Sarmati
Vikipēdijas raksts
Sarmati - sena nomadu tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Teritorija
- Saskaņā ar grieķu vēsturnieka Hērodota aprakstiem, sarmati V gadsimtā p.m.ē. (pēc citiem avotiem VI-VIII gs.) dzīvojuši reģionā starp Kaspijas jūru un Donas upi mūsdienu Krievijas un daļēji Ukrainas teritorijā.
- Ap III gs. p.m.ē. sarmati pakļāva skitus, kas apdzīvoja plašās stepes ziemeļos no Melnās jūras. Rezultātā sarmatu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās līdz Baltijas jūrai un no Vislas upes līdz Volgai.
- Tomēr sarmatiem šo priekšrocību neizdevās saglabāt ilgstoši. Sarmatu ietekmi šajā teritorijā pārtrauca goti, kas tur iebruka no ziemeļiem III gadsimtā un huņņi, kas pārplūdināja arvien plašākus Āzijas un Eiropas reģionus virzoties no austrumiem IV gadsimtā.
[izmainīt šo sadaļu] Sarmatu, baltu un slāvu mijiedarbība
- Antīko autoru darbos ar vārdu "Sarmatija" reizēm tikusi apzīmēta visa Eiropas teritorija uz austrumiem no germāņu cilšu teritorijas un uz ziemeļiem no Melnās jūras. Ptolemājs teritoriju starp Vislas un Dņepras upēm sauc par Eiropas Sarmatiju, bet uz austumiem no tās plešas Āzijas Sarmatija. Sarmatijas ziemeļu robeža sasniedz Baltijas jūru, ko viņš sauc par "Sarmatu okeānu".
- Slāvu tautu izcelsmes pētnieki ir dažādos laikos radījuši vairākas hipotēzes par slāvu un sarmatu savstarpējām attiecībām mūsu ēras pirmajos gadsimtos:
- Slāvu ciltis ir radušās sajaucoties baltu un sarmatu ciltīm pirms aptuveni 2000 gadiem tagadējās Polijas, Baltkrievijas un Ziemeļukrainas teritorijā;
- Kāda no sarmatu ciltīm ir pakļāvusi slāvu priekštečus, bet vēlāk pārņēmusi viņu valodu (sk. sarmatisms);
- Sarmati ir senākais slāvu cilšu apzīmējums, kas kļūdaini tika pārnests no stepju tautām uz tiem kaimiņos dzīvojošajiem slāviem.
[izmainīt šo sadaļu] Kultūra
- Iespējams, ka sarmati ieguva pārspēku pār daudzām tautām lielā mērā pateicoties tam, ka viņi, kā tiek domāts, bijuši pirmie pasaulē, kas pirms apmēram 5 tūkstošiem gadu pieradināja un plaši izmantoja zirgu kā saimniecībā, tā arī kara gaitās. Zirga pieradināšana sekmēja arī citu pieradināto mājdzīvnieku ganāmpulka strauju palielināšanos, jo tagad ar zirgu palīdzību tos bija daudz vieglāk pārvaldīt.
- Sarmatus mēdz vainot, ka plašus auglīgas zemes apgabalus, kurus tie apdzīvojuši, tie pārvērtuši sausā stepē. Grūti spriest, cik šāds apgalvojums pamatots, - daļēji varētu būt vainīgas arī citas klejotāju tautas, lielā mērā tas būtu saistāms arī ar nelabvēlīgām klimata izmaiņām.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsturiskais mantojums
- Sarmatu kultūra tieši iespaidojusi vēlāk Ukrainas dienvidos mītošo stepju tautu (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši un, vēlāk, Donas un Zaporožjes kazaki) tradīcijas un dzīvesveidu.
- Unikāls kultūras fenomens bija sarmatisms, kas kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts muižniecības (šļahtas) ideoloģiju 16.-19. gadsimtā.
|
|
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
