Atēnas
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Koordinātes | |||
| Iedzīvotāji (2006) | 725 049 3 776 370 (aglom.) |
||
| Dibināta | 3 g.t. p.m.ē. | ||
| Perifērija (περιφέρειες) | Atika | ||
| Nome (νομός) | Atēnas | ||
| Mājaslapa | http://www.cityofathens.gr/ | ||
Atēnas (Αθήνα) - Grieķijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Viena no slavenākajām un tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē. Tiek uzskatīta par Rietumu civilizācijas un demokrātijas šūpuli. Īpašs kultūras uzplaukums, kura nozīme rietumu kultūrā nav pārvērtējama, Atēnās bija V un IV gs. pirms mūsu ēras, kad Atēnās tika uzceltas vairums klasisko celtņu un darbojās Akadēmija. Tajā laikā Atēnās darbojās filozofi Sokrāts, Platons un Aristotelis, dramaturgi Aishils, Aristofāns, Eiripīds un Sofokls, vēsturnieks Hērodots, tēlnieks Feidijs un citi.
Atēnu ievērojamākā vieta ir Akropole ar Partenona templi tajā.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Atēnu akropole bija apdzīvota jau no neolīta. Pilsēta bija viens no Mikēnu kultūras centriem. Leģenda vēsta, ka Atēnas ir viens no retajiem Mikēnu kultūras centriem, kurš necieta doriešu iebrukumā (ap 1200. g. p.m.ē.), ko apliecina arheoloģiskie izrakumi. Tomēr pēc doriešu iebrukuma pilsēta panīka.
Pilsēta atdzima ap VIII gs. p.m.ē. kā pilsētvalsts, viens no Senās Grieķijas politiskajiem centriem. Iesākumā Atēnās valdīja karaļi, bet sociālo nemieru un Solona reformu rezultātā, Atēnās pamazām nostiprinājās demokrātija.
Par Atēnu "zelta laikmetu" tiek uzskatīts V gs. p. m. ē. pēc atēniešu uzvarām pār persiešiem Maratonas kaujā un Salamīnas kauja. Šajā laikā Atēnas dominēja Senajā Grieķijā, bet pilsētā darbojās daudzas izcilas personības un notika lieli būvniecības darbi.
Tomēr 431. g. p.m.ē. pret Atēnām izcēlās Peloponēsas karš, kurā pilsēta zaudēja savam galvenajam konkurentam par dominēšanu Senajā Grieķijā - Spartai. Pēc laika Atēnas atguva savu ietekmi, tomēr IV gs otrajā pusē p. m. ē. par dominējošo spēku Senajā Grieķijā kļuva Maķedonija un 338. g. p. m. ē. maķedoniešu karalis Filips II Hēronejas kaujā sakauj Atēnu un Tēbu apvienoto karaspēku un Atēnas zaudē savu neatkarību.
146. g. p. m. ē. Atēnas iekļaujas Romas sastāvā. Arī Romas laikos Atēnas ir svarīgs kultūras centrs, jo šeit vēl aizvien darbojas Akadēmija. Tomēr līdz ar kristietības izplatīšanos un kļūšanu par valsts reliģiju, Akadēmija ka pagāniskās domas centrs panīkst un Bizantijas imperators Justiniāns I 529.gadā Akadēmiju slēdz.
Bizantijas laikos Atēnas kļūst par provinciālu pilsētu, daudzi mākslas darbi tiek pārvietoti uz Konstantinopoli. VII gs. Peloponēsā iebrūk slāvu ciltis, tomēr ap IX gs. Grieķija atkal kļūst "grieķiska".
Pēc Ceturtā Krusta kara, kad krustneši 1204.g ieņem un izlaupa Konstantinopoli, Atēnas kļūst par Atēnu grāfistes centru. Iesākumā grāfistē valdīja burgundieši, bet 1311.gadā Atēnu grāfisti sagrāba kataloņi un ieviesa kataloņu valodu par valsts valodu Atēnās.
1458.gadā Osmaņu impērijas valdnieks Mehmeds I ieņem Atēnas. Pilsēta pamazām panīkst un XVII. gs ir tikai neliels ciematiņš.
