Gambija

Vikipēdijas raksts

Republic of The Gambia Gambijas Republika
Karogs Ģerbonis
Devīze: Progress, Peace, Prosperity Progress, miers, labklājība
Himna: For The Gambia Our Homeland
Galvaspilsēta		Bandžula 380) 13°28′N 16°36′W
Lielākā pilsēta		Serekunda
Valsts valodas		angļu valoda
Valdība		Republika
-	Prezidents	Alhadži Jahja Džamehs
Neatkarība		no Lielbritānijas
-	Datums	1965. gada 18. februārī
-	Deklarēta republika	1970. gada 24. aprīlī
Platība
-	Kopā	10 380 km² (164.)
-	Ūdens (%)	11,5
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2007 g.	1 700 000 (150.)
-	Blīvums	153,5/km² (74.)
IKP (PPP)		2005. gada aprēķins
-	Kopā	$3,094 miljardi (171.)
-	Uz iedzīvotāju	$2002 (144.)
Džini koef. (1998)		50.2 (augsts)
HDI (2007)		▲0.502 (vidējs) (155.)
Valūta		dalasi (GMD)
Laika zona		GMT
Interneta domēns		.gm
ISO 3166-1 kods		270 / GMB / GM
Tālsarunu kods		+220

Gambijas republika ir valsts Āfrikas rietumos. Tā atrodas abpus Gambijas upes, robežojas ar Atlantijas okeānu, un sauszemes robeža ir tikai ar Senegālu. 1965. gada 18. februārī Gambija ieguva neatkarību no Britu impērijas, bet ietilpst Nāciju sadraudzībā. Gambijā ir liberāla, uz brīvā tirgus balstīta ekonomika. Galvenie ienākumu avoti ir agrikultūra un zemesriekstu eksports. Attīstās tūrisma industrija.

Satura rādītājs 1 Gambijas vēsturiskā saistība ar Kurzemes un Zemgales hercogisti 2 Administratīvais iedalījums 3 Ģeogrāfija un klimats 4 Iedzīvotāji

[izmainīt šo sadaļu] Gambijas vēsturiskā saistība ar Kurzemes un Zemgales hercogisti

No 1651. līdz 1661. gadam Kurzemes un Zemgales hercogiste hercoga Jēkaba vadībā pārvaldīja salu Gambijas upes grīvā, ko nosauca par Svētā Andreja salu, uzbūvējot uz tās hercoga Jēkaba fortu, bet 1664. gadā to pārņēma Anglija, pārsaucot to par Džeimsa salu (James ir vārda Jēkabs angliskā versija). Starp 1661. un 1664. gadu uz salas valdīja holandieši. 1695. gadā salu iekaroja franči, 1697. gadā to atkal pārņēma angļi, bet 1702. gadā - franči. Šajā laika posmā forts tika izpostīts un uzbūvēts no jauna vairākas reizes. 1750. gadā to pārņēma Gambijas administrācija. Pēc 1779. gada forts vairs netika izmantots.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

Gambija ir iedalīta 5 daļās un 1 pilsētā:

• Lejtece (Mansa Konko)
• Centrālā upes daļa (Janjanbureh)
• Ziemeļkrasts (Kerewan)
• Augštece (Basse)
• Rietumi (Brikama)

Valsts galvaspilsēta Bandžula ir atsevišķa pilsēta.

Šīs daļas ir sadalītas 37 rajonos. No tiem Kombo Svētā Marija (kura dala galvaspilsēta Birkamu ar Rietumu daļu) var būt administratīvi apvienota ar Bandžulas teritoriju.

Lielākā pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā ir Serekunda.

Vestfīldas krustojums (Westfield junction), Serekunda.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija un klimats

Tā ir mazākā valsts sauszemes Āfrikā ar 80 km garu Atlantijas okeāna krasta līniju rietumos un Senegālu visapkārt. Tās sauszemes teritorija ir 11300 km², no kuriem 1300 km² ir ūdens teritorija. Robežas garums tai ir 740 km. Valsts virsma ir līdzena, augstākas punkts – Sarkanais Akmens atrodas tikai 53 m virs jūras līmeņa.

Tās lielākie dabas resursi ir zivis un zemesrieksti. Tā atrodas ekvatoriālajā klimata zonā ar karstām, lietainām vasarām un nedaudz vēsākām un sausākām ziemām, taču pēdējo 30 gadu laikā nokrišņu daudzums ir samazinājies par 30%. Pamazām lietus meži pārvēršas tuksnešos, un valsti apdraud slimības.

Zivju tirgus, Bakau.

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji

Gambijā runā sekojošās valodās: mandinka, wollof, fula, džola, sarahule, serere, mandžango, kreolu (aku vai pidžina angļu) un angļu valodās.

Nāciju Sadraudzība

Antigva un Barbuda · Apvienotā Karaliste · Austrālija · Bahamas · Bangladeša · Barbadosa · Beliza · Botsvāna · Bruneja · Dienvidāfrika · Dominika · Fidži · Gajana · Gambija · Gana · Grenāda · Indija · Jamaika · Jaunzēlande · Kenija · Kamerūna · Kanāda · Kipra · Kiribati · Lesoto · Malaizija · Malāvija · Maldīvija · Malta · Maurīcija · Mozambika · Namībija · Nauru · Nigērija · Pakistāna · Papua-Jaungvineja · Samoa · Seišelas · Sentkitsa un Nevisa · Sentlūsija · Sentvinsenta un Grenadīnas · Singapūra · Sjerraleone · Svazilenda · Šrilanka · Tanzānija · Tonga · Trinidāda un Tobāgo · Tuvalu · Uganda · Vanuatu · Zālamana Salas · Zambija

Āfrikas valstis

Rietumāfrika Benina · Burkinafaso · Gambija · Gana · Gvineja · Gvineja-Bisava · Kaboverde · Kotdivuāra · Libērija · Mali · Mauritānija · Nigēra · Nigērija · Senegāla · Sjerraleone · Togo Ziemeļāfrika Alžīrija · Ēģipte1 · Lībija · Mauritānija · Maroka · Sudāna · Tunisija · Rietumsahāra Centrālā Āfrika Angola · Burundi · Centrālāfrikas Republika · Čada · Ekvatoriālā Gvineja · Gabona · Kamerūna · Kongo Demokrātiskā Republika · Kongo Republika · Ruanda · Santome un Prinsipi Austrumāfrika Burundi · Džibutija · Eritreja · Etiopija · Kenija · Komoras · Madagaskara · Malāvija · Maurīcija · Mozambika · Ruanda · Seišelas · Somālija · Tanzānija · Uganda · Zambija · Zimbabve Dienvidu Āfrika Bocvana · Dienvidāfrika · Lesoto · Namībija · Svazilenda Atkarīgās teritorijas Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes2 (Francija) (Basa da Indija • Eiropa • Glorjēzu salas • Žuana da Novas sala • Tromlēna) · Indijas Okeāna Britu Teritorija (Brit.) · Majota (Francija) · Reinjona (Francija) · Svētās Helēnas Sala3 (Brit.) Valstu daļas un neatzītās valstis Kanāriju salas (Spānija) · Madeira (Portugāle) · Melilja (Spānija) · Seuta (Spānija) · Sokotra (Jemena) · Galmuduga · Māhira · Puntlenda · Somālilenda · Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika 1 Daļēji Āzijā.  2 Daļēji Antarktikā.  3 Iekļauj Debesbraukšanas salu, Tristana da Kuņas salas un Gofu.