Jaunzēlande

Vikipēdijas raksts

New Zealand / Aotearoa


Karogs	Ģerbonis

Himna: "God Defend New Zealand"
"God Save the Queen"¹

Galvaspilsēta

Velingtona
680) 41°17′S 174°27′E

Lielākā pilsēta Oklenda

Valsts valodas angļu valoda (98%)
maoru valoda (4,2%)
Jaunzēlandes žestu valoda (0,6%)

Valdība Parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija

- Valsts galva Karaliene Elizabete II

- Ģenerālgubernators Anands Satjanands

- Premjerministrs Helēna Klārka

Neatkarība no Apvienotās Karalistes

- Domīnija 1907.g. 26.septembrī

- Vestminsteras statūti 1931.g. 11.decembrī (pieņemti 1947.g. 25.novembrī)

- Konstitucionālais akts 1986.g. 13.decembrī

Platība

- Kopā 268 680 km² (75)

- Ūdens (%) 2,1

Iedzīvotāji

- iedzīvotāji 2007 g. 4 252 000 (122)

- Blīvums 15/km² (193)

IKP (PPP) 2006. gada aprēķins

- Kopā 110 296 miljardi (58)

- Uz iedzīvotāju $27 220 (28)

Džini koef. (1997) 36.2 (vidējs)

HDI (2007) 0.943 (augsts) (19)

Valūta Jaunzēlandes dolārs (NZD)

Laika zona NZST² (UTC+12)

- Vasarā (DST) NZDT (UTC+13)

Interneta domēns .nz³

ISO 3166-1 kods 554 / NZL / NZ

Tālsarunu kods +64

¹ "God Save the Queen" oficiāli ir nacionālā himne, bet tiek lietota tikai kronēto personu dalības gadījumos
² The Čatema salās ir atsevišķa laika zona, kas par 45 minūtēm ir priekšā pārējai Jaunzēlandei.
³ Jaunzēlandei piederošajām Niuei, Kuka Salām un Tokelau ir atsevišķi domeni .nu, .ck un .tk.

Jaunzēlande (angļu: New Zealand; maoru: Aotearoa) - valsts Okeānijas DR. Atrodas Klusajā okeāna dienvidaustrumu daļā. No Austrālijas to atdala Tasmāna jūra. Ietilpst 3 lielas salas un vairākas nelielas saliņas un salu grupas. No Jaunzēlandes atkarīgas teritorijas ir Niue, Kuka Salas, Tokelau un Rosa Teritorija Antarktīdā. Galvaspilsēta Velingtona, lielākās pilsētas ir Oklenda, Hamiltona, Neipīra, Kraistčērča un Danīdina.

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Jaunzēlandes dienvidos ir subtropu un mērenā temperatūra. Siltākie mēneši ir decembris, janvāris un februāris. Aukstākie – jūnijs, jūlijs un augusts. Vasarā vidējā temperatūra ir starp 20º – 30ºC un ziemā starp 10º – 15ºC. Ziemeļsalā visu gadu ir silts, mitrs klimats. Dienvidsalā ir vēsāks klimats, ziemā ir iespējams neliels sals.

[izmainīt šo sadaļu] Valsts iekārta

Jaunzēlande ir parlamentāra monarhija. Jaunzēlandes valsts iekārtu nosaka daudzi Lielbritānijas un Jaunzēlandes parlamenta konstitucionālie likumi un paražas. Valsts galva ir Lielbritānijas karaliene, ko pārstāv ģenerālgubernators, kuru uz 5 gadiem ieceļ karaliene pēc Jaunzēlandes valdības ieteikuma. Ģenerālgubernatoram ir Izpildpadome, kuras locekļi ir ģenerālgubernators un ministri. Likumdevēja orgāns ir vienpalātas parlaments - Pārstāvju palāta (97 deputāti), ko uz 3 gadiem ievēl iedzīvotāji. Izpildvara ir valdībai, ko vada premjerministrs. Vietējie pašvaldības orgāni ir provinces, provinču pilsētu teritorijas, pilsētu un lauku apgabalu padomes, kas faktiski pakļautas centrālajam pārvaldes orgānam. Vēlēšanu tiesības ir pilsoņiem no 20 gadu vecuma. Tiesu sistēmā ietilpst Augstākā tiesa, apelācijas un pirmās instances tiesas.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji ir maori. Viņi Jaunzēlandē ieradās apmēram pirms 1000 gadiem no Polinēzijas. Maori ir pārstāvēti arī valdībā, kas cenšas viņus nodrošināt ar vienlīdzīgām veselības aprūpes, izglītības un darba iespējām, kuras viņiem iepriekš bija liegtas.
Pētnieks Kupe, kurš, kā leģenda vēsta, pirmais atklāja Jaunzēlandi, nosauca jauno zemi par Aotearoa – Garā, baltā mākoņa zeme. Pirmais dokumentētais eiropietis, kurš atklāja Jaunzēlandi, bija dāņu jūrasbraucējs Abels Tasmans, kurš ieradās Jaunzēlandē 1642. gadā. Vairāk nekā pēc 125 gadiem kapteinis Džeims Kuks pieprasīja to Lielbritānijai un 1769. gadā izveidoja valsts karti. Vaitangi līgums tiek uzskatīts par Jaunzēlandes dibināšanas dokumentu. Tas tika parakstīts 1840.gadā Salu līcī starp galvenajiem maori virsaišiem un Lielbritānijas Kroņa pārstāvjiem Vaitangī. Jaunzēlandes pirmais gubernators Viljams Hobsons izveidoja Oklendu par galvaspilsētu, bet vēlāk par galvaspilsētu kļuva Velingtona, jo tā bija vairāk centrāla. Līguma parakstīšana iesākās 6. februārī, kas vēlāk kļuva par Jaunzēlandes nacionālo dienu, sauktu par Waitangi Day (Vaitangi diena). 1840. gadā Jaunzēlande kļuva par Lielbritānijas koloniju. 1907. gadā ieguva Lielbritānijas domīnijas statusu. 1987. gadā Jaunzēlande pirmā pasaulē pasludināja sevi par kodolbrīvu teritoriju. Jaunzēlande bija pirmā valsts, kur sievietēm tika piešķirtas balsstiesības.

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Okeānijas valstis un teritorijas
Austrālāzija	Austrālija · Jaunzēlande^1[›] · Kokosu (Kīlinga) Salas · Norfolka · Ziemsvētku Sala
Melanēzija	Austrumtimora^2[›] · Fidži · Indonēzija (Moluku salas) · Jaunkaledonija · Papua-Jaungvineja^3[›] · Vanuatu · Zālamana Salas
Mikronēzija	ASV Mazās Aizjūras Salas · Guama · Kiribati · Māršala Salas · Mikronēzijas Federatīvās Valstis · Nauru · Palau · Ziemeļu Marianas Salas
Polinēzija	Amerikāņu Samoa · Franču Polinēzija · Havajas (ASV) · Kuka Salas · Lieldienu sala (Čīle) · Niue · Pitkērna · Samoa · Tokelau · Tonga · Tuvalu · Volisa un Futuna
	^ 1: Jaunzēlande bieži tiek pieskaitīta Polinēzijai. ^ 2: Austrumtimora bieži tiek pieskaitīta Āzijai. ^ 3: Papua-Jaungvineja bieži tiek pieskaitīta Austrālāzijai.