Ēzops

Vikipēdijas raksts

Sengrieķu literatūra

Ēzops

Pirmsākumi

Homērs - Hēsiods

Klasiskais laikmets

Dramaturģija:

Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns

Dzeja:

Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs

Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza:

Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds

Fabula:

Ēzops

Hellēnisma laikmets

Dramaturģija:

Menandrs

Dzeja:

Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts

Romas laikmets

Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs

Skat. arī

Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki

Ēzops (Αἴσωπος, dzīvojis, iespējams, 6.gs. p.m.ē.) bija sengrieķu fabulists, viņš tradicionāli tiek uzskatīts par fabulas žanra aizsācēju. Saskaņā ar leģendu, Ēzops bijis vergs, tomēr nekādu drošu ziņu par Ēzopa dzīvi nav. Jau antīkajā pasaulē par viņa iespējamo dzimšanas vietu izvirzīta Trāķija, Ēģipte, Atēnas, Etiopija, Sama un citas vietas. Ēzopu savos darbos minējuši Aristofāns, Platons, Ksenofonts un Aristotelis. Apvienojot šajos darbos sniegto informāciju, jāsecina, ka Ēzops, iespējams, piederējis kādam Ksantam, kas dzīvojis Samas salā; Ēzops ticis atbrīvots un pēc tam dzīvojis Līdijas valdnieka Krēza galmā, kur ticies ar Solonu. Peisistrāta valdīšanas laikā viņš varbūt viesojies Atēnās. Kā rakstījis grieķu vēsturnieks Hērodots, Ēzops nogalināts Delfos, lai gan viņa nāves iemesls nav nosaukts.

Ēzopa fabulām ir izteikti didaktisks un moralizējošs raksturs, tās ir vienkāršas un lakoniskas.

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

• Ābrams Feldhūns (tulk.). Ēzopa fabulas. – Rīga: Daugava, 2004. ISBN 9984-741-61-3
• Sengrieķu literatūras antoloģija. – Rīga: Zvaigzne, 1990. ISBN 5-405-00404-9