Web - Amazon

We provide Linux to the World

ON AMAZON:


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Tunisija - Vikipēdija

Tunisija

Vikipēdijas raksts

الجمهورية التونسية
Tunisijas Republika
Tunisijas karogs Tunisijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzeحرية، نظام، عدالة (Hurriya, Nidhām, 'Adālah)
"Brīvība, Kārtība, Taisnība"
Himnaحماة الحمى (Humāt al Himá)
"Dzimtenes aizstāvji"

Location of Tunisia
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Tunisa
610) 36°50′N 10°9′E
Valsts valodas arābu
Valdība Republika
 -  Prezidents Zīna el Abidīns Ben Alī
 -  Premjerministrs Muhameds Gannūšī
Neatkarība
 -  no Francijas 1956.g. 20.marts 
Platība
 -  Kopā 163 610 km² (92)
 -  Ūdens (%) 5,0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2005 g. 10 102 000 (78)
 -  Blīvums 62/km² (133)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $ 97,74 mld (60)
 -  Uz iedzīvotāju $ 9630 (73)
Džini koef. (2000) 39,8 (vidējs
HDI (2007) 0,766 (vidējs) (91)
Valūta Tunisijas dinārs (TND)
Laika zona CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .tn
ISO 3166-1 kods 788 / TUN / TN
Tālsarunu kods +216

Tunisija (تونس Tūnis, amazigā: Tuns), oficiāli Tunisijas Republika (الجمهورية التونسية Jumhurīya al Tūnisīya), ir valsts Vidusjūras piekrastē Ziemeļāfrikā. Robežojas ar Alžīriju un Lībiju. Valsts ziemeļu daļu aizņem Atlasa kalni, dienviddaļā Sahāras tuksnesis. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī romiešu Āfrikas province devusi nosaukumu visam Āfrikas kontinentam.

[izmainīt šo sadaļu] Tūrisms

Tunisijas teritorijā esošās seno civilizāciju apmetņu vietas un smilšu pludmaļu kūrortus 2002. gadā apmeklēja 5,1 milj. tūristu.

[izmainīt šo sadaļu] Pasaules mantojuma objekti

Tunisijas teritorijā atrodas 8 Pasaules mantojuma objekti:

  • Džemas amfiteātris (1979)
  • Tunisas medīna (1979)
  • Kartāga (1979)
  • Iškila nacionālais parks (1980)
  • Feniķiešu Kerkuāna un tās nekropole (1985, 1986)
  • Kairavāna (1988)
  • Sūsas medīna (1988)
  • Duga (1997)
Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com