Tallina
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Iedzīvotāji (2006) | 405 375 | ||
| Citi nosaukumi | Lindanise krievu - Колывань (Kolivaņ), Ревель (Reveļ) latviešu - Rēvele vācu - Reval |
||
| Pilsēta | no 1248.g | ||
| Apriņķis | Harju apriņķis | ||
| Platība | 159,2 kvadrātkilometri | ||
| Mājaslapa | www.tallinn.ee | ||
Tallina (agrāk - Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta un galvenā ostas pilsēta. Tā atrodas pašos Igaunijas ziemeļos, Baltijas jūras krastā, 80 km uz dienvidiem no Helsinkiem. Igaunijas lielākais darījumu un rūpniecības centrs.
Pilsētā ir lieliski saglabājusies vecpilsēta ar viduslaiku aizsardzības mūri.
Visai ievērojama prāmju kustība maršrutā Tallina - Helsinki.
Visticamākā nosaukuma izcelsmes versija ir tāda, ka Tallinas nosaukums cēlies no taani linna - dāņu pilsēta. Līdz 1917.gadam Tallinas nosaukums bija Rēvele pēc apkārtējā novada nosaukuma.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
1154.gadā Tallina tika iezīmēta arābu kartogrāfa Muhameda al Idrisi (Muhammad al-Idrisi) pasaules kartē. Krievu hronikās pilsētas nosaukums bija Kolivaņa (Колывань), bet skandināvu - Lindanise.
1219.gadā pilsētu sagrābj dāņi karaļa Valdemāra II vadībā. Pēc leģendas kaujā par pilsētu dāņu karalim no debesīm nokrita karogs ar krusta zīmi, pateicoties tam dāņi uzvarēja kaujā. Šādi radās pašreizējais Dānijas karogs (Dannebrog).
1227.gadā pilsētu ieņem Zobenbrāļu ordenis. No 1238. līdz 1346.gadam Tallina līdz ar Ziemeļigauniju ir Dānijas sastāvā. 1285.gadā tā kļūst par Hanzas biedru. 1347.gadā Dānija pārdod Ziemeļigauniju Livonijas ordenim.
No 1561. līdz 1710.gadam Tallina ir Zviedrijas sastāvā.
No 1710.gada, Ziemeļu kara laikā Tallina kapitulē krievu karaspēkam un tiek iekļauta Krievijas impērijā. Tallina bija Igaunijas guberņas centrs.
1918.gada 24.februārī Tallina tiek publicēta Neatkarības deklarācija. Tallina kļuva par neatkarīgās Igaunijas galvaspilsētu.
2.pasaules kara laikā Tallina līdz ar visu Igauniju bija padomju (1940-41), pēc tam Vācijas (1941-44), pēc tam atkal padomju okupācijā. Kara beigu posmā Tallinu bombardēja padomju aviācija, izraisot postījumus un upurus. Tomēr vecpilsētā lielākā daļa ēku, jo īpaši Doma kalnā (Toompea) ir saglabājušās. Kā runā ļaudis, tad par to jāpateicas Aleksandra Ņevska katedrālei, jo, tieši baidīdamies to iznīcināt, krievu kareivji Doma kalnu nebombardēja.
No 1940. līdz 1990.gadam Tallina bija Igaunijas PSR PSRS sastāvā galvaspilsēta.
1980.gadā Tallinā notika Vasaras Olimpisko spēļu burāšanas sacensības.
No 1991.gada Tallina atkal ir neatkarīgās Igaunijas galvaspilsēta.
1997. gadā tā tika iekļauta UNESCO pasaules arhitektūras mantojuma sarakstā.
[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji
[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāju skaita dinamika
| Gads | Iedzīvotāju skaits |
|---|---|
| 1372 | 3200 |
| 15. gs. | 8000 |
| 1772 | 7000 |
| 1816 | 12 000 |
| 1834 | 15 300 |
| 1851 | 24 000 |
| 1881 | 45 900 |
| 1897 | 58 800 |
| 1925 | 119 800 |
| 1938 | 144 000 |
| 1959 | 283 000 |
| 1989 | 500 000+ |
| 1996 | 427 000 |
| 2000 | 340 000 |
| 2005 | 401 694 |
| 2007 | 400 000 |
[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāju sastāvs
| Nacionālais sastāvs | Procenti |
|---|---|
| Igauņi | 54,8 % |
| Krievi | 36,6 % |
| Ukraiņi | 3,6 % |
| Baltkrievi | 1,9 % |
| Citi | 3,1 % |
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Tallinā dzimuši:
- Aleksijs II (Алексий II) (1929-) - Maskavas patriarhs, Krievu pareizticīgo baznīcas galva
- Evalds Āvs (Evald Aav) (1900–1939) - komponists (viena no pirmajām igauņu operām Vikingi/Vikerlased, 1928)
- Jakobs de la Gardi (Jakob de la Gardie) (1583-1652) - zviedru karavadonis
- Gerds Kanters (Gerd Kanter) (1979-) - diska metējs
- Jāns Kross (Jaan Kross) (1920-) - rakstnieks (Ķeizara trakais/Keisri hull,1978)
- Aleksejs Ļvovs (Львов Алексей Фёдорович) (1798-1870) - krievu komponists (Krievijas impērijas himnas Боже, царя храни autors)
- Lenarts Meri (Lennart-Georg Meri) (1929-2006) - Igaunijas prezidents (1992-2001)
- Alfrēds Rozenbergs (Alfred Rosenberg) (1893-1946) - viens no galvenajiem nacionālsociālisma ideologiem
[izmainīt šo sadaļu] Tallinas klimats
Tallinas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites |
