Pekina

Vikipēdijas raksts

Pekina (北京市/Běijīng Shì) - pilsēta Ķīnas ziemeļos. Pekina ir Ķīnas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Viena no četrām Ķīnas pilsētam, kurām ir provinces tiesības. Ķīnas galvenais politiskais centrs.

2008.gadā Pekinā notiks Olimpiskās spēles.

北京市/Běijīng Shì

Vārda nozīme

北 běi - ziemeļu
京 jīng - galvaspilsēta
ziemeļu galvaspilsēta

Iedzīvotāji (2006)

7 602 069
11 537 036 (aglom.)

Dibināta

1215.gadā (Dadu)

Province

Pekinas municipalitāte

Mājaslapa

http://www.beijing.gov.cn/

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Category:Beijing

Pekinas centrālā iela

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Apmetnes Pekinas teritorijā bija jau 1. gadsimtā p. m. ē. Karojošo valstu periodā Pekinā bija Janas galvaspilsēta Dži (Ji), tomēr VI gadsimtā tā tika pamesta.

X gadsimtā Pekinas teritorijā atradās kitanu Ļao dinastijas valsts galvaspilsēta. 1125. gadā pilsētu anektēja džurčenu Džinu dinastija un izveidoja šeit savu galvaspilsētu, bet 1215. gadā to pilnībā nopostīja mongoļi. Mongoļi izveidoja savu Ķīnas galvaspilsētu - Dadu, kura ir mūsdienu Pekinas īstā dzimšana.

1403. gadā trešais Minu imperators Jongls (Yongle) pārcēla Minu impērijas galvaspilsētu no Nankinas uz Pekinu. Drīz pēc tam (1406-1420) tika uzcelta Aizliegtā pilsēta - Ķīnas imperatoru rezidence.

Kad mandžūri 1616. gadā gāza Minu dinastiju un nodibinājās Cinu dinastija, par Ķīnas galvaspilsētu saglabājās Pekina.

1911. gadā Ķīnā notika Siņhajas revolūcija un nodibinājās republika. 1928. gadā Gomindāna valdība par Ķīnas galvaspilsētu pasludināja Nankinu, bet Pekinu pārsauca no Beijing (Ziemeļu galvaspilsēta) uz Beiping (Ziemeļu miers). Ķīnas-Japānas kara laikā 1937. gada 29.jūlijā Pekinu ieņēma Japānas karaspēks. Pilsētu atkal pārsauca par Ziemeļu galvaspilsētu, un šeit atradās Ziemeļķīnas japāņu marionešu valdība. Pēc Japānas kapitulācijas 2.pasaules karā pilsētu atkal pārsauca par Ziemeļu mieru.

Ķīnas Pilsoņu kara laikā 1949. gada 31. janvārī pilsētu ieņem komunistu karaspēks, un 1. oktobrī Mao Dzeduns Tjaņaņmeņa vārtos deklarēja Ķīnas Tautas republiku. Dažas dienas vēlāk Pekina atkal ieguva savu nosaukumu - Ziemeļu galvaspilsēta.

1989. gadā no 14. aprīļa līdz 4. jūlijam notika Tjaņaņmeņa laukuma protesti - pilsētas centrālajā laukumā notika plašas demonstrācijas, prasot Ķīnas politiskās dzīves liberalizāciju. Protesti tika apspiesti ar militāru spēku, bojā gāja vismaz 400 protestētāju.