Gads

Vikipēdijas raksts

Gads ir laika mērvienība. To parasti izprot kā laika intervālu, kura laikā Zeme vienu reizi apriņķo ap Sauli. Zeme apriņķo ap Sauli 365,2425 dienās, kas pēc būtības ir gada ilgums. Mūsdienās visbiežāk tiek lietots kalendārais gads, kurā ir 365 vai 366 dienas (precīzs dienu skaits nav tāpēc, ka Zemes apriņķošanas periods ap Sauli nav vienāds ar veselu dienu skaitu).

Dažkārt gads tiek saistīts arī ar citām planētām, piemēram, Marss vienu reizi apriņķo ap Sauli 686,96 dienās, un šis laika intervāls tiek saukts par Marsa gadu.

[izmainīt šo sadaļu] Kalendārais gads

Galvenais raksts: Kalendārais gads

Mūsdienās kalendārais gads tiek lietots visbiežāk. Kalendārais gads ir laika posms starp divām vienāda nosaukuma dienām, piemēram, no 1. janvāra līdz nākošajai dienai, kad atkal ir 1. janvāris. Tā garums ir 365 dienas parastajā jeb īsajā gadā un 366 dienas garajā gadā. Garais gads ir tad, kad tā nosaukumā esošā skaitļa pēdējie divi cipari dalās ar četri, piemēram, skaitļu 2004, 2008, 2012 pēdējie divi cipari dalās ar četri un tie ir garie gadi, bet skaitļu 2014, 2018, 2022 pēdējie divi cipari nedalās ar četri un tie nav garie gadi. Izņēmums ir gadskaitļi, kuri dalās ar 100 bet nedalās ar 400, piemēram, 1900. gads nebija garais, jo nedalās ar četrsimts, bet 2000. gads bija garais gads.

Kalendārais gads sīkāk tiek dalīts 12 mēnešos, kuros vidēji ir apmēram 30 dienu.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī