Belgrada
Vikipēdijas raksts
Belgrada (serbu - Београд) - pilsēta Serbijas ziemeļos pie Savas ietekas Donavā. Valsts galvaspilsēta un galvenais politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs.
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 1 115 200 1 746 549 (aglom.) |
||
| Dibināta | 279 g p.m.ē. | ||
| Valsts daļa | Centrālā Serbija | ||
| Apriņķis(Округ) | - | ||
| Mājaslapa | www.beograd.org.yu | ||
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
279.gadā p.m.ē. romieši ieņem skordisku (Scordisci) cilts cietoksni un nodibina Singidunas (Singidunum) pilsētu.
441.gadā to noposta huņņi, pēc 450.gada to ieņem sarmati, bet ap 470.gadu - ostgoti, 488.gadā - gepīdi, bet 504.gadā - atkal goti. Kopš mūsu ēras sākuma Belgradai ir uzbrukts 54 reizes - vidēji reizi 37 gados.
510.gadā Singiduna nokļūst Bizantijas pakļautībā. 584.gadā to noposta avāri. Ap 630.gadu Balkānos parādās slāvi, un 878.gadā Singiduma tiek nosaukta par Belgradu (Beligrad) un tā nokļūst Bulgārijas sastāvā un kādus 400 gadus kļūst par tās robežcietoksni, kurš nonāk drīz Bizantijas, drīz Ungārijas pakļautībā.
Pirmais Serbijas karalis, kurš iegūst Belgradu, ir Stefans Dragutins 1284.gadā kā dāvanu no Ungārijas karaļa. 1403.gadā Stefans Lazarevičs padara Belgradu par Serbijas galvaspilsētu, tomēr 1427.gadā Belgrada atkal nokļūst Ungārijas sastāvā.
1456.gadā turki Mehmeda II vadībā aplenc Belgradu, bet ungāru spēki Jānoša Hunjadi vadībā iztur aplenkumu.
1521.gadā turki pilsētu tomēr ieņem un līdz pat 1878.gadam pilsēta ir Turcijas sastāvā. Šajos gadsimtos pilsētu trīsreiz (1688.–1690., 1717.–1739., 1789.–1791.) okupē austrieši, 1806.–1813. tā ir sacēlušos serbu rokās.
1878.gadā Serbija kļūst pilnīgi neatkarīga, un 1882.gadā nodibinās Serbijas karaliste ar galvaspilsētu Belgradu. Tomēr Serbija ir izteikti agrāra valsts, vēl 1900.gadā Belgradā ir tikai 69 000 iedzīvotāju.
1.pasaules kara laikā Belgradu okupēja austriešu un vācu karaspēks, bet pēc kara Belgrada kļuva par Dienvidslāvijas galvaspilsētu.
2.pasaules kara laikā 1941.gada 6.aprīlī Belgradu smagi bombardēja vācu aviācija, un Dienvidslāvijā iebruka vācu, itāļu, ungāru un bulgāru karaspēks. Pilsēta bija vācu okupācijā līdz 1944.gada 20.oktobrim, kad to ieņēma Tito partizāni un Padomju armija. Pēckara laikā pilsēta strauji auga.
1972.gada martā Belgradā bija baku epidēmijas uzliesmojums - pēdējais Eiropā.
1991.gada 9.martā Belgradas ielās notika demonstrācijas pret Slobodanu Miloševiču, tās tika apspiestas ar karaspēku. Divi cilvēki tika nogalināti. Viens no tiem bija vidusskolnieks Branivoje Milinovičs, kurš tiek uzskatīts par pirmo kritušo Dienvidslāvijas karos.
199.gadā Belgradu bombardēja NATO aviācija. Tika sabombardētas valsts pārvaldes iestādes, radio un televīzijas ēkas, viesnīca "Jugoslavija" un Ķīnas vēstniecība.
Pēc 2000.gada prezidenta vēlēšanām Belgradā notika plaši nemieri, kuru rezultātā krita Miloševiča režīms.
[izmainīt šo sadaļu] Belgradas nosaukums gadsimtu laikā
| Nosaukums | Piezīmes |
|---|---|
| Singidūn(on) | skordiku nosaukums |
| Singidunum | romiešu pārveidots senais nosaukums |
| Beograd | slāvu nosaukums, pirmoreiz 878.gadā |
| Alba Graeca | latīņu |
| Fehérvár | ungāru |
| Weißenburg | vācu |
| Castelbianco | itāļu |
| Nandoralba | ungāru līdz XIV gs. |
| Nandorfehérvár | viduslaiku Ungārijā |
| Landorfehérvár | viduslaiku Ungārijā |
| Veligradon | Bizantijā |
| Veligradi, Βελιγράδι | grieķu |
| Dar Ul Džihād (Kara māja) | turku |
| Veligrada | Osmaņu impērijā |
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās vietas
- Avalas TV tornis - 1965.gadā uzcelts īpatnējas konstrukcijas TV tornis, sagrauts NATO uzlidojumos 1999.gadā, tiek atjaunots
- Baltā Pils (Beli Dvor) - Dienvidslāvijas karaļu bijusī rezidence
- Kalemegdans - sens cietoksnis romiešu Singidunas vietā
- Kņaza Mihailova iela (Кнез Михаилова улица) - pazīstāmākā Belgradas iela
- Sv.Savas baznīca (Храм Светог Саве) - lielākā funkcionējošā pareizticīgo
baznīca pasaulē.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Belgradā dzimuši:
- Enki Bilāls (Enki Bilal) (1951-) - komiksu mākslinieks, kinorežisors
- Dragutins Dimitrijevičs (Драгутин Димитријевић Апис) (1876-1917) - nacionālists
- Aleksandars Džordževičs (Александар "Саша" Ђорђевић) (1967-) - basketbolists
- Vojislavs Koštunica (Војислав Коштуница) (1944-) - politiķis
- Braņislavs Nušičs (Бранислав Нушић) (1864-1938) - rakstnieks
- Petars I (Петар I Карађорђевић) (1844–1921) - Serbijas karalis
- Milorads Pavičs (Милорад Павић) (1929-) - rakstnieks
- Filips Vujanovičs (Филип Вујановић) (1954-) - politiķis
