Malaizija
Vikipēdijas raksts
Malaysia
Malaizija
|
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Himna: Negaraku |
||||||
Galvaspilsēta | Kualalumpura | |||||
Valsts valodas | malajiešu valoda | |||||
Valdība | ||||||
- | Monarhs | Mizans Zainals Abidins | ||||
- | Premjerministrs | Abdula Ahmads Badavi | ||||
Neatkarība | ||||||
- | no Lielbritānijas | 1957. gada 31. augustā | ||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 329 847 km² | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2007 g. | 27 544 000 | ||||
- | Blīvums | 82/km² | ||||
Valūta | ringits (MYR) | |||||
Laika zona | MST (UTC+8) | |||||
Interneta domēns | .my | |||||
Tālsarunu kods | +60 |
Malaizija ir trīspadsmit štatu federācija Dienvidaustrumāzijā. Valsti ģeogrāfiski divās daļās sadala Dienvidķīnas jūra.
- Pussalas Malaizija (saukta arī par Dienvidmalaiziju) atrodas Malakas pussalas dienvidu daļā. Ziemeļos tā robežojas ar Taizemi. Tā sastāv no deviņiem sultanātiem (Džohora, Kedaha, Kalentāna, Negeri Sembilana, Pahanga, Peraka, Perlisa, Selangora un Terenganu), diviem štatiem, kurus pārvalda gubernatori (Malaka un Penanga), kā arī no divām federālajām teritorijām (Putradžaija un Kualalumpura).
- Malaizijas Borneo (saukta arī par Austrummalaiziju) aizņem Borneo salas ziemeļu daļu, dienvidos robežojoties ar Indonēziju un ziemeļos ieskaujot Bruneju. Tā sastāv no diviem štatiem - Sabahas un Saravakas, kā arī no federālās teritorijas - Labuānas.
Nosaukums "Malaizija" tika pieņemts 1963. gadā, kad Malajas Federācija (Malajiešu valodā: Persekutuan Tanah Melayu), Singapūra, Sabaha un Saravaka kopā izveidoja četrpadsmit štatu federāciju. Singapūra 1965. gadā tika izraidīta no federācijas un pēc tam kļuva par neatkarīgu valsti.
Kaut arī Malaiziju vairākumā apdzīvo malajieši, modernā Malaizijas sabiedrība ir neviendabīga - šeit dzīvo arī daudz ķīnieši un indieši.
[izmainīt šo sadaļu] Dabas resursi=
Panākumus ekonomikā Malaizijai nodrošina bagātie dabas resursi. Naftas atradnes galvenokārt Sabahas un Saravakas štatu piekrastē, ir tik lielas, ka valsts iegūst vairāk nekā 800 000 barelu naftas dienā. Nozīmīgas ir arī dabas gāzes atradnes, iegūst arī dažādu metālu rūdas – alva, boksītus varu, zeltu u.c. Lielākā daļa Rietumu Malaizijas meži ir izcirsti, lai iegūtu zemi lauksaimniecībai, ierīkotu plantācijas un apmetnes. Austrumu Malaizijā Saravakā joprojām saglabājušies vieni no senākajiem un plašākajiem pirmatnējiem tropu mežiem uz Zemes. Tomēr intensīvā mežu izciršana ir ļoti aktuāls vides jautājums valstī, jo mežizstrāde ir viena no galvenajām Malaizijas rūpniecības nozarēm. Valsts ir pasaulē lielākā tropiskās cietkoksnes, baļķu un zāģmateriālu eksportētāja. Pēc Pasaules Bankas aprēķiniem, Malaizijas mežos kokus izcērt trīs reizes lielākā apjomā, nekā tie tiek iestādīti no jauna.
Nāciju Sadraudzība |
---|
Antigva un Barbuda · Apvienotā Karaliste · Austrālija · Bahamas · Bangladeša · Barbadosa · Beliza · Botsvāna · Bruneja · Dienvidāfrika · Dominika · Fidži · Gajana · Gambija · Gana · Grenāda · Indija · Jamaika · Jaunzēlande · Kenija · Kamerūna · Kanāda · Kipra · Kiribati · Lesoto · Malaizija · Malāvija · Maldīvija · Malta · Maurīcija · Mozambika · Namībija · Nauru · Nigērija · Pakistāna · Papua-Jaungvineja · Samoa · Seišelas · Sentkitsa un Nevisa · Sentlūsija · Sentvinsenta un Grenadīnas · Singapūra · Sjerraleone · Svazilenda · Šrilanka · Tanzānija · Tonga · Trinidāda un Tobāgo · Tuvalu · Uganda · Vanuatu · Zālamana Salas · Zambija |
Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācija (ASEAN) | |
---|---|
Bruneja | Kambodža | Indonēzija | Laosa | Malaizija | Mjanma | Filipīnas | Singapūra | Taizeme | Vjetnama | |
Novērotāja statuss: Papua-Jaungvineja |