Web - Amazon

We provide Linux to the World

ON AMAZON:


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Sofokls - Vikipēdija

Sofokls

Vikipēdijas raksts

Sengrieķu literatūra
Sofokls
Pirmsākumi
Homērs - Hēsiods
Klasiskais laikmets
Dramaturģija:
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns
Dzeja:
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza:
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds
Fabula:
Ēzops
Hellēnisma laikmets
Dramaturģija:
Menandrs
Dzeja:
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts
Romas laikmets
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs
Skat. arī
Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki

Sofokls (sengrieķu Σοφοκλης; dzimis 497. vai 496.g. p.m.ē., miris 406.g. p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, viens no izcilākajiem sengrieķu traģēdiju autoriem (līdzās Aishilam un Eiripīdam).

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Sofokls dzimis Atēnu tuvumā neilgi pēc Maratonas kaujas (490.g. p.m.ē.), bet precīzs viņa dzimšanas gads nav zināms. Iespējams, ka Sofokla tēvs Sofils bijis galdnieks vai kalējs, vai zobenkalis, vai arī viņam piederējuši vergi, kas nodarbojušies ar šādiem amatiem. Jaunībā Sofokls uzvarējis cīņu un mūzikas sacensībās, un 480.g. p.m.ē. vadīja zēnu kori Atēnu svinībās par godu uzvarai pret persiešiem Salamīnas kaujā.

443./442.g. p.m.ē. Sofokls bija viens no Atēnu mantziņiem (Hellenotamiai), no 441. līdz 439.g. p.m.ē. kopā ar Periklu viens no stratēgiem Samosas sacelšanās apspiešanas karā.

Sofokls pildīja arī dažādas reliģiskas kulta funkcijas, piemēram, kā priesteris viņš Atēnāsno Epidauras ieviesa Asklēpija kultu. Viņš tika arī uzskatīts par starpnieku, caur kuru ar cilvēkiem var runāt dievi.

[izmainīt šo sadaļu] Darbi

Sofokls sarakstījis apmēram 123 lugas, no kurām saglabājušās tikai 7:

  • Tēbu triloģija:
    • "Antigone" (442.g. p.m.ē.),
    • "Valdnieks Oidips" (429.-425.g. p.m.ē.),
    • "Oidips Kolonā" (401.g. p.m.ē., uzvesta pēc Sofokla nāves);
  • "Ajakss" (455.-450.g. p.m.ē.);
  • "Trāķietes" (pirms 442.g. p.m.ē.);
  • "Elektra" (ap 420.g. p.m.ē.);
  • "Filoktēts" (409.g. p.m.ē.).

Sofokls rakstījis arī elēģijas, paijānus un arī kādu prozas darbu par kori. Ir saglabājušies fragmenti no Sofokla elēģijas par Hērodotu. 19.gs. tika atrasts arī fragments no kādas Sofokla satīru drāmas.

Sofokls 20 vai 24 reizas uzvarējis Atēnu traģēdiju sacensībās un ne reizi nav ieņēmis 3. (t.i., pēdējo) vietu. Iespējams, ka pirmo reizi tas noticis 468.g. p.m.ē.

Sofokls sengrieķu teātra izrādēs ieviesis trešo aktieri. Atšķirībā no Aishila, Sofokls vairs nav rakstījis sižetiski saistītas tetraloģijas - ir tikai viens izņēmums.

Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com