Lībija
Vikipēdijas raksts
|
|||||
 |
|||||
| Valsts valoda | arābu valoda | ||||
| Galvaspilsēta | Tripole | ||||
| Lielākās pilsētas | Tripole Bengāzi Misurāta |
||||
| Revolūcijas vadonis | Muamars Kadafi | ||||
| Prezidents | Zentani Muhamads Zentani | ||||
| Premjerministrs | Bagdads Mahmudi (Baghdadi Mahmudi) |
||||
| Platība | 1 759 540 km² | ||||
| Iedzīvotāju skaits - Kopā - blīvums |
5 499 074 3,1/km² |
||||
| Neatkarība | No Itālijas 1951.gada 24.decembrī | ||||
| Valūta | Lībijas dinārs/LYD | ||||
| Laika zona | UTC +2 | ||||
| Valsts himna | Allahu Akbar | ||||
| Interneta domēns | .LY | ||||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +218 | ||||
Lībija (arābu valodā: ليبيا; oficiālais nosaukums: Lielā Sociālistiskā Tautas Arābu Lībijas Džamahīrija) ir valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras krastā. Tā robežojas ar Ēģipti austrumos, Sudānu dienvidaustrumos, Čadu un Nigēru dienvidos un Alžīriju rietumos. Lībijas galvaspilsēta ir Tripole.
Senajā Grieķijā par Lībiju dēvēja visu Ziemeļāfriku uz rietumiem no Ēģiptes, reizēm pat visu Āfrikas kontinentu.
Lībija ieguva neatkarību pēc 2. pasaules kara, kā nosacījumu sabiedroto miera līgumam ar Itāliju.
[izmainīt šo sadaļu] Revolūcija
1969. gada 1. septembrī, apmēram septiņdesmit virsnieku grupa 28 gadus vecā Muamara Kadafi vadībā gāza pro-rietumniecisko karali Idrisu. Valsts vadību uzņēmās divpadsmit cilvēku Revolucionālās Vadības Padome, kas pasludināja Lībijas Arābu republiku. Revolucionārus iedvesmoja Ēģiptes prezidents Nasers, pan-arābisms, un naids pret Izraēlu, kas 1967. gada karā bija smagi sakāvusi arābu valstis. 1969. gada decembrī jaunās valdības iekšlietu un aizsardzības ministri tik apsūdzēti apvērsumā plānošanā un arestēti. Kadafi uzņēmās premjerministra un aizsardzības ministra pienākumus. 1971. gadā līdzīgi ēģiptes Arābu sociālistu savienībai, tika izveidota Lībijas Sociālistu savienība, kā vienīgā legālā partija. Lībijā dzīvojošie itāļi un ebreji tika izraidīti no valsts un viņu īpašums konfiscēts. Lai arī Kadafi kopš 1974. gada it kā neieņem nekādus oficiālus amatus, visa vara ir viņa rokās, un Lībijas presē viņu parasti sauc par Brāli Vadoni un Revolūcijas Vadītāju.
[izmainīt šo sadaļu] Terorisms un sankcijas
1980ajos gados, izmantojot gandrīz neierobežotos finanšu līdzekļus no naftas pārdošanas, Lībija kļuva par aktīvu "antiinperiālistisko" grupu finansētāju. Lībiešu instruktori apmācija revolucionārus, dumpiniekus un teroristus no visas pasaules, Lībijas teritorijā izveidotajās treniņnometnēs. Drīz arī Lībijas slepenie dienesti paši sāka organizēt dažādus toeroraktus. 1985. gada 5. aprīlī Lībijas aģenti sarīkoja sprādzienu Rietumberlīnes diskotēkā La Belle, kā rezultātā 3 cilvēki mira un vairāk nekā 250 guva ievainojumus. 1986. gada 21. aprīlī, lai sodītu Lībiju, ASV kara lidmašīnas veica uzlidojumus Kadafi rezidencēm Tripolē un Bengazi. Ilgus gadus saspīlētas bija arī Lībijas attiecības ar Franciju. Lībija karoja ar Francijas atbalstīto Čadu, un piegādāja ieročus Marokas un Alžīrijas nemierniekiem. 1989. gada 19. septembrī lībieši Nigēras gaisa telpā uzspridzināja franču aviolīnijas UTA lidmašinu ar 170 cilvēkiem. 1992. gada aprīlī pēc ASV un Lielbritānijas lūguma ANO Drošības padome ieviesa sankcijas pret Lībiju, kuras tika atceltas tikai 2004. gadā pēc tam kad Lībija atteicās no savas atomprogrammas, kā arī samaksāja teroraktos bojāgājušo ģimenēm kompensācijas. Iemesls Lībijas draudzīgumam bija 11. septembra terora akti, kas teroristu atbalstīšanu padarīja pārāk bīstamu.
|
|
Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
