Skandināvija

Vikipēdijas raksts

Sarkanā krāsā trīs skandināvijas monarhijas; oranžā krāsā teritorijas, kuras arī dažreiz pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm

Skandināvija (dāņu un zviedru: Skandinavien, norvēģu, fēru un somu: Skandinavia, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions, kurš pamatā atrodas Skandināvijas pussalā. Skandināvijas valstis pamatā ir Norvēģija, Zviedrija un Dānija, kuras kulturāli ir ļoti līdzīgas par spīti politiskai neatkarībai. Skandināvijai bieži pieskaita arī Somiju, Fēru salas un Īslandi, bet savukārt Dāniju dažās valstīs Skandināvijai nepieskaita.

Skandināvija ir lingvistiski vienota. Daudzi dāņu, zviedru un norvēģu dialekti ir savstarpēji saprotami, un vairums skandināvu spēj saprast pārējās valodas gan presē, gan radio, gan TV.

[izmainīt šo sadaļu] Etimoloģija

1539.g. venēciešu zīmēta Skandināvijas karte.

Vārdam Skandināvija etimoloģijā ir dažādas versijas. Iespējams, ka vārds cēlies no rietumģermāņu vārda skania, kas varētu nozīmēt briesmas, draudi vai kaitējums. Vācu valodā tas ir Schaden, no kā varētu būt arī atvasināts latviešu sadzīves valodā lietojamais "skāde". Arī mūsdienās Skandināviju mēdz dēvēt par Skāniju.

Skandināvijas vārda otrais saliktnis, kā tiek domāts, ir saistīts ar vārdu awjo, kas nozīmē "zeme uz ūdens". Līdz ar to kopumā Skandināvija varētu būt tulkojams kā "bīstamā sala".

[izmainīt šo sadaļu] Skandināvija un Latvija

Latvijai ar Skandināviju jau vairāk nekā 2600 gadus ir pastāvējuši dažāda veida sakari. Par to liecina 2001.gadā atrastais bronzas laikmeta depozīts Staldzenes stāvkrastā pie Ventspils.^[1]