Skābe
Vikipēdijas raksts
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Luisa skābe). Skābju vispārīgā formula ir AH vai AHn (daudzvērtīgām skābēm), kur n ir skābes vērtība. Skābes var iedalīt:
- Skābekli nesaturošas skābes (sālsskābe, ciānūdeņražskābe)
- Skābekli saturošas skābes
-
- Neorganiskās skābes (sērskābe, slāpekļskābe)
- Organiskās skābes (visas organiskās skābes satur skābekli)
- Vienvērtīgās skābes (var atšķelt vienu protonu) (sālsskābe, etiķskābe)
- Vairākvērtīgās skābes (var atšķelt vairāk nekā vienu protonu) (fosforskābe, ftalskābe)
[izmainīt šo sadaļu] Ķīmiskās īpašības
Skābes var reaģēt ar metāliem, metālu oksīdiem, hidroksīdiem un vājāku skābju sāļiem, veidojot sāļus. No skābekli saturošām skābēm atšķeļot ūdeni, var iegūt skābju anhidrīdus.
Ūdens šķīdumā skābes disociē jonos veidojot skābes anjonu (A-) un ūdeņraža jonu (H+) (vai ūdeņraža jonus (vairākvērtīgām skābēm)). Tas ir līdzsvara process.
Šo līdzsvara procesu raksturo skābuma konstante Ka.
Stiprām skābēm Ka vērtības ir lielākas (šķīdumā skābe gandrīz pilnībā sastāv no skābes anjoniem un ūdeņraža joniem), bet vājām skābēm Ka vērtības ir mazākas un bieži vien nedisociējušo molekulu ir vairāk. Stipras skābes ir: halogēnūdeņražskābes (lai arī fluorūdeņražskābe ir relatīvi vāja skābe), skābekli saturošās neorganiskās skābes, kur centrālais atoms ir ar lielu oksidāciojas pakāpi (perhlorskābe, sērskābe, slāpekļskābe). Lielākā daļa organisko skābju ir vājas skābes.
-
- Ūdeņraža jons (protons)(H+). Tas ir ūdeņraža atoms, kuram ir atņemts tā vienīgais elektrons. Atšķirībā no visiem pārējiem joniem, tam nav elektronu apvalka, tapēc tas ir ļoti mazs un ūdens šķīdumā piesaista vismaz vienu ūdens molekulu, tapēc korektāk to būtu rakstīt kā H3O+ nevis vienkārši H+. Ķīmiskajos vienādojumos bieži lieto vienkārši H+, jo tā ir īsāk.
- Skābju stiprumu mēra pēc tās Ka vērtības (bieži lieto arī pKa=-log(Ka)). pH mēra ūdeņraža jonu koncentrāciju, kas ir atkarīga no skābes stipruma un koncentrācijas.
Dažas organiskās un neorganiskās skābes:
- HCl - Hlorūdeņražskābe jeb sālsskābe
- HF - Fluorūdeņražskābe
- HI - Jodūdeņražskābe
- HBr - Bromūdeņražskābe
- H2SO4 - Sērskābe
- H2S - Sērūdeņražskābe
- HNO3 - Slāpekļskābe
- HPO3 - Metafosforskābe
- H3PO4 - Ortofosforskābe
- H2CO3 - Ogļskābe
- H2SiO3 - Silīcijskābe
- H3BO3 - Borskābe
- HClO3 - Hlorskābe
- HCN - Ciānūdeņražskābe
- HClO3 - Perhlorskābe
- CH3COOH - Etiķskābe
[izmainīt šo sadaļu] Skābju nosaukumi
- Skābekli nesaturošās skābes sauc par -ūdeņražskābēm, piem sērūdeņražskābe (H2S), hlorūdeņražskābe (HCl).
- Ja attiecīgajam elementam ir iespējama tikai viena skābekli saturošā skābe, tad to sauc vienkārši par skābi. Ja elementam ir iespējamas vairākas vērtības, tad skābi, kur elements ir ar mazāku oksidācijas pakāpi sauc par paskābi (sērpaskābe).