Web Analytics

See also ebooksgratis.com: no banners, no cookies, totally FREE.

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Ķīnas Republika (Taivāna) - Vikipēdija

Ķīnas Republika (Taivāna)

Vikipēdijas raksts

Ķīnas Republika
Ķīnas Republikas karogs Ķīnas Republikas ģērbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaĶīnas Republikas Valsts himna
Location of Republic of China
Galvaspilsēta Taibei
Valsts valodas ķīniešu valoda
Valdība
 -  Prezidents Ma Jindzju
 -  Premjers Liu Džaosjuaņs
Platība
 -  Kopā 35 980 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2006 g. 23,036,087 
 -  Blīvums 640/km² 
Valūta jaunais Taivānas dolārs/NT$
Laika zona (UTC+8)
Interneta domēns .tw
Tālsarunu kods +886
Suņ Jatsens (1866.-1925.)
Suņ Jatsens (1866.-1925.)
Čans Kaiši (1887.-1975.)
Čans Kaiši (1887.-1975.)

Ķīnas Republika Taivanā (trad.ķīn. 中華民國, vienk. 中华民国, piņj. Zhōnghuá Mínguó) - valsts Austrumāzijā, Dienvidķīnas jūrā, Taivanā (Formozā), Penhu salas (Peskadoru), Dzjiņmeņas salas un Macu salas.

Plašāk pazīstamā kā "Taivana" - kopš 1970. gadu beigām apzīmējumu "Ķīna" lieto tikai lai apzīmētu Ķīnas Tautas Republiku jeb kontinentālo Ķīnu. Starptautiskajās organizācijās tiek dēvēta par "Taibei Ķīnu". Prezidentāla republika: valsts galva ir prezidents, kuru ievēl tautas nobalsošanā kopīgi ar viceprezidentu uz četru gadu termiņu.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Japāņu okupācijas zona 1940. gadā
Japāņu okupācijas zona 1940. gadā

Republika tika proklamēta 1911. gada 10. oktobrī, uzvarot Ķīnas impērijā siņhai revolūcijai (t.s. Učanas sacelšanās). Valsts nodibināta 1912. gada 1. janvārī. Pie varas nāca gomiņdana partija (uzskatos līdzīga Eiropas sociāldemokrātiem) ar tās līderi Suņu Jatsenu priekšgalā. De facto valsti līdz 1927. gadam pārvaldīja t.s. beijaņas militāristi (kaujasspējīgāko vecās impērijas karaspēka daļu komandieru hunta), kuras līderis ģenerālis Juaņs Šikajs kļuva par Ķīnas republikas prezidentu. Visu valsti plosīja pilsoņu karš starp dažādām politiskajām kliķēm. Atšķēlās vai tika atšķeltas veselas provinces (piemēram, Mandžūrija, Tibeta).

1925. gadā mira Suņs Jatsens. 1926. gadā, 2. partijas kongresā par gomiņdana partijas priekšsēdētāju ievēlēja Vanu Dzinveju, bet par Centrālās izpildkomitejas (CIK) locekli kļuva ģenerālis Čans Kaiši, kuru CIK plēnumā ievēlēja par Pastāvīgās komitejas locekli un uzticēja Nacionālās revolucionārās armijas virspavēlnieka posteni.

1926.-1928. g. t.s. Ziemeļu karagājienā gomiņdana valdības karaspēkam izdevās sakaut ģenerāļu huntu un pārņemt varu lielākajā daļā valsts teritorijas. Gomiņdana partijas priekšsēdētājs un daudzi līderi emigrēja, jo Čans Kaiši veica bruņotu apvērsumu un kļuva par Ķīnas militāro diktatoru, pasludinot sevi par prezidentu uz mūžu.

1937.-1945. gados ritēja karš ar Japānu, bet 1945. gadā pēc neveiksmīgām sarunām ar Ķīnas komunistisko partiju par koalīcijas valdības veidošanu, sākās pilsoņu karš starp Čana Kaiši vadītās valdības spēkiem un komunistu dumpiniekiem.

1949. gadā pilsoņu karā uzvarēja Ķīnas komunistiskās partijas spēki ar Mao Dzedunu priekšgalā, un 1949. gada 1. oktobrī proklamēja Ķīnas tautas republiku, savukārt sakautais Čans Kaiši ar armijas paliekām un piekritējiem bēga uz Taivanas salu. Tikai ASV kara flotes ienākšana jūras šaurumā un piekrastes pilsētu bombardēšana 1950. gadā nepieļāva ĶTR armijas desantēšanos Taivanā, lai pabeigtu pilsoņu karu un pārņemtu varu visā Ķīnas teritorijā. Kopš tā laika pastāv divas Ķīnas: Ķīnas tautas republika kontinentā, un Ķīnas republika Taivanas salā.

Ģenerālis Čans Kaiši mira 1975. gada 5. aprīlī, varu Ķīnas republikā Taivanā nododot savam dēlam Dzjanam Dzingo.

[izmainīt šo sadaļu] Valsts statuss

Sakarā ar t.s. auksto karu, Ķīnas republika Taivanā līdz ar Japānu tika uzskatītas par Rietumu pasaules priekšposteņiem pie komunistiskā bloka valstu robežām, tāpēc Rietumos neatzina pilsoņu kara Ķīnā rezultātus un de jure par vienīgo leģitīmo Ķīnas valdību uzskatīja Čana Kaiši valdību Taibejā. Līdz ar to Ķīnas Republika bija viena no ANO dibinātājvalstīm un Drošības padomes patstāvīgā locekle līdz 1971. gadam.

Starptautiskajā politikā aktīvi cīnījās pret Ķīnas tautas republikas un Mongolijas starptautisko atzīšanu, kā arī pret Tibetas seperātistu centieniem, jo uzskatīja šīs teritorijas par savām provincēm.

1971. gada 25. oktobrī līdz ar ANO Ģenerālās assamblejas rezolūciju Nr2758 par vienīgo leģitīmo Ķīnas valdību tika atzīta Ķīnas tautas republikas valdība Pekinā, bet Ķīnas republiku Taivanā atzina par dumpīgu provinci.

Šobrīd Taivanas suverenitāti atzīst tikai 23 valstis. Diplomātiskos sakarus Taibejas valdība realizē caur ekonomikas un kultūras pārstāvniecībām. Regulārie lūgumi uzņemt valsti ANO, līdz ar to atzīstot tās suverenitāti, sastopas ar lielākās daļas pasaules valstu noraidījumu.

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

Ekonomikas pamatnozare ir sadzīves elektronikas ražošana, elektropreču montāža.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Ziņas

Pārskati

Citas


Static Wikipedia (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu