnolds Hofmanis, latviešu jurists (dzimis 1900.).
• 23. novembris – Filips Nuarē (Philippe Noiret), franču aktieris (dzimis 1930.).
• 10. decembris – Augusto Pinočets (Augusto Pinochet), Čīles dikators (dzimis 1915.).
• 21. decembris – Saparmurats Ņijazovs (Saparmyrat Nyýazow), Turkmenistānas diktators (dzimis 1940.).
• 26. decembris – Džeralds Fords (Gerald Ford), ASV 38. prezidents (dzimis 1913.).
• 30. decembris – Sadams Huseins (Saddam Hussein), Irākas 5. prezidents (dzimis 1937.).