Majota

Vikipēdijas raksts

Collectivité départementale de Mayotte Majotas Departamentālā Kopiena
Karogs Ģerbonis
Devīze: "Liberté, Égalité, Fraternité" (Brīvība, vienlīdzība, brālība)
Himna: La Marseillaise
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Mamudzu 12°47′S 45°14′E
Valsts valodas		franču
Valdība		Francijas aizjūras teritorija
-	Francijas prezidents	Nikolā Sarkozī
-	Padomes prezidents	Ahmeds Atumani Dušina
Francijas aizjūras teritorija
-	balsojums par palikšanu Francijas sastāvā	1974.g.
Platība
-	Kopā	374 km² (185)
-	Ūdens (%)	0,4
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2007 g.	186 452 (179)
-	Blīvums	499/km² (11)
IKP (PPP)		2003. gada aprēķins
-	Kopā	$466,8 milj. (208)
-	Uz iedzīvotāju	$2600 (129)
Valūta		Eiro (EUR)
Laika zona		(UTC+3)
Interneta domēns		.yt
ISO 3166-1 kods		175 / MYT / YT
Tālsarunu kods		+262

Majota (franču: Mayotte, [majɔt]; šimaore: Maore, [maore]; kibuši: Mahori) ir Francijas aizjūras kopiena, kas atrodas Komoru salu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Madagaskaras. Tās teritoriāli lielāko daļu sastāda divas salas: lielākā Grantēra (vai Mahore) un mazākā Ptītēra (vai Pamanzi). Majota atrodas Mozambikas šaurumā, Indijas okeānā. Majotas salas ir ļoti blīvi apdzīvotas, intensitāte sasniedz 538 cilv./km², 90% iedzīvotāju ir musulmaņi.

Satura rādītājs 1 Vēsture 2 Ģeogrāfija 3 Politika 4 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

1500.g. tika izveidotas Maores jeb Mavuti (arābu val. - جزيرة الموت) sultanāts. 1503.g. Majotu novēroja, taču nekolonizāja Portugāļu jūrasbraucēji. 1832. gadā to pakļāva Andriantsolis, agrākais Iboinas karalis no Madagaskaras; 1833. gadā to pakļāva blakus esošaus Mvali sultanāts (franču val. - Mohéli sala); 1835.g. 19. novembrī pakļāva Ndzuvani (franču val. - Anjouan) sultanāts, kas tajā iecēla gubernatoru un ieviesa netipisko Qadi islāma paveidu (gubernators valda kā miertiesnesis). 1836. gadā Majota ieguva neatkarību un to pārvaldīja vietējais sultāns.

Par franču koloniju Majota kļuva 1841. gadā. Majota bija vienīgā arhipelāgā, kas pēc 1974. gada pēc rīkota referenduma saglabāja savus sakarus ar Franciju un atteicās no neatkarības. Komoru salas kopš šī laika izvirza savas pretenzijas uz Majotu un neatzīst tās piederību Francijai.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Majota sastāv no vairākām salām un saliņām, no kurām divas lielākās ir Lielā Zeme un Pamanzi jeb Mazā zeme. Salas ielenc 1100 km² liela lagūna (viena no lielākajām pasaulē), kuru ir izveidojis 160 km garš koraļļu rifs, kas atrodas gandrīz visapkārt Majotai, izņemot 2 vietas - atvērumu austrumos un ziemeļrietumos. Kopumā lagūnā ir izkaisīti arī vairāki simti koraļļu saliņu.

[izmainīt šo sadaļu] Politika

Majota ir pārstāvēta Francijas senātā un Nacionālajā Asamblejā. 2001. gada 11. jūlijā Majota oficiāli kļuva par departamentālo kopienu (franču val. - collectivité départementale), kas tiesiski ir līdzīgs statuss kā aizjūras departamentam ar izņēmumu, ka departamentālā kopiena neietilpst Eiropas Savienībā. Šī statusa maiņa tika apliecināta ar 73% balsu vairākumu referendumā. Uz salas atrodas arī neliels kontingents Francijas ārzemju leģiona.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• Malango Mayotte tūrisma informācija par Majotu
• ctt.mayotte.free.fr Majotas tūrisma komiteja

Āfrikas valstis

Rietumāfrika Benina · Burkinafaso · Gambija · Gana · Gvineja · Gvineja-Bisava · Kaboverde · Kotdivuāra · Libērija · Mali · Mauritānija · Nigēra · Nigērija · Senegāla · Sjerraleone · Togo Ziemeļāfrika Alžīrija · Ēģipte1 · Lībija · Mauritānija · Maroka · Sudāna · Tunisija · Rietumsahāra Centrālā Āfrika Angola · Burundi · Centrālāfrikas Republika · Čada · Ekvatoriālā Gvineja · Gabona · Kamerūna · Kongo Demokrātiskā Republika · Kongo Republika · Ruanda · Santome un Prinsipi Austrumāfrika Burundi · Džibutija · Eritreja · Etiopija · Kenija · Komoras · Madagaskara · Malāvija · Maurīcija · Mozambika · Ruanda · Seišelas · Somālija · Tanzānija · Uganda · Zambija · Zimbabve Dienvidu Āfrika Bocvana · Dienvidāfrika · Lesoto · Namībija · Svazilenda Atkarīgās teritorijas Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes2 (Francija) (Basa da Indija • Eiropa • Glorjēzu salas • Žuana da Novas sala • Tromlēna) · Indijas Okeāna Britu Teritorija (Brit.) · Majota (Francija) · Reinjona (Francija) · Svētās Helēnas Sala3 (Brit.) Valstu daļas un neatzītās valstis Kanāriju salas (Spānija) · Madeira (Portugāle) · Melilja (Spānija) · Seuta (Spānija) · Sokotra (Jemena) · Galmuduga · Māhira · Puntlenda · Somālilenda · Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika 1 Daļēji Āzijā.  2 Daļēji Antarktikā.  3 Iekļauj Debesbraukšanas salu, Tristana da Kuņas salas un Gofu.

Francijas aizjūras reģioni un teritorijas
Aizjūras reģioni1	Gvadelupa · Gviāna · Martinika · Reinjona
Aizjūras komūnas	Franču Polinēzija · Majota2 · Senbartelmī · Senmartēna · Senpjēra un Mikelona · Volisa un Futuna
Speciāls statuss	Jaunkaledonija
Neapdzīvotās zemes	Klipertona sala · Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes (Amsterdama • Sentpola • Krozē salas • Kergelēna arhipelāgs • Adelijas Zeme • Indijas okeāna izklaidus salas: Basa da Indija3 • Eiropa3 • Glorjēzu salas2, 3, 4 • Žuana da Novas sala3 • Tromlēna5)
1 Zināmi arī kā aizjūras departamenti. 2 Pretendē Komoras. 3 Pretendē Madagaskara. 4 Pretendē Seišelas. 5 Pretendē Maurīcija.