Putni
Vikipēdijas raksts
 Šis raksts ir par Putniem. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Putni nozīmēm. |
| Putni | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Mājas zvirbulis (Passer domesticus) |
||||||||
|
||||||||
|
||||||||
Putni (Aves) – spalvām klāta siltasiņu mugurkaulnieku klase, kas primāri ir specializējušies lidošanai. Putnus īsumā var raksturot kā divkājainus amniotus, kuru priekšējās ekstremitātes pārveidojušās spārnos, ķermenis apklāts ar spalvām, ķermeņa temperatūra pastāvīga un ļoti augsta, tiem ir četrkameru sirds ar diviem kambariem un diviem priekškambariem, aortas loks tikai viens (labais), progresīvi attīstītas galvas smadzenes, it sevišķi priekšējo smadzeņu pusložu dibens, vidussmadzenes un smadzenītes. Vairojas dējot olas un perējot mazuļus. Putnus pēta zooloģijas apakšnozare – ornitoloģija.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Putnu raksturojums
Pēc anatomiskās uzbūves putni ir ļoti tuvi saviem tiešajiem priekštečiem - rāpuļiem un faktiski ir tikai rāpuļu progresīvs atzarojums, kas ieguvis pastāvīgu ķermeņa temperatūru un pielāgojies lidošanai.
Putniem, tāpat kā rāpuļiem, nav ādas dziedzeru, ir tikai viens pakauša kaula paugurs, ekstremitātēm ir intertarsālā un interkarpālā locītava, labajā aortas lokā plūst arteriālās asinis, līdzīga uzbūve ir visai urogenitālajai sistēmai un gandrīz līdzīga ir dīgļa attīstība, pie tam alantojam saglabājas sākotnējā vielmaiņas atkritumproduktu rezervuāra un dīgļa elpošanas orgāna funkcija.
Atšķirībā no rāpuļiem putniem galvenokārt raksturīga:
- 1) redzes, dzirdes un kustību koordinācijas orgānu, kā arī attiecīgo galvas smadzeņu centru (priekšējo smadzeņu pusložu dibena, vidussmadzeņu un smadzenīšu) progresīva attīstība, tādēļ tiem augstākā nervu darbība ir ļoti attīstīta;
- 2) pastāvīga augsta ķermeņa temperatūra (homotermija), tādēļ organisma aktivitāte ir paaugstināta un putni nav tik atkarīgi no vides, it īpaši no apkārtējās temperatūras; tas panākts ar to, ka izveidojusies četrkameru sirds un asins straumes nesajaucas, atrofējoties venozajam (kreisajam) aortas lokam, kā arī ar spalvu tērpa izveidošanos;
- 3) komplicēta pielāgošanās lidojumam; tādēļ putni var plaši izplatīties un iegūt tālā apkārtnē barību.
Svarīgākie pielāgojumi lidošanai ir:
- a) vispārēja pludlīnijas ķermeņa forma un ekstremitāšu vieglums; priekšējo ekstremitāšu pārveidošanās spārnos, :pie tam uz krūšukaula izveidojusies šķautne, kā arī pārvietošanās pa sauszemi uz divām kājām un saliktā krustu kaula izveidošanās;
- b) komplicēti diferencēts spalvu tērps, tādēļ iespējams kustību plastiskums lidojumā;
- c) ļoti viegli kauli, kuru dobumi piepildīti ar gaisu, jo ir attīstīta gaisa maisu sistēma; gaisa maisi atiet no plaušām pa visu ķermeni, un tiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme, elpojot lidojuma laikā;
- d) zobu reducēšanās, kurus nomaina ragvielas knābis, gala zarnas reducēšanās un muskuļu kuņģa izveidošanās.
[izmainīt šo sadaļu] Putnu sistemātika
Putnu klase dalās 2 apakšklasēs, kas apvieno 33 kārtas (6 no tām izmirušas) un 213 dzimtas (42 no tām izmirušas). Pavisam ir zināmas 2000-2400 ģintis ar apmēram 9000 putnu sugām. Putni ir izplatīti praktiski pa visu Zemeslodi.
Klase Putni (Aves)
- apakšklase Paleognati (Paleognathae)
- kārta Strasusveidīgie (Struthioniformes)
- kārta Tinamuveidīgie (Tinamiformes)
- apakšklase Neognati (Neognathae)
- kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
- kārta Vistveidīgie (Galliformes)
- kārta Gārgaļveidīgie (Gaviiformes)
- kārta Dūkurveidīgie (Podicipediformes)
- kārta Vētrasputni (Procellariiformes)
- kārta Pingvīnveidīgie (Sphenisciformes)
- kārta Pelikānveidīgie (Pelecaniformes)
- kārta Stārķveidīgie (Ciconiiformes)
- kārta Flamingoveidīgie (Phoenicopteriformes)
- kārta Piekūnveidīgie (Falconiformes)
- kārta Dzērvjveidīgie (Gruiformes)
- kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
- kārta Smilšvistiņveidīgie (Pteroclidiformes)
- kārta Baložveidīgie (Columbiformes)
- kārta Papagaiļveidīgie (Psittaciformes)
- kārta Dzegužveidīgie (Cuculiformes)
- kārta Pūčveidīgie (Strigiformes)
- kārta Lēļveidīgie (Caprimulgiformes)
- kārta Svīrveidīgie (Apodiformes)
- kārta Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
- kārta Dzeņveidīgie (Piciformes)
- kārta Trogonveidīgie (Trogoniformes)
- kārta Pupuķveidīgie (Upupilormes)
- kārta Peļputni (Coliiformes)
- kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
