Valsts

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par administratīvi teritoriālu vienību. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Valsts nozīmēm.

Valsts ir institūciju kopums, kas, balstoties uz tiesisku varu nosaka likumus un citas normas tautas vai vairāku tautu (etnisku grupu) noteiktā apdzīvotā teritorijā. Valstij jābūt trīs pamatpazīmēm - teritorijai, iedzīvotājiem un suverēnai varai.

Valsts ietver tādas institūcijas kā likumdevēja vara (parlaments, Saeima u.c.), izpildvara (valdība), armija, tiesas, policija u.c.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsturiskās valsts formas

[izmainīt šo sadaļu] Valsts Senajos laikos

Senajos laikos valstis bija sastopamas dažādās formās, kuras vairākkārt mainījušās. Tās bija grieķu polisas, tirānija un demokrātija. Arī Senā Roma pārdzīvoja karalistes, republikas un impērijas periodus. Senajā Ēģiptē valsts veidošanos centralizētas monarhijas veidā lielā mērā ietekmēja nepieciešamība koordinēt irigācijas sistēmas izveidošanu Nīlas ielejā.

Viena no varenākajām Seno laiku valstīm Vidusjūras reģionā bija arī Kartāga. Arī tajā tās pastāvēšanas laikā mainījās valsts formas - sākotnēji tā pēc daudzām pazīmēm atgādināja vēlētu tiesnešu - šofītu (angļu shofet) pārvaldītu republiku, vēlāk tā kļuva par oligarhiju, tad impēriju.

[izmainīt šo sadaļu] Valsts Viduslaikos

[izmainīt šo sadaļu] Valsts Jaunajos laikos

Jaunajos laikos, 16.-17. gs., valstis arvien vairāk nostiprinājās kā nacionālas valstis, lai gan pats nacionālas valsts jēdziens politiskajā terminoloģijā parādījās tikai 19. gadsimtā. Šo jēdzienu sākotnēji ne vienmēr un pat ne tik daudz saistīja ar nāciju vai tautu etniskā kontekstā, kā ar valdošo dinastiju vai konkrētu sabiedrības grupu ekonomiskajām interesēm vai varu kā tādu.