Antarktīda

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir jāuzlabo, lai tas ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu.
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

**Antarktīda**

Platība	13 200 000 km²
Iedzīvotāji	~1,000 (pastāvīgu iedzīvotāju nav)
Valdība	Nav, kontinentu pārvalda Antarktīdas līguma sistēma
Teritoriālās pretenzijas	Apvienotā Karaliste, Argentīna, Austrālija, Čīle, Francija, Jaunzēlande, Norvēģija
Interneta domēns	.aq
Starptautiskais tālsarunu kods	+672

Satelīta kompozītuzņēmums, kurā redzama Antarktīda

Antarktīda (grieķu val. ἀνταρκτικός - 'pretējs Arktikai') ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu. Antarktīda ir piektais lielākais kontinents, un tās platība ir 13 200 000 km², taču tajā nav pastāvīgu iedzīvotāju (parasti Antarktīdā uzturas ap 1000 cilvēku, kuri strādā zinātniskajās stacijās). Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē.

Antarktīdā ir no visiem kontinentiem vislielākais vidējais augstums, zemākais vidējais mitrums un zemākā vidējā temperatūra. Ziemā minimālā temperatūra Antarktīdā ir no -80 līdz -90 °C, vasarā vidējā temperatūra ir par apmēram 30 grādiem siltāks. Kontinenta piekrastes daļā biežas ir spēcīgas sniega vētras (48 stundu laikā var uzsnigt 48 collas sniega). Gandrīz visu Antarktīdu klāj vidēji 2,5 km bieza ledus sega.

L.L. Ivanov et al, Map of Livingston Island and Greenwich Island

Antarktīdas kontinents atrodas D puslodē, un visu kontinentu apskalo Atlantijas, Klusais un Indijas okeāns.Brīva no ledus sega ir tikai niecīga daļa (0.2 – 0.3%) kontinenta teritorijas. Krasta līnija maz izrobota, krasti stāvi, tos veido galvenokārt ledus. Reljefu A-Antarktīdā veido plaši līdzenumi un ieplakas.

Rietumantarktīda ir kalnaina. Elsvērta Zemē augstākā virsotne – Vinsona masīvs (5 140 m). Antarktīdas lielāko daļo (izņemot rietumus) aizņem prekembrija platforma, kuru lieli nomati un vertikālās Zemes garozas kustības saskaldījušas atsevišķos masīvos un cilas; vulkānisms (darbīgs vulkāns Erebuss, kā arī vēl divi vulkāni Terrors un Gauss.) Antarktīdu klāj līdz 4 000 km bieza ledus sega (Rietumantarktīdā), kas veido plašo ledus plato, kura augstākā daļa sasniedz 4 000 m vjl., (vidējais augstums 2 040 m). Starp kalnu masīviem rodas vairāki novadšļūdoņi. Gar krastu vairākās vietās lieli peldoši šelfa ledāji. To biezums sasniedz 700 m; malām atlūztot, rodas pat 60 – 150 km gari aisbergi.

Camp Academia, Huron Glacier

Dažās vietās piekrastē ir oāzes, bez ledus un sniega – Bangera oāze, Girsona, Širmahera, Vestfolas oāzes, to kopējā platība aptuveni 6 000 km². Virs ledāja paceļās arī daži kalnu masīvi un klintis (nunataki). Visā Antarktīdā (izņemot piekrasti) valda kontinentālais polārais klimats. Vidējā to janvārī ~ - 36 °C, jūlijā ~ - 56 °C, piekrastē janvārī ~ - 4 °C, jūlijā – 20 °C, Antarktīdas p – s janvārī 0 °C (maksimālais 12 °C), jūlijā – 12 °C. Oāzēs vasarā vidējā to līdz 11 °C (klinšu virsmas sasilst līdz 40 °C). 400 km platā piekrastē stipri vēji (līdz 90 m/s). Nokrišņu lielākājā teritorijas daļā 100 – 150 mm gadā, bet ~150 km platā ledāja nogāzē 500 – 600 mm. Kopējais nokrišņu daudzums ~ 2200 km³. Oāzēs nelieli ezeri un upes (vairāk nekā 30 km). Oāzēs un uz nunatakiem (līdz 86° D. p.) aug sporaugi (aļģes, ķērpji, sūnas). Antarktīdas pussalā ZR piekrastē vietām sastopami sīki sēklaugi (10 sugu). Piekrastē dzīvo roņi (5 sugas), putni (pingvīni, vētrasputni). Oāzēs uz nunataikiem posmkāji (50 sugu galvenokārt ērces un kukaiņi). Ļoti bagāts jūras planktoms, kura lielā daudzuma sastopamas kramaļģes un spīdvēži. Mīt sūkļi (250 sugu), adataiņi (150 sugu), lielas medūzas, tārpi un gliemeži. Visvairāk izplatītas zivis, unikāla ir baltasiņu līdaka; zīdītāji – airkāji (vairākas roņu sugas) un vaļi (zilie vaļi, fīnvaļi, seivaļi un kašaloti).

Virs Antarktīdas veidojas anticiklons ar valdošām aukstām gaisa masām, kas plūst uz kontinenta malām, bet virs okeāna – ciklonālā josla, kur cikloni, nepārtraukti virzoties no R uz A, rada R vēju joslu ar biežām vētrām (aurojošie 50 platumi).

Antarktīda nav piemērota cilvēka eksistencei, jo visu Antarktīdu izņemot piekrastes joslu, nemīt neviens dzīvnieks (izņemot mikroorganismus), šeit valda krasi ekstrimāli klimatiskie apstākļi – sasniedzot pat – 89 °C (rediģistrēts Vostokas stacijā). Tāpēc šeit nekad nav bijis patstāvīgu iedzīvotāju, jo tik bargos apstākļos cilvēks nespētu sev gādāt organismam nepieciešamās uzturvielas.