Zobi

Vikipēdijas raksts

Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku. Tie veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkciju. Daži mugurkaulnieki, galvenokārt plēsēji, tos izmanto arī medīšanai un aizsardzībai. Cilvēkam zobi vajadzīgi arī artikulēto skaņu veidošanā.

Satura rādītājs 1 Zoba uzbūve 1.1 Emalja 2 Zobu caurumi 3 Atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Zoba uzbūve

[izmainīt šo sadaļu] Emalja

Zoba emalja ir visvairāk mineralizētākā ķermeņa daļa. Tā pārklāj zobu no ārpuses, pasargājot to no bojāšanās un nodilšanas, neļaujot tajos iekļūt mikrobiem. Normālas emaljas krāsa variē no gaiši dzeltenas, līdz pelēcīgi baltai.

[izmainīt šo sadaļu] Zobu caurumi

Zobu caurumi veidojas kariesa baktēriju iespaidā. Šo baktēriju skābes saēd zobu emalju. Pat mazus caurumiņus zobārsts ir spiests dziļi izurbt, jo patlaban pieejamie plombēšanas materiāli nepietiekami pieķeras emaljai. Tādēļ visā pasaulē zinātnieki intensīvi strādā pie tādu materiālu izstrādes, kuri pieķeras emaljai. Tas ļautu atteikties zobārstam un pacientam no zobu urbšanas. Vistuvāk mērķim ir nokļuvuši japāņu zinātnieki, kuri ir izgatavojuši hidroksiapatītu - materiālu, kurš veiksmīgi savienojas ar emalju, tādēļ zobārstam tikai jāizskalo baktērijas no bojātā zoba un jāaizpilda caurums ar šo materiālu.^[1]

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces