Zobenbrāļu ordenis
Vikipēdijas raksts
Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība (vācu: Schwertbrüder, latīņu: fratres milicie Christi) bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13. gadsimta pirmajā pusē.
Ordeni 1202. gadā izveidoja cisterciešu ordeņa abats Teoderihs no Turaidas pēc franču Templiešu ordeņa parauga Rīgas bīskapa Alberta fon Bukshēvdena uzdevumā no vācu rekrūšiem.
Jau kopš dibināšanas ordenis mēdza ignorēt teorētisko pakļautību bīskapiem. Piemēram, 1218. gadā bīskaps aicināja viņus palīdzēt cīņā pret Dānijas karali Valdemāru II, bet zobenbrāļi vienojās ar dāņiem, un pakļāva Igaunijas ziemeļus.
Ordeņa galvenā pils bija Vīlandē (Fellin) Igaunijā (mestra pils mūri ir saglabājušies līdz mūsdienām). Ordeņa pilis bija arī Cēsīs (Wenden), Siguldā (Segewold) un Aizkrauklē (Ascheraden).
Lietuvieši un zemgaļi sakāva zobenbrāļus 1236. gada Saules kaujā. Nākamajā gadā ordeņa atliekas pievienojās Vācu ordenim, izveidojot tā vietējo atzaru - Livonijas ordeni.
