Grieķija
Vikipēdijas raksts
| Ελληνική Δημοκρατία Ellinikí Dhimokratía Grieķijas Republika
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Ύμνος πρός την Ελευθερίαν Himna brīvībai |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta | Atēnas | |||||
| Valsts valodas | jaungrieķu valoda | |||||
| Valdība | ||||||
| - | Prezidents | Karols Papulijs | ||||
| - | Premjerministrs | Kostass Karamanliss | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Osmaņu impērijas | 1821. gada 25. martā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 131 940 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2004 g. | 10,665,989 | ||||
| - | Blīvums | 82/km² | ||||
| Valūta | eiro/EUR | |||||
| Laika zona | +2 (UTC+2) | |||||
| Interneta domēns | .gr | |||||
| Tālsarunu kods | +30 | |||||
Grieķija ir valsts Eiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā.
Pēc Bizantijas impērijas galīgā sabrukuma 15. gadsimtā, pār Grieķiju valdīja Osmāņu impērija. 1821. gada 25. martā, grieķu patrioti pasludināja valsts neatkarību, kuru oficiāli nostiprināt izdevās 1829. gadā. Bijušais Krievijas impērijas ārlietu ministrs, grieķu augstmanis Ioannis Kapodostrias kļuva par pirmo republikas prezidentu. Tā nebija vēsturiska nejaušība. Krievijas impērijas un Grieķijas tuvināšanos veicināja gan reliģisko (pareizticība) saišu tuvība, gan arī Krievijas atbalsts Grieķijai cīņā pret Osmaņu impēriju. Taču Eiropas lielvalstu spiediena rezutātā republika drīz pārstāja pastāvēt, un tika izveidota Grieķijas karaliste par kuras valdnieku tika iecelts Bavārijas princis Otto.
19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Grieķija vairākas reizes karoja ar Osmāņu impēriju un Turciju lai palielinātu valsts teritoriju un iekļautu tajā visus grieķu apdzīvotos apgabalus. Valsts pašreizējās robežas tika sasniegtas 1947. gadā.
Grieķija ir iecienīta tūristu vidū, it īpaši tās daudzās salas, no kurām lielākā ir Krēta. Derīgie izrakteņi: marmors, krīts, alumīnija rūda, brūnogles, polimetālu rūda. Upes: Marica, Nestosa, Strimona, Aljakmona. Jūras: Egejas j., Jonijas j., Vidusjūra, Mirtejas j. un Krētas j.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
|
|
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Eiropas valstis |
|---|
| Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Kosova | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
| Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
|
|
 |
|---|---|
|
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija |
|
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO)  |
|
|---|---|
| Dalībvalstis | |
| Kandidātvalstis | |
