Serbija un Melnkalne
Vikipēdijas raksts
|
|||||
 |
|||||
| Valsts valoda | serbu valoda | ||||
| Galvaspilsēta | Belgrada | ||||
| Lielākās pilsētas | Belgrada Priština Novisada |
||||
| Pēdējais prezidents | Svetozars Marovičs | ||||
| Platība - Kopā - % ūdens |
102 350 km² 0,25% |
||||
| Iedzīvotāju skaits - Kopā (2002) - blīvums |
10 662 087 104/km² |
||||
| Neatkarība | Serbija - No Osmaņu impērijas 1877. gadā, Melnkalnes izveidošanās - 1077.gadā |
||||
| Valūta | Serbijas dinārs, Melnkalnes arī eiro/eira, Kosovā tikai eiro/eira | ||||
| Laika zona | UTC +1 | ||||
| Valsts himna | Hej Sloveni | ||||
| Interneta domēns | .YU (.CS rezervēts) | ||||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +381 | ||||
| Eksistēja | 28.IV.1992 - 3.VI.2006 | ||||
Serbijas un Melnkalnes Savienība (serbiski: Државна заједница Србија и Црна Гора / Državna zajednica Srbija i Crna Gora, saīsinājumā СЦГ / SCG), bija Serbijas and Melnkalnes politiska apvienība, kas pastāvēja no 2003. līdz 2006. gadam. Šīs divas republikas, kas iepriekš bija sociālistiskās Dienvidslāvijas republikas, 1992. gadā izveidoja Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku (DFR). 2003. gadā, DFR tika pārveidota par Serbijas un Melnkalnes Savienību.
2006. gada 21. maijā notika referendums par Melnkalnes atdalīšanos no Serbijas. 31. maijā tika nosaukti rezultāti - 55,5% iedzīvotāju bija nobalsojuši "par" un 3. jūnijā Melnkalne, bet 5. jūnijā Serbija tika pasludinātas par neatkarīgām valstīm. Daudzi šo soli uzskata par bijušās Dienvidslāvijas pilnīgu izjukšanu.
Vaļīgā Serbijas un Melnkalnes konfederācija bija savienība tikai dažās politiskās jomās (piemēram, aizsardzība). Valstīm bija atsevišķas ekonomiskās politikas un valūtas. Savienībai nebija vienotas galvaspilsētas un kopīgās institūcijas bija sadalītas starp Belgradu Serbijā un Podgoricu Melnkalnē.
