Ķīna

Ķīnas Tautas Republika vai Ķīna (vienkāršotā ķīniešu: 中华人民共和国; tradicionālajā ķīniešu: 中華人民共和國; piņjiņs: Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó klausīties (palīdzība·info)) ir Austrumāzijas lielākā valsts pēc platības (9,6 miljoni km²; trešā lielākā pasaulē). Pēc iedzīvotāju skaita (1,3 miljardi) Ķīna ir vislielākā valsts pasaulē. Šajā valstī dzīvo aptuveni piektā daļa no visas pasaules iedzīvotājiem. Tās galvaspilsēta ir Pekina.

Ķīnas teritorija ir šūpulis vienai no vecākajām civilizācijām pasaulē, kuras saknes ir pat 6 tūkstoši gadu tālā pagātnē.

Ķīna robežojas ar Mongoliju, Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

Ķīnā ir vairāki autonomie rajoni ar vietējās pašpārvaldes tiesībām. Iekšējās Mongolijas autonomais rajons ziemeļos, Džuanu autonomais rajons dienvidos un Siņdzjanas Uiguru autonomais rajons ziemeļrietumos ir trīs lielākie autonomie rajoni. Ķīnas dienvidu piekrastē atrodas Honkonga, kuru Ķīna pēc iznomāšanas Lielbritānijai savā pakļautībā atguva 20.gadsimta 90.gadu beigās. Tā ir nozīmīgs tirdzniecības centrs, un tai ir noteikts Speciālā autonomā reģiona statuss, kas pieļauj zināmu pašnoteikšanos.

Ķīnas administratīvais iedalījums	Provinces (省)
Lai apskatītu tuvāk karti, spied uz tās. Karte ir angļu valodā.	Aņhui (安徽) Cjinhai (青海) Dzjansji (江西) Dzjansu (江苏) Dzjiliņa (吉林)	Džedzjana (浙江) Fudzjaņa (福建) Gaņsu (甘肃) Guanduna (广东) Guidžou (贵州)	Hainaņa (海南) Hebei (河北) Heilundzjana (黑龙江) Henaņa (河南) Hubei (湖北)	Hunaņa (湖南) Juņnaņa (云南) Liaonina (辽宁) Sičuaņa (四川) Šaaņsji (陕西)	Šaņduna (山东) Šaņsji (山西)

	Autonomie rajoni (自治区)		Municipalitātes (直辖市)		Īpašie administratīvie rajoni (特别行政区)
	Guansji Džuaņu a.r. (广西壮族自治区) Iekšējā Mongolija (内蒙古自治区) Ninsjas Hueju a.r. (宁夏回族自治区) Sindzjanas Uiguru a.r. (新疆维吾尔自治区) Tibetas a.r. (西藏自治区)		Čuncjina (重庆市) Pekina (北京市) Šanhaja (上海市) Tjaņdzjiņa (天津市)		Honkonga (香港特别行政区) Makao (澳门特别行政区)

[izmainīt šo sadaļu] Lielākās pilsētas

Galvenais raksts: Ķīnas pilsētu uzskaitījums

2001.gadā lielākās Ķīnas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita bija Šanhaja, Pekina un Hongkonga.

Vieta	Pilsēta	Tips/atrašanās vieta	Iedzīvotāji (2001.gadā) miljoni	Blīvums (2001.gadā) uz km²	Municipalitātes ierobežojumi (2000.gadā)		Reģions
Vieta	Pilsēta	Tips/atrašanās vieta	Iedzīvotāji (2001.gadā) miljoni	Blīvums (2001.gadā) uz km²	miljoni	blīvums (/km²)
1	Šanhaja	municipalitāte	9.838	34,700	16.74	2,640	Austrumi
2	Pekina	municipalitāte	7.441	29,800	13.82	822	Ziemeļi
3	Hongkonga	īpašs administratīvs rajons	6.112	76,200	7.01	6,294	Dienvidu centrālā
4	Tjaņdzjiņa	municipalitāte	5.095	10,500	10.01	803	Ziemeļi
5	Uhaņa	Hubejas province	4.489	12,950	8.31	947	Dienvidu centrālā
6	Guaņdžou	Guaņdžou province	4.155	11,600	10.15	1,337	Dienvidu centrālā
7	Šeņjana	Ljaoningas province	3.981	9,250	7.20	557	Ziemeļaustrumi
8	Čuncjina	municipalitāte	3.934	23,500	30.90	378	Dienvidrietumi
9	Nankina	Džansu province	2.822	13,250	6.40	970	Austrumi
10	Harbina	Heilongjangas province	2.672	11,350	9.35	174	Ziemeļaustrumi

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Galvenais raksts: Ķīnas vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Valsts tapšana

1911. gada 10. oktobrī, uzvarot Ķīnas impērijā siņhai revolūcijai (t.s. Učanas sacelšanās), Francijā emigrācijā esošo opozicionāru kongresā tika proklamēta Ķīnas republika. Valsts tika nodibināta 1912. gada 1. janvārī. Pie varas nāca gomiņdana partija (uzskatos līdzīga Eiropas sociāldemokrātiem) ar tās līderi Suņu Jatsenu priekšgalā. De facto valsti līdz 1927. gadam pārvaldīja t.s. beijaņas militāristi (kaujasspējīgāko vecās impērijas karaspēka daļu komandieru hunta), kuras līderis ģenerālis Juaņs Šikajs kļuva par Ķīnas republikas prezidentu. Visu valsti plosīja ziemeļaustrumos karš ar Japānu, pilsoņu karš starp dažādām politiskajām kliķēm, no kurām laika gaitā ar PSRS atbalstu spēcīgākā kļuva Ķīnas komunistiskā partija.

Ķīnas Tautas Republika tika proklamēta 1949.gada 1.oktobrī Pekinā, pēc komunistu uzvaras pilsoņu karā pār gomiņdan partiju. Par Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) un valsts vadītāju kļuva komunistu līderis Mao Dzeduns.

[izmainīt šo sadaļu] Iekšpolitiskā attīstība

Komunisti likvidēja kārtu atšķirības, dzimtbūšanu, nacionalizēja rūpniecības uzņēmumus, veica zemes reformu laukos un uzsāka lauksaimniecības kolektivizāciju.

50-to gadu beigās tika īstenots uz lauku komūnām balstīts neveiksmīgs ekonomisks eksperiments - t.s. Lielais lēciens, kura rezultātā ievērojami pasliktinājās valsts ekonomiskā situācija (sekojošajos bada gados gāja bojā apm. 30 mlj. cilvēku). 1959. gadā atzīstot savas kļūdas, Mao Dzeduns atkāpās no valsts vadītāja amata, bet palika ĶKP vadītāja amatā.

Pēc Mao nāves 1976. gadā par ĶKP vadītāju kļuva Hua Gofens. Kultūras revolūcijas notikumos un valsts varas uzurpēšanā tika apsūdzēta un tiesāta "Četru grupa". Varu valstī pamazām pārņēma Dens Sjaopins, lai gan nekļuva par valsts vai ĶKP vadītāju. Sākās ekonomiskas reformas, kuru rezultātā Ķīnā daļēji tika ieviesta valsts kontrolēta tirgus ekonomika un sākās valsts saimnieciskais uzplaukums.

1989. gadā Pekinā notika hunveibinu protesta demonstrācijas Tjaņaņmeņas laukumā, kurās tika pieprasīti demokrātiski pārveidojumi un runas brīvība, atsevišķas demonstrantu grupas uzbruka policijas patruļām un demolēja tuvākajos kvartālos veikalus. 4. jūnijā laukumā tika ievesta armija un atklāta uguns uz demonstrantiem, nogalinot vairākus simtus cilvēku.

"Tuvākajā desmitgadē straujāka ekonomiskā izaugsme gaidāma valstīs, kurās ekonomika tikai attīstās, nevis jau stabilajās, bet Ķīnā iekšzemes kopprodukts ASV apsteigs jau 2025. gadā. Tāda prognoze izteikta tradicionālajā auditoru kompānijas "PricewaterhouseCoopers" (PwC) pētījumā "Pasaule 2050. gadā". Saskaņā ar pētījumu 2050. gadā Ķīnas ekonomika apsteigs ASV jau par 29%. Arī Krievija, Indija un Brazīlija tuvākajās desmitgadēs attīstīsies ātrāk par ASV, bet šo valstu tempi būs ievērojami lēnāki. 2050. gadā Indijas ekonomikas līmenis būs 88% no amerikāņu sasniegtā, Brazīlijā – 26%, bet Krievijā – 17%." (www.DELFI.lv, 5. marts 2008.)

[izmainīt šo sadaļu] Kultūra

60. gadu otrajā pusē notika tā sauktā Kultūras revolūcija, kuras laikā Mao Dzeduna piekritēji ar organizētas studējošās jaunatnes kustības (hunveibini) palīdzību represēja lielu daļu vecās inteliģences, sabiedrisko un valsts darbinieku, apsūdzot tos kontrevulucionārā darbībā un noskaņojumā. Kā arhaiski un nevienam nevajadzīgi tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, daoistu un budistu klosteri utt.

Skat. arī par rakstību: Piņjiņa tabula

[izmainīt šo sadaļu] Ārpolitika

1950. gada oktobrī, kad amerikāņu daļas vietām jau pietuvojās Korejas/Ķīnas robežai lielgabala šāviena attālumā, Ķīna iesaistījās Korejas pilsoņu karā, lai nepieļautu Ziemeļkorejas okupāciju un likvidāciju (juridiski to attaisnoja arī ASV nostāšanās Ķīnas pilsoņu karā gimiņdaniešu pusē un Ķīnas piekrastes pilsētu bombardēšana).

60-to gadu beigās ievērojami pasliktinājās Ķīnas un PSRS attiecības, savukārt 1972. gadā, pēc Ričarda Niksona vizītes Pekinā, tika nodibinātas diplomātiskās attiecība ar ASV un gada beigās Ķīna tika uzņemta ANO.