Gvineja

Vikipēdijas raksts

République de Guinée

(Par karogu) (Par ģerboni)
Valsts iekārta	prezidentāla republika
Freedom House brīvības indekss	5,5 - nebrīva valsts
ANO tautas attīstības indekss	0,425 (160.vieta pasaulē 2002.gadā)
IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju	2100 USD (2002) - 166.vieta pasaulē
Valsts valoda	franču valoda
Galvaspilsēta	Konakri
Lielākās pilsētas	Konakri Nzerekore Kankana
Prezidents	Lansans Kontē
Premjerministrs	Lansans Kujatē (Lansana Kouyaté)
Platība	245 857 km²
Iedzīvotāju skaits (2004)	8 138 200
Etniskais sastāvs	fulbi - 40% malinki - 21% susi - 11% kisi - 5%
Reliģija	islāms - 85% kristietība - 8% tradicionālisms - 7%
Neatkarība	No Francijas 1958.gada 2.oktobrī
Valūta	Gvinejas franks
Laika zona	UTC +0
Interneta domēns	.GN
Starptautiskais tālsarunu kods	+224

Gvinejas Republika (franciski République de Guinée) ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Gvineju-Bisavu, ziemeļos ar Senegālu, ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Mali, austrumos ar Kotdivuāru, bet dienvidos ar Libēriju un Sjerraleoni. Rietumos to apskalo Atlantijas okeāns. Gvinejā atrodas 1/3 no pasaules boksītu krājumiem, un tā ir otrs lielākais boksītu eksportētājs pasaulē.

[izmainīt šo sadaļu] Daba

Reljefs:Gar Atlantijas okeāna piekrasti - līdzenums (Lejasgvineja). Krasta līnija izrobota ar daudz zemām salām. ZA - Augšnigēras līdzenums (Augšgvineja, 300-400 m).Pārējā teritorijā - Ziemeļgvinejas augstiene: ZR - Futadžalona plato (Vidusgvineja, līdz 1537 m), DA - Leones-Libērijas augstiene ( Meža Gvineja, Nimbas kalns - 1752 m - augstākā virsotne Gvinejā).

Hidrogrāfija: Vairums upju sākas Futadžalona plato un Leones-Libērijas augstienē . Lielākās upes - Gambija, Bafinga, Nigēra, Konkure.

Klimats: Subekvatoriālais musonu klimats. Karstākie mēneši - marts, aprīlis (piekrastē 27-30°C, augstienēs - 23°C). Vēsākais - augusts (piekrastē 24-26°C, augstienēs - 20°C). Nokrišņi - piekrastē - 4000 mm, iekšzemē - 1200-1500 mm. Lietus sezona 5-7 mēneši (aprīlis - oktobris).

Veģetācija: Sarkanās un sarkandzeltenās laterītaugsnes. Garzāļu savannas un savannu skrajmeži. DA - mitrie tropu meži. Upju krastos - galeriju meži, bet grīvās - mangroves.

Dzīvnieki:leopardi, ziloņi, antilopes, mežacūkas, gepardi, nīlzirgi, krokodili, pērtiķi. Bagātīga putnu un kukaiņu valsts.

Āfrikas valstis

Rietumāfrika Benina · Burkinafaso · Gambija · Gana · Gvineja · Gvineja-Bisava · Kaboverde · Kotdivuāra · Libērija · Mali · Mauritānija · Nigēra · Nigērija · Senegāla · Sjerraleone · Togo Ziemeļāfrika Alžīrija · Ēģipte1 · Lībija · Mauritānija · Maroka · Sudāna · Tunisija · Rietumsahāra Centrālā Āfrika Angola · Burundi · Centrālāfrikas Republika · Čada · Ekvatoriālā Gvineja · Gabona · Kamerūna · Kongo Demokrātiskā Republika · Kongo Republika · Ruanda · Santome un Prinsipi Austrumāfrika Burundi · Džibutija · Eritreja · Etiopija · Kenija · Komoras · Madagaskara · Malāvija · Maurīcija · Mozambika · Ruanda · Seišelas · Somālija · Tanzānija · Uganda · Zambija · Zimbabve Dienvidu Āfrika Bocvana · Dienvidāfrika · Lesoto · Namībija · Svazilenda Atkarīgās teritorijas Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes2 (Francija) (Basa da Indija • Eiropa • Glorjēzu salas • Žuana da Novas sala • Tromlēna) · Indijas Okeāna Britu Teritorija (Brit.) · Majota (Francija) · Reinjona (Francija) · Svētās Helēnas Sala3 (Brit.) Valstu daļas un neatzītās valstis Kanāriju salas (Spānija) · Madeira (Portugāle) · Melilja (Spānija) · Seuta (Spānija) · Sokotra (Jemena) · Galmuduga · Māhira · Puntlenda · Somālilenda · Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika 1 Daļēji Āzijā.  2 Daļēji Antarktikā.  3 Iekļauj Debesbraukšanas salu, Tristana da Kuņas salas un Gofu.