Papua-Jaungvineja

Vikipēdijas raksts

Papua Niugini

Papua-Jaungvineja


Karogs	Ģerbonis

Devīze: Unity in diversity
Vienotība dažādībā

Himna: O Arise, All You Sons
Ak celieties, jel dēli

Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) Portmorsbija
840) 9°30′S 147°07′E

Valsts valodas angļu valoda
tokpisina valoda
hirimotu valoda

Valdība Konstitucionāla monarhija

- Karaliene Elizabete II

- Ģenerālgubernators Pauliass Matane

- Premjerministrs Maikls Somare

Neatkarība no Austrālijas

- Pašpārvalde 1973. gada 1. decembrī

- Neatkarība 1975. gada 16. septembrī

Platība

- Kopā 462 840 km² (54)

- Ūdens (%) 2

Iedzīvotāji

- iedzīvotāji 2005 g. 5 887 000 (104.)

- Blīvums 13/km² (201.)

IKP (PPP) 2005. gada aprēķins

- Kopā $14,363 miljardi (126.)

- Uz iedzīvotāju $2418 (131.)

Džini koef. (1996) 50.9 (augsts)

HDI (2007) ▲0.530 (vidējs) (145.)

Valūta kina (PGK)

Laika zona AEST (UTC+10)

- Vasarā (DST) kopš 2005. gada neievēro (UTC+10)

Interneta domēns .pg

ISO 3166-1 kods 598 / PNG / PG

Tālsarunu kods +675

Papua-Jaungvineja - valsts Okeānijā. Mazāk nekā 5 miljoni iedzīvotāju. Bagāta ar dabas resursiem - varu un zeltu. Papua-Jaungvinejā pastāv vairāk nekā 850 dažādas valodas un apmēram tik pat vietējās sabiedrības.

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji

Pirmie iedzīvotāji apmetās uz dzīvi šajā teritorijā pirms 50 000 gadiem. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ šeit allaž ir bijuši ierobežoti sakari starp dažādām cilvēku grupām. Tāpēc katrai no tām ir attīstījusies sava valoda un kultūra. Tā rezultātā Papua – Jaungvinejā radušās daudzas etniskās grupas, kas runā kādā no apmērām 800 valodām. Lielākā atšķirība pastāv starp kalniešiem, kuri dzīvo ļoti izolēti, un zemieņu vai piekrastes iedzīvotājiem, kuri bieži satiekas ar citu cilšu cilvēkiem. Lai gan vairums Papua – Jaungvinejas iedzīvotāju tiek uzskatīti par kristiešiem, joprojām daudzviet ir izplatītas vietējās reliģijas un paražas. Kopš neatkarības iegūšanas 1975.g. dažas no šīm etniskajām grupām aktīvi iestājas par turpmākām izmaiņām un atdalīšanās no vienotās Papua – Jaungvinejas valsts.

[izmainīt šo sadaļu] Dabas bagātības

Vairāk nekā 80% Papau – Jaungvinejas klāj biezi tropiskie lietusmeži, tomēr to platība samazinās, jo trešajā daļā lietusmežu saimnieko kokrūpniecības uzņēmumi, kuri tos cērt. Mežrūpniecība ir viena no nozīmīgākajām saimniecības nozarēm. Svarīgākā rūpniecības nozare ir iežguve. Valstī ir bagātīgi minerālu – vara, zelta, sudraba, niķeļa un kobalta krājumi: iegūst arī naftu un dabasgāzi. Iežguve dod lielāko valsts ienākumu daļu. Lauksaimniecībā ir nodarbināti 85% valsts darbspējīgo iedzīvotāju, lai gan kultūraugu audzēšanai ir piemēroti mazāk nekā 2% valsts teritorijas. Lielajās saimniecībās audzē kafijkokus un citus lauksaimniecības augus, no kuriem iegūtie produkti tiek eksportēti.

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Okeānijas valstis un teritorijas
Austrālāzija	Austrālija · Jaunzēlande^1[›] · Kokosu (Kīlinga) Salas · Norfolka · Ziemsvētku Sala
Melanēzija	Austrumtimora^2[›] · Fidži · Indonēzija (Moluku salas) · Jaunkaledonija · Papua-Jaungvineja^3[›] · Vanuatu · Zālamana Salas
Mikronēzija	ASV Mazās Aizjūras Salas · Guama · Kiribati · Māršala Salas · Mikronēzijas Federatīvās Valstis · Nauru · Palau · Ziemeļu Marianas Salas
Polinēzija	Amerikāņu Samoa · Franču Polinēzija · Havajas (ASV) · Kuka Salas · Lieldienu sala (Čīle) · Niue · Pitkērna · Samoa · Tokelau · Tonga · Tuvalu · Volisa un Futuna
	^ 1: Jaunzēlande bieži tiek pieskaitīta Polinēzijai. ^ 2: Austrumtimora bieži tiek pieskaitīta Āzijai. ^ 3: Papua-Jaungvineja bieži tiek pieskaitīta Austrālāzijai.