Moldova

Vikipēdijas raksts

Republica Moldova Moldovas Republika
Karogs Ģerbonis
Devīze: Limba noastră-i o comoară Mūsu valoda ir mūsu bagātība
Himna: Limba Noastra
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Kišiņeva 47°0′N 28°55′E
Valsts valodas		moldāvu valoda (rumāņu valoda)1
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Vladimirs Voroņins
-	Premjerministrs	Vasils Tarlevs
Neatkarība		sabrūkot Padomju Savienībai
-	Satums	1991. gada 27. augustā
-	Atzīta	1991. gada 25. decembrī
Platība
-	Kopā	33 843 km² (139.)
-	Ūdens (%)	1,4
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2007 g.	4 320 490 (121.)
-	Blīvums	111/km² (81.)
IKP (PPP)		2007. gada aprēķins
-	Kopā	$9,367 miljardi (141.)
-	Uz iedzīvotāju	$2962 (135.)
Džini koef. (2003)		33.2 (vidējs)
HDI (2007)		▲0.708 (vidējs) (111.)
Valūta		Moldovas leja (MDL)
Laika zona		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+3)
Interneta domēns		.md
ISO 3166-1 kods		498 / MDA / MD
Tālsarunu kods		+373
1	Moldāvu valoda ir rumāņu valodas oficiāls nosaukums Moldovā. Piedņestras Republikā arī krievu un ukraiņu valoda; gagauzu un krievu valoda ir oficiāla Gagauzijā.

Moldovas republika (rumāņu (moldāvu): Republica Moldova), valsts Austrumeiropā. Atrodas starp Rumāniju un Ukrainu.

Satura rādītājs 1 Valsts raksturojums 2 Vēsture 2.1 Krievijas impērijas sastāvā 2.2 Rumānijas sastāvā 2.3 PSRS sastāvā 3 Dažādi

[izmainīt šo sadaļu] Valsts raksturojums

Valsts iekārta - parlamentāra republika. Valsts valoda - moldāvu (identiska rumāņu). Valsts ir ANO un NVS locekle. Valsts ārpolitikā izvirzīti mērķi par pievienošanos ES. Valsts teritorija vēsturiski bijusi Moldāvijas grāfistes sastāvā. Daļa teritorijas, kā Besarābija, 1812. gadā iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Impērijai sabrūkot, 1918. gadā Besarābija pievienojas Rumānijai. 1940. gada vasarā provinci ieņem Sarkanā armija un tiek izveidota Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika, kas bija PSRS sastāvā līdz 1991. gadam.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Krievijas impērijas sastāvā

Ar 1812. gadā noslēgto Bukarestes līgumu starp Otomaņu un Krievijas impērijām Moldāvijas grāfistes austrumu daļa kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu.

• No 1828. gada teritorija tika saukta par Besarābijas guberņu.
• Moldāvijas ziemeļaustrumu daļu - Bukovinu - anektēja Habsburgu impērija.
• Rietumu daļa saglabāja savu autonomiju, lai 1856. gadā, apvienojoties ar Vallahiju, izveidotu Rumānijas karalisti.
• 1856. gada Parīzes līgums divas no deviņām Besarābijas grāfistēm atdeva jaunajai karalistei, taču pēc 1878. gada Berlīnes līguma tās atkal kļuva par Krievijas impērijas daļu.

• Sākoties Pirmajam pasaules karam Krievijas armijā tika iesaukti 300 000 besarābu, kuri 1917. gada revolucionāro notikumu ietekmē sāka veidot "moldāvu kareivju komitejas".

[izmainīt šo sadaļu] Rumānijas sastāvā

• 1917. gada oktobrī-novembrī notika Besarābijas parlamenta vēlēšanas. Jaunā parlamenta pirmā sēde notika 21. novembrī un 1917. gada 2. decembrī tas pasludināja Moldāvu Demokrātiskās republikas izveidošanu, kas 1918. gada 24. janvārī pasludināja neatkarību no Krievijas.
• 1918. gada 27. martā parlaments nolēma par jaunās republikas pievienošanos Rumānijai. Lai arī Antantes valstis šo apvienošanos atzina 1920. gada Parīzes miera līgumā, Rumānijai ar PSRS neizdevās noslēgt vienošanos par jauno robežu abpusēju atzīšanu.

Piedņestras teritorijā, kas sākotnēji bija Ukrainas PSR sastāvdaļa, no 1924-1940. gadam pastāvēja Moldāvijas APSR.

[izmainīt šo sadaļu] PSRS sastāvā

• Atbilstoši Molotova-Rībentropa paktam, kas paredzēja Austrumeiropas sadalīšanu starp PSRS un Vāciju, 1940. gada 26. jūnijā PSRS iesniedza ultimātu Rumānijai, kurā pieprasīja Besarābijas un Ziemeļbukovinas teritoriju. Lai izvairītos no kara, Rumānija piekrita izvirzītajām prasībām.
• Pirms rumāņu karaspēks un administrācija paspēja evakuēties, 28. jūnijā tām uzbruka Sarkanā armija. Uzbrukuma rezultātā bojā gāja, vai gūstā tika saņemti tuvu pie 43 tūkstošiem rumāņu militārpersonu.
• Teritorijas ziemeļu un dienvidu daļas tika iekļautas Ukrainas sastāvā. Vienlaikus, tika izbeigta Moldāvijas APSR pastāvēšana - tās rietumu daļu pievienoja jaunizveidotajai Moldāvijas PSR, bet austrumu daļu - Ukrainai.
• Pēc Vācijas un PSRS kara sākšanās, Moldāvijā tika atjaunota rumāņu vara.
• 1944. gada februārī - augustā karadarbības rezultātā teritorija atkal nonāca PSRS kontrolē.
• Staļina varas periodā gandrīz pilnībā tika iznīcināta vietējā inteliģence, ierēdņi, uzņēmēji un turīgie zemnieki. 1941. gada 12. jūnijā un 1949. gada 5. jūlijā notika masu deportācijas uz Sibīriju un Kazahstānu. Katrā reizē deportēti tika aptuveni 40 tūkstoši cilvēku. Papildus, terora laikā 10 tūkstoši politisko ieslodzīto tika nošauti.
• Zemniekiem noteiktās pārmērīgi augstās graudu piegādes kvotas, kā arī ar varu veiktās labības rekvizīcijas 1946 - 1947 gadā izraisīja badu, kurā mira gandrīz 216 000 cilvēku.
• Padomju laikā tika veicināta teorija par to, ka moldāvi etniski ir atšķirīgi no rumāņiem. Latīņu alfabēta vietā tika atjaunota kirilica.

[izmainīt šo sadaļu] Dažādi

• Moldovas pilsētu uzskaitījums
• [Moldovas vēsturiskie ģerboņi (krievu val.)]

Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Kosova | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija

Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS)
Armēnija | Azerbaidžāna | Baltkrievija | Gruzija | Kazahstāna | Kirgizstāna | Krievija | Moldova | Tadžikistāna | Ukraina | Uzbekistāna