Web - Amazon

We provide Linux to the World

ON AMAZON:


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Maķedonijas Republika - Vikipēdija

Maķedonijas Republika

Vikipēdijas raksts

Maķedonijas Republika
Република Македонија
Makedonijas republikas karogs Maķedonijas republikas ģerbonis
(Par karogu) (Par ģerboni)
Valsts valoda maķedoniešu valoda,
albāņu valoda
Galvaspilsēta Skopje
Lielākās pilsētas Skopje
Kumanova
Bitola
Prezidents Branko Crvenkovskis
Premjerministrs Nikola Grujevskis
(Nikola Gruevski)
Platība 25 713 km²
Iedzīvotāju skaits
 - Kopā (2003)
 - blīvums

2 022 547
81/km²
Neatkarība No Dienvidslāvijas 1991.gada 8.setembrī
Valūta Maķedonijas dinārs/MKD
Laika zona UTC +1
Valsts himna Денес Над Македонија
Interneta domēns .MK
Starptautiskais tālsarunu kods +389

Maķedonijas Republika, valsts Eiropā, starptautiskais nosaukums - "Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija" (the former Yugoslav Republic of Macedonia).

Maķedonija jeb bijusī Dienvidslāvijas republika Maķedonija atrodas Eiropas dienvidos, Balkānu pussalas vidū. Tā robežojas ar Grieķiju (D), Bulgāriju (A), Serbiju un Kosovu (Z). Valsti šķērso Balkānu kalni un to atzari – Rodopi (A) un Pindi (D). Valsts augstākais punkts ir Korabs (2764 m.vjl.), kurš atrodas starp Kosovu, Albāniju un Maķedoniju, tā iezīmējot šo trīs robežu krustpunktu. Valsti no ZR uz DA divās daļās tekot sadala Vardaras upe. Tā caur Grieķiju ietek Egejas jūrā, tomēr nav izmantojama nopietnai kuģošanai. Valsts DR atrodas 2 lielākās ūdenskrātuves – Ohridas un Prespas ezeri. Maķedonijā ir daudz aitu, kā arī netālu no galvaspilsētas Skopjes atrodas hroma rūdas raktuves. Maķedonijas zemi proporcionāli uz pusēm sadala kalnu meži un aramzeme ielejās. Maķedonija nav bagāta, bet tai ir attīstības iespējas. No Grieķijas un Serbiju tai cauri iet dzelzceļa līnija, savukārt Skopjē atrodas starptautiskā lidosta. Maķedoniju apdraud seismiskās aktivitātes – D no Maķedonijas atrodas Eirāzijas – Āfrikas plātņu sadursmes zona un Balkāni, tāpat, kā Alpi, ir jauni kalni un vēl joprojām veidojas, kādēļ 1963.g. Skopji izpostīja zemestrīce. Maķedonijā nokrišnu daudzums ir līdzīgs Latvijai, tomēr tā atrodas vairāk uz dienvidiem, kādēļ vidējā gada temperatūra ir vismaz par 5 grādiem augstāka. Maķedonija atrodas uz mērenās un subtropu joslas robežas, valsti galvenokārt klāj skujkoki un podzolētā augsne. Daudz iedzīvotāju dzīvo laukos, nevis pilsētās. Rakstība – kirilica. Pamatrase – Dienvideiropeīdā. Iedzīvotāju skaita pieaugums – 2% gadā. ANO dalībvalsts ar vidēju dzīves līmeni (Latvijā – augsts), tomēr pastāv problēmas ar demokrātiju un iedzīvotāju drošību. Automašīnu skaits ~ 75 uz 1000 iedzīvotājiem (Latvijā ~ 350). Laika josla +2 GMT. Telefona kods +368. Aizņem daļu no senās Maķedonijas provinces (Maķedonija/Grieķija), kur dzimis Aleksandrs Lielais – Ēģiptes, Grieķijas, Mazāzijas un Persijas iekarotājs, tādēļ pastāv strīds par Maķedonijas Republikas nosaukumu (sk. 1. teik.).


Eiropas valstis
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Kosova | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija
Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija
Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com