Apvienotā Karaliste

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, pazīstama arī kā Lielbritānija un Apvienotā Karaliste, ir valsts Rietumeiropā, Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Apvienotā Karaliste sastāv no četrām daļām - Anglijas, Velsas, Skotijas un Ziemeļīrijas.

Satura rādītājs

1 Iedzīvotāji
2 Sabiedrība
3 Politika
4 Kultūra un māksla
5 Apvienotās Karalistes vēsture
- 5.1 Lielbritānijas monarhu dinastijas
6 Skatīt arī
7 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji

Tā kā Lielbritānija ir salu valsts un atrodas tuvu Eiropas kontinentālajai daļai, pagātnē tā ir piedzīvojusi gan izolāciju, gan iebrukumus. Tur ieceļoja ķelti, to iekaroja romieši, pieredzēta arī dāņu, sakšu, vikingu un normaņu ienākšana. Katra no tām ir atstājusi paliekošas zīmes valsts vēsturē. Daudzi no tagadējiem iedzīvotājiem ir šo iekarotāju vai ieceļotāju pēcteči. Lielas kopienas izveidojuši iebraucēji no agrākajām britu kolonijām Āfrikā, Karību reģionā un Dienvidāzijā, kā arī ķīnieši, ebreji un ieceļotāji no citām Eiropas valstīm. Lai gan ķeltu valoda vēl pastāv, īpaši Velsā, valdošā ir angļu valoda. Tā veidojusies no anglosakšu un normaņu franču valodas.

[izmainīt šo sadaļu] Sabiedrība

Lielbritānijas pilsētas ir apmetušies cilvēki ne tikai no dažādām valsts daļām, bet arī no aizjūras zemēm. Ilgu laika darbaspēka pieplūdumu valstī nodrošināja īru imigranti, bet kopš 20.gs. 50.gadiem simtiem tūkstoši cilvēku ir ieradušies no bijušajām kolonijām Āfrikā, Āzijā un Karību jūras reģionā; daudzas no šīm valstīm tagad ir Britu sadraudzības locekles. Gandrīz pieci procenti no Lielbritānijas 58 miljoniem iedzīvotāji nepieder pie eiropeīdās rases, un aptuveni puse šo cilvēku ir dzimuši Lielbritānijā. Tā rezultātā valstī ir izveidojusies multikulturāla sabiedrība, kas var lepoties ar ļoti daudzveidīgu mūziku, mākslu, kulināriju un reliģisko dzīvi. Tomēr aizspriedumi joprojām pastāv, un dažos iekšpilsētas rajonos, kur mājo etnisko kopienu trūcīgie locekļi, laiku pa laikam rodas nesaskaņas starp dažādu rasu pārstāvjiem. Lai gan likums aizliedz rasu diskrimināciju mājokļu un nodarbinātības sfērā, tomēr dažviet ir vērojamas diskriminācijas izpausmes. Daudzus Lielbritānijas apmeklētājus pārsteidz un mulsina šīs valsts sociālā struktūra, kuras pamatā ir sarežģītas mantotu privilēģiju un īpašuma attiecības. Kaut arī daudzi lielie mantotie īpašumi tagad ir valsts pārziņā, tomēr dažas senas muižnieku dzimtas arvien vēl apdzīvo savas plašās muižas; daudzas no tām tagad ir atvērtas publikai. Sabiedrības noslāņošanos veicina arī izglītības sistēma. Vairāk nekā 90% bērnu iegūst bezmaksas izglītību valsts skolās, bet turīgāko vecāku atvases bieži vien mācās privātskolās, taču augstākajās valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības institūcijas visvairāk amatu ieņem tieši privātskolu beidzēji.

[izmainīt šo sadaļu] Politika

Monarhijas stāvoklis pievērš izmanību dilemmai, kā saglabāt spēcīgāko nacionālās vienotības simbolu laikmetā, kad ar aizdomām tiek uzlūkotas jebkuras mantotas privilēģijas. Lai gan karalienei nav reālas politiskas varas, viņa joprojām ir Anglikāņu baznīcas galva un viņa ģimene tik pievērsta arvien lielāka sabiedrības uzmanība. Pēc vairākiem skandāliem, kas saistīti ar karaliskās ģimenes locekļu privāto dzīvi, daži pilsoņi iestājās par monarhijas atcelšanu.

Demokrātijai Lielbritānijai ir dziļas saknes: jau 13. gadsimtā Londonā darbojās parlaments, kurā piedalījās dažādu kārtu pārstāvji. Izņemot pilsoņu kara periodu 17. gadsimtā, vara ir pakāpeniski pārgājusi no karaļa pie tautas vēlētiem pārstāvjiem. Laika posmā no 1832. līdz 1884. gadam tika pieņemti vairāki likumi, kas piešķīra vēlēšanas tiesības visiem vīriešu dzimuma pilsoņiem, bet sievietēm vienlīdzīgas vēlēšanas tiesības tika piešķirtas tikai 1928. gadā. 1979. gadā par Lielbritānijas pirmo premjerministri-sievieti tika ievēlēta Mārgarēta Tečere, viņa šo amatu ieņēma turpmākos 12 gadus. 20. gadsimta gaitā gan Leiboristu (kreisā spārna), gan Konservatīvo (labā spārna) partija savas valdīšanas laikā ir atbalstījusi jauktu valsts un privāto īpašumu rūpniecības sfērā un piešķīrusi dāsnu finansējumu valsts veselības aprūpes un labklājības sistēmai.