1687.gadā pilsētai uzbrūk venēcieši un nopietni izposta Partenonu. 1822.gadā grieķu nemiernieki ieņem pilsētu, bet 1826.gadā turki to atkaro. Tomēr 1833.gadā turki atkāpjas un Atēnas, kuras tolaik ir gandrīz neapdzīvotas, ideoloģisku apsvērumu dēļ tiek izvēlētas par jaunās Grieķijas valsts galvaspilsētu.
Atēnu iedzīvotāju skaits lēcienveidīgi pieaug pēc Grieķu-turku kara 1921.gadā, kad vairāk kā miljons grieķu bēgļu no Mazāzijas pārvietojas uz mūsdienu Grieķijas teritoriju.
2.pasaules kara laikā Atēnas ieņem vācu karaspēks. Pēc tā aiziešanas 1944.gadā Atēnās notiek ielu cīņas Grieķijas pilsoņu kara laikā.
1896. un 2004.gadā Atēnās notika Olimpiskās spēles.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Atēnās dzimuši:
- Aleksandrs I (Αλέξανδρος Α΄) (1893-1920) - Grieķijas karalis (1917-1920)
- Alkibiads (Αλκιβιάδης) (450-404 pmē) - politiķis
- Andokīds (Ανδοκίδης) (440-390 pmē) - orators
- Teo Angelopuloss (Θόδωρος Αγγελόπουλος) (1936-) - kinorežisors
- Antifāns (Antiphanes) (ap 408-334 pmē) - dramaturgs
- Antistēns (Antisthenes) (444-365 pmē) - filozofs
- Aristofāns (Αριστοφάνης) (448-385 pmē) - dramaturgs
- Stavross Dimass (Σταύρος Δήμας) (1941-) - eirokomisārs
- Feidijs (Pheidias) (ap 490-ap 430 pmē) - tēlnieks
- Georgs II (Γεώργιος Β΄) (1890-1947) - Grieķijas karalis (1922-1924, 1935-1947)
- Higins (Hyginus) (-140) - pāvests
- Irēna (Ειρήνη) (ap 752-803) - imperatore
- Izokrāts (Ισοκράτης) (436-338 pmē) - retors
- Kostass Karamanliss (Κωνσταντίνος Καραμανλής) (1956-) - Grieķijas premjers (2004-)
- Kimons (Κίμων) (510-450 pmē) - politiķis
- Aleksandrijas Klemenss (Titus Flavius Clemens) (II gs. vidus-211/216) - teologs
- Konstantīns I (Κωνσταντίνος Α΄) (1868-1923) - Grieķijas karalis (1913-1917, 1920-1922)
- Konstantīns II (Κωνσταντίνος Β΄) (1940-) - Grieķijas karalis (1964-1974)
- Ksenofonts (Ξενοφῶν) (ap 434-359 pmē) - vēsturnieks
- Līsijs (Λυσίας) (459-ap 380 pmē) - retors
- Spiridons Louiss (Σπυρίδων Λούης) (1873-1940) - vieglatlēts
- Žans Moreass (Jean Moréas) (1856-1910) - dzejnieks
- Melina Merkouri (Μελίνα Μερκούρη) (1920-1994) - aktrise un aktīviste
- Menadrs (Μένανδρος) (342–291 pmē) - dramaturgs
- Aleksandross Panagouliss (Αλέξανδρος Παναγούλης) (1939-1976) - dzejnieks un aktīvists
- Pauls (Παύλος) (1901-1964) - Grieķijas karalis (1947-1964)
- Perikls (Περικλής) (ap 495-429 pmē) - politiķis
- Platons (Πλάτων) (427-ap 347 pmē) - filozofs*
- Prāksitels (Praxiteles) (390-320 pmē) - tēlnieks
- Sofokls (Σοφοκλής) (497/496-406 pmē) - dramaturgs
- Sokrāts (Σωκράτης) (ap 470-399) - filozofs*
- Solons (Σόλων) (ap 638-558 pmē) - politiķis un dzejnieks
- Kasenofons Zolotass (Ξενοφών Ζολώτας) (1904-2004) - Grieķijas premjers (1989–1990)
*- ļoti iespējams, ka ir dzimuši Atēnās.
