Web - Amazon

We provide Linux to the World

ON AMAZON:


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Zalcburga - Vikipēdija

Zalcburga

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par Zalcburgas pilsētu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Zalcburga nozīmēm.
Salzburg
Zalcburgas atrašanās vieta Zalcburgas ģerbonis
Valsts Valsts karogs: Austrija Austrija
Platība 65,678 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā (31.12.2006) 150 269
Iedz. blīvums (iedz./km²) 2288
Dibināta 15.gads p.m.ē.
Laika zona UTC +1
Koordinātes 47°48′0″N 13°02′0″E / 47.8, 13.03333
Mājaslapa stadt-salzburg.at
Zalcburgas cietoksnis. Skats no Mirabellas dārza
Zalcburgas cietoksnis. Skats no Mirabellas dārza
Komponista Volfganga Amadeja Mocarta piemineklis Zalcburgā
Komponista Volfganga Amadeja Mocarta piemineklis Zalcburgā

Zalcburga (Salzburg) ir pilsēta un Zalcburgas provinces galvaspilsēta Austrijas rietumu daļā un Alpu kalnu ziemeļu nogāzē. Tajā dzīvo ap 150 tūkstoši iedzīvotāju (2006). Pilsēta atrodas pie Zalcahas upes. Zalcburga ir viens no ievērojamākiem Austrijas un Eiropas kultūras centriem – 1997. gadā Zalcburgas baroka stilā veidotajai vecpilsētai tika piešķirts UNESCO pasaules kultūras mantojuma statuss. Zalcburgā piedzimis arī komponists Volfgangs Amadejs Mocarts. Zalcburga pazīstama arī ar mūziklu Mūzikas skaņas.

Arī mūsdienās Zalcburgā tiek rīkoti mūzikas un teātra pasākumi. Viens no krāšņākajiem un apmeklētākajiem ir ikgadējais Zalcburgas mūzikas festivāls, kur skan galvenokārt Mocarta mūzika.

Viens no galvenajiem pilsētas ienākumu avotiem ir tūrisms. Taču ievērojama nozīme ir arī rūpniecībai - metālapstrādei, ķīmiskai un tekstilrūpniecībai.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Sena neolīta apmetne arheoloģiskos izrakumos tika atrasta Zalcburgas nomalē. Vēlāk šo apmetni ieņēmuši un sākuši apdzīvot ilirieši, kuri devuši tai sākotnējo vēsturisko nosaukumu - Juvavum, kas tulkojumā nozīmē - debesu Dieva miteklis vai sēdeklis. Taču arī ilirieši nav bijuši ilgstoši Juvavum saimnieki - drīz to vietu ieņēmuši ķelti, bet vēl vēlāk arī romieši, kuri tai piešķīra municipa statusu. Romas periodā no Romas pilsētas līdz pat Zalcburgai tika uzbūvēts ceļš un pilsēta sāka attīstīties kā tirdzniecības centrs. Vietējie Zalcburgas pilsētas un tuvējās apkaimes iedzīvotāji - iliriešu un ķeltu pēcteči, tika pakāpeniski pievērsti kristīgai ticībai sākot no 7.gs. beigām un 8.gs. laikā. Taču straujš kultūras dzīves uzplaukums Zalcburgā aizsākās pēc Zalcburgas universitātes nodibināšanas 1622. gadā.

Zalcburgas cietoksnis (Hohensalzburg) tika uzbūvēts 1077.g., bet 1500.g tas tika pārbūvēts, iegūstot tā mūsdienu apveidu. Septiņpadsmitajā gadsimtā cietoksnis tika būtiski nostiprināts militārā ziņā, bet 1861.g. tas kā fortificēts objekts pārstāja funkcionēt, kļūstot par liecību aizgājušo gadsimtu notikumiem.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Zalcburgā dzimuši:

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com