Igaunija
Vikipēdijas raksts
| Eesti Vabariik
Igaunijas Republika
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Mu isamaa, mu õnn ja rõõm |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Tallina |
|||||
| Valsts valodas | igauņu valoda | |||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Tomass Hendriks Ilvess | ||||
| - | Premjerministrs | Andruss Ansips | ||||
| Neatkarība | no Vācijas un Krievijas | |||||
| - | Deklarēta | 1918. gada 24. februārī | ||||
| - | Atzīta | 1920. gada 2. februārī | ||||
| - | PSRS okupācija | 1940. gada 16. jūnijā | ||||
| - | Proklamēta | 1991. gada 20. augustā | ||||
| Iestāšanās ES | 2004. gada 1. maijā | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 45 226 km² (132.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 4,56 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2007 g. | 1 342 409 (151.) | ||||
| - | Blīvums | 29/km² (173.) | ||||
| IKP (PPP) | 2007. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $26,85 mijardi (106.) | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $21 860 (37.) | ||||
| Džini koef. (2003) | 35.8 (vidējs) | |||||
| HDI (2007) | ▲0.860 (augsts) (44.) | |||||
| Valūta | Igaunijas krona (EEK) |
|||||
| Laika zona | EET (UTC+2) | |||||
| - | Vasarā (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .ee1 | |||||
| ISO 3166-1 kods | 233 / EST / EE | |||||
| Tālsarunu kods | +372 | |||||
| 1 | Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. | |||||
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, kas robežojas ar Baltijas jūru rietumos un Somu līci ziemeļos. Igaunijai ir sauszemes robežas ar Latviju un Krieviju.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Galvenais raksts: Igaunijas vēsture
Kopš aizvēstures Igauniju ir apdzīvojuši somugri. 1227. gadā Igaunijas teritoriju iekaroja Vācijas Zobenbrāļu ordenis un Dānija. Igauniju turpmāk pārvaldījušas vairākas ārvalstis, ieskaitot Dāniju, Zviedriju, Poliju, un, visbeidzot, Krieviju.
Imperiālajai Krievijai sabrūkot Oktobra Revolūcijā, Igaunija 1918. gada 24. februārī tika deklarēta par neatkarīgu republiku. 1940. gada jūnijā tā tika iekļauta Padomju Savienības sastāvā. Brīvību Igaunija atguva 1991. gada 20. augustā, Dziesmotās revolūcijas laikā, Padomju Savienībai sabrūkot. 20. augusts, tāpat kā 24. februāris Igaunijā ir valsts brīvdiena.
Kopš pēdējie Krievijas kareivji pameta Igauniju 1994. gada 31. augustā, tā ir stiprinājusi ekonomiskās un politiskās saites ar Rietumeiropu un pārējo pasauli. 2004. gada 29. martā Igaunija kļuva par NATO locekli. Sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā tika sāktas 1998. gadā, Igaunija tajā iestājās 2004. gada 1. maijā.
[izmainīt šo sadaļu] Politika
Igaunija ir parlamentāra demokrātija, kuras prezidentu ievēl vienpalātas parlaments (vēlēšanas reizi piecos gados). Valdību veido premjerministrs, kuru ieceļ prezidents, un 14 ministri. Valdību apstiprina prezidents un parlaments.
Likumdošanas vara pieder vienpalātas parlamentam Riigikogu, kuru sastāda 101 deputāts. To ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Tiesu varas augstākais orgāns ir Riigikohus ar 17 tiesnešiem, kuru priekšsēdētāju izvirza prezidents, bet pēc tam apstiprina parlaments uz mūžu.
Skat. Igaunijas politisko partiju uzskaitījums
[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums
Galvenais raksts: Igaunijas administratīvais iedalījums
Igaunija ir sadalīta 15 apriņķos (igauniski nominatīva vienskaitlī - maakond): Sāres apriņķis, Hījumā apriņķis, Harju apriņķis, Rietumviru apriņķis, Austrumviru apriņķis, Jegevas apriņķis, Jervas apriņķis, Raplas apriņķis, Lēnes apriņķis, Pērnavas apriņķis, Vīlandes apriņķis, Tartu apriņķis, Valgas apriņķis, Pelvas apriņķis, Veru apriņķis.
[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija
[izmainīt šo sadaļu] Etniskais sastāvs
Pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem, Igaunijā dzīvojošo nacionalitāšu proporcijas ir šādas:
- 67,9% igauņi
- 25,6% krievi
- 2,1% ukraiņi
- 1,2% baltkrievi
- 0,9% somi
- 2,3% pārējie
[izmainīt šo sadaļu] Reliģija
32% Igaunijas iedzīvotāju ir ticīgie, no tiem:
- 14,8% pieder Igaunijas Evaņģēliski Luteriskajai Baznīcai
- 13,8% pareizticīgie
- aptuveni 6000 baptisti
- aptuveni 6000 Romas katoļi
[izmainīt šo sadaļu] Valoda
Igauņu valoda, tāpat kā lībiešu, somu un ungāru valoda, pieder somugru valodām. Tā nav lingvistiski saistīta ar indoeiropiešu valodām, kurās runā lielākā daļa Eiropas tautu.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites
- oficiālā valsts weblapa (eRiik) angļu, krievu valodā)
- Estonia onLine - weblapa par Igauniju
- Webkameras Igaunijā
- Igaunijas ceļvedis
- Estonica - viss par Igauniju
- Igaunija Wikitravel portālā
- Igaunijas attēli
- Igaunijas karte
| Eiropas valstis |
|---|
| Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Kosova | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
| Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
|
|
 |
|---|---|
|
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija |
|
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO)  |
|
|---|---|
| Dalībvalstis | |
| Kandidātvalstis | |
