Angļu valoda
Vikipēdijas raksts
| Angļu valoda (English) |
||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: /ˈɪŋɡlɪʃ/ | |
| Valodu lieto: | Visos kontinentos (norādīts rakstā) | |
| Runātāju skaits: | Dzimtā valoda: 309 – 400 milj. Otrā valoda: 199 – 1,400 milj. Kopā: 0.5 – 1.8 mljd. |
|
| Reitings: | 3 (dzimtā valoda) Kopējais valodas lietotāju skaits: 1 vai 2 |
|
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Rietumģermāņu Angļu-frīzu Angliskās Angļu valoda |
|
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (angļu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | 53 valstis un 24 teritorijas Apvienoto Nāciju Organizācija Eiropas Savienība Nāciju Sadraudzība |
|
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | en | |
| ISO 639-2: | eng | |
| ISO 639-3: | eng | |
 |
||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Angļu valoda ir rietumģermāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 400 miljoniem cilvēku un pēc šī rādītāja ir trešajā vietā pasaulē (aiz ķīniešu un hindi valodām), savukārt, pieskaitot visus pārējos šīs valodas pratējus, tā ir visizplatītākā valoda pasaulē un bieži tiek izmantota kā starptautiska saziņas valoda.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Angļu valoda radusies no anglofrīziešu dialektiem, kurus Lielbritānijā no ziemeļrietumu Vācijas un ziemeļu Nīderlandes ienesa ģermāņu ieceļotāji un romiešu karavīri. Senangļu valodu spēcīgi ietekmēja skandināvu valodās runājošo vikingu karagājieni Anglijā 8.-9. gs., bet 11. gs. franciski runājošo normāņu uzbrukums, kuri izraisīja gramatikas vienkāršošanos un leksikas bagātināšanos. Normāņi valdīja 300 gadus, kuru laikā franču valodai bija cienījamāks statuss kā angļu valodai, kas izraisīja arī izmaiņas rakstībā - th lietošanu burtu þ un ð vietā un ģerundiju parādīšanos. Ap 15. gs. notika tā saucamā "lielā patskaņu mija" - izmaiņas garo patskaņu izrunā, kas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienu angļu valodas rakstība neatbilst izrunai. Šajā laikā valdības struktūrās izplatījās Londonas dialekts, izraisot valodas standartizāciju. 17. gs. Lielbritānija kļuva par koloniālu lielvalsti, kas izraisīja angļu valodas izplatību visā pasaulē un atšķirīgu standartizētu dialektu veidošanos kolonijās.
[izmainīt šo sadaļu] Izplatība
Angļu valoda ir pamatvaloda Angiļā, Antigvā un Barbudā, Austrālijā, Bahamu salās, Barbadosā, Bermudu Salās, Belizā, Britu Indijas okeāna teritorijā, Britu Virdžīnu salās, Kanādā, Kaimanu salās, Dominