Livonijas ordenis
Vikipēdijas raksts
Livonijas ordenis (latīņu valodā: Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam) bija Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236. gadā.
[izmainīt šo sadaļu] Ordeņa vēsture
- 1236. gada Saules kaujā lietuvieši un žemaiši kopā ar zemgaļiem sagrāva Zobenbrāļu ordeni. Nākamajā gadā tā atliekas pievienojās Vācu ordenim, kā rezultātā izveidojās Vācu ordeņa vietējais atzars Livonijā - Livonijas ordenis.
- Laika posmā starp 1237. un 1290. gadu Livonijas ordenis iekaroja visu Livoniju, izņemot Ziemeļigauniju, pakļaujot kuršus un zemgaļus.
- 1240. gadā ordenis kopā ar Tērbatas bīskapiju piedalījās karā pret Novgorodas republiku, ieņēma Izborsku, Pleskavu un Koporji Ingrijā, tomēr cieta sakāvi kaujā uz Peipusa ezera 1242. gada pavasarī ("Ledus kauja") un zaudēja agrāk ieņemtās zemes Latigolā.
- 1260. gadā Livonijas ordenis zaudēja žemaišiem un kuršiem kaujā pie Durbes ("Durbes kauja") un bija spiests atteikties no Kursas dienviddaļas, izņemot Mēmeles pili, kas palika tā pārvaldībā līdz 14. gadsimtam.
- 1346. gadā ordenis no Dānijas karaļa Valdemāra IV nopirka Ziemeļigauniju.
- 1560. gadā, Livonijas kara ietvaros, Krievijas cara Ivana IV karaspēks sakāva ordeņa spēkus Ērģemes kaujā. Sakautais ordenis noslēdza padošanās paktu ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu, kas jau kopš 1557. gada bija noslēdzis protekcijas līgumu ar Rīgas arhibīskapu un ordeni.
- Pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu, Livonijas konfederācija tika iekļauta Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Uz ziemeļiem no Daugavas tika izveidota Pārdaugavas hercogiste tiešā Lietuvas pārvaldībā, bet tās dienviddaļā tika izveidota autonoma Lietuvas vasaļvalsts Kurzemes un Zemgales hercogiste, par kuras pirmo valdnieku kļuva pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers. Bijušo dāņu Ziemeļigauniju ieņēma Zviedrija.
