Zviedrija
Vikipēdijas raksts
| Konungariket Sverige
Zviedrijas Karaliste
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: För Sverige - I tiden | ||||||
| Himna: Du gamla, Du fria |
||||||
 Zviedrija oranžā krāsā
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Stokholma |
|||||
| Valsts valodas | nav, (faktiski - zviedru valoda) | |||||
| Etniskās grupas | zviedri - 88% | |||||
| Valdība | konstitucionāla monarhija | |||||
| - | Monarhs | Kārlis XVI Gustavs | ||||
| - | Premjerministrs | Fredriks Reinfelds (Fredrik Reinfeldt) | ||||
| Neatkarība | 1523.gada 6.jūnijā no Dānijas | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 449 964 km² (55.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 8,7 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2008 g. | 9,182,9271 (88.) | ||||
| - | Blīvums | 20/km² (194.) | ||||
| IKP (PPP) | 2006. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 336 miljardi USD (35.) | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 34,735 USD (15.) | ||||
| Džini koef. (2005) | 23 (zems) | |||||
| HDI (2007) | ▲ 0,956 (augsts) (6.) | |||||
| Valūta | Zviedrijas krona (SEK) |
|||||
| Laika zona | (UTC+1) | |||||
| Interneta domēns | .SE | |||||
| Tālsarunu kods | +46 | |||||
| Freedom House brīvības indekss: 1,0 - brīva valsts. ANO tautas attīstības indekss: 0,946 (6.vieta pasaulē 2007.gadā). Lielākās pilsētas: Stokholma, Gēteborga, Malme. Reliģija - luterisms. | ||||||
| 1 | Population in the country, counties and municipalities on 31/12/2007 and Population Change in 2007. Statistiska centralbyrån. Atjaunināts 2008-02-19. | |||||
Zviedrijas Karaliste (zviedriski Konungariket Sverige) ir augsti attīstīta mononacionāla valsts Eiropas ziemeļos - Skandināvijā. Rietumos un ziemeļos tā robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, bet no austrumiem un dienvidiem to apskalo Baltijas jūra. Zviedrija pazīstama ar saviem liberālajiem sabiedriskajiem uzskatiem un sociāldemokrātu labklājības valsts modeli. Pazīstamākie šīs valsts zīmoli ir IKEA, Volvo, Ericsson, Absolut Vodka.
[izmainīt šo sadaļu] Zviedrijas vēsture
Cilvēku apmetnes Zviedrijas, tāpat kā pārējo Skandināvijas valstu teritorijā, izplatījās daudz lēnāk un vēlāk, nekā pārējā Rietumeiropas daļā. Tikai X-XIX gs. p.m.ē. Zviedrijas dienvidos, vēlāk arī vidienē, parādījās pirmās mednieku un zvejnieku apmetnes.
Podniecība, pastāvīga lauksaimniecība līdz ar lielākiem ciematiem vērojami tikai sākot ar V gs. p.m.ē. otro pusi Zviedrijas dienvidu daļā, pakāpeniski izplatoties arī ziemeļu virzienā.
Plašākā Eiropas kontekstā pazīstamākais Zviedrijas un citu Ziemeļvalstu vēstures posms ir tā sauktie "vikingu laiki", kas aptvēra VIII-XI gs.
[izmainīt šo sadaļu] Teritoriālais iedalījums
- Līdz 1634.gadam - zemes un provinces (landsdelar un landskap).
- Pēc 1634.gada - lēņi (län).
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
- Vietas Zviedrijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Zviedrijas monarhu uzskaitījums
- Zviedrijas administratīvais iedalījums
- Zviedrijas pilsētu uzskaitījums
- Zviedrijas premjerministru uzskaitījums
|
|
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Eiropas valstis |
|---|
| Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Kosova | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
| Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
|
|
 |
|---|---|
|
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija |
|