Īrijas statuss ir neatrisināta politiska problēma jau kopš 17. gadsimta. 800 gadus Īrija bija iekļauta Apvienotajā Karalistē. 1921. gadā tā tika sadalīta un kopš tā laika ir pieredzējusi ilgstošus konfliktus starp katoļiem un protestantiem. Liels panākums bija 1998. gadā noslēgtais Lielās piektdienas miera līgums.

[izmainīt šo sadaļu] Kultūra un māksla

Lielbritānijas ir slavena ar savām teātra mākslas tradīcijām, ko 16. gadsimtā iedibināja Viljams Šekspīrs. Viņa lugas kopš sarakstīšanas ir gandrīz nepārtraukti iestudētas teātros; bieži tiek veidoti arī 17. un 18. gadsimta autoru lugu uzvedumi. Senās tradīcijas turpina iedzīvināt 20. gadsimta dramaturgi, piemēram, Toms Stopards, Alans Eikborns un Deivids Hērs. Viņu darbus raksturo spilgta valoda un spēja komēdijas ietvaros aplūkot nopietnas tēmas. Britu aktieri, piemēram, Vanesa Redgreiva, Aiens Makelens, Ralfs Fainss un Entonijs Hopkinss ir ieguvuši pasaules slavu.

Lai gan britu teātra mākslas centrs ir Londona, izrādes var skatīt arī daudzās citās valsts pilsētās. Nozīmīgs notikums Lielbritānijas kultūras dzīvē ir Edinburgas festivāls un ar to saistītie pasākumi, kas piedāvā teātra un mūzikas priekšnesumus jebkurai gaumei. Visā valstī, īpaši vasarā, notiek daudzi mūzikas festivāli, bet gadskārtējie literatūras festivāli notiek Hejā pie Vajas un Celtnemā. Čoseram, kurš 14. gadsimtā sarakstīja darbu "Kenterbijas stāsti", ir bijis daudz dedzīgu sekotāju; dažādos laikmetos sacerētus dzejoļus var lasīt pat Londonas metro vagonos un uz staciju platformām līdzās reklāmām un sludinājumiem.

Lielbritānijā pastāv arī senas tēlotājmākslas tradīcijas, īpaši – portretu gleznošanas, karikatūru, ainavu un akvareļu jomā. Mūsdienās pasaules slavu ir iemantojuši gleznotāji Deivids Hoknijs un Frānsiss Bēkons, kā arī tēlnieki Henrijs Mūrs un Barbara Hepvērta. Slaveni arhitekti, piemēram, Kristofers Rens, Inigo Džonss, Džons Nešs un Roberts Adamss, radīja britu pilsētām raksturīgo veidolu, bet mūsdienās Terijs Ferels un Ričards Rodžerss būvē jaunas, postmodernisma stila celtnes. Lielbritānijā strādā arī daudzi izcili modes dizaineri, kuri savu novatoriskās pavasara un rudens kolekcijas demonstrē Parīzē.

[izmainīt šo sadaļu] Apvienotās Karalistes vēsture

Pamatraksts: Lielbritānijas vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Lielbritānijas monarhu dinastijas

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Anglijas un Skotijas apvienošanās

Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Eiropas valstis
Albānija \| Andora \| Apvienotā Karaliste \| Austrija \| Baltkrievija \| Beļģija \| Bosnija un Hercegovina \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Horvātija \| Igaunija \| Īrija \| Īslande \| Itālija \| Kosova \| Krievija \| Latvija \| Lietuva \| Lihtenšteina \| Luksemburga \| Maķedonijas Republika \| Malta \| Melnkalne \| Moldova \| Monako \| Nīderlande \| Norvēģija \| Polija \| Portugāle \| Rumānija \| Sanmarīno \| Serbija \| Slovākija \| Slovēnija \| Somija \| Spānija \| Šveice \| Turcija \| Ukraina \| Ungārija \| Vācija \| Vatikāns \| Zviedrija
Teritorijas: Fēru Salas \| Gibraltārs \| Gērnsija \| Menas sala \| Džersija

Eiropas valstis

Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija

Eiropas Savienība (ES)
Apvienotā Karaliste \| Austrija \| Beļģija \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Igaunija \| Īrija \| Itālija \| Kipra \| Latvija \| Lietuva \| Luksemburga \| Malta \| Nīderlande \| Polija \| Portugāle \| Rumānija \| Slovākija \| Slovēnija \| Somija \| Spānija \| Ungārija \| Vācija \| Zviedrija

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO)
Dalībvalstis	Apvienotā Karaliste · ASV · Beļģija · Bulgārija · Čehija · Dānija · Francija · Grieķija · Igaunija · Īslande · Itālija · Kanāda · Latvija · Lietuva · Luksemburga · Nīderlande · Norvēģija · Polija · Portugāle · Rumānija · Slovākija · Slovēnija · Spānija · Turcija · Ungārija · Vācija
Kandidātvalstis	Albānija · Horvātija · Maķedonija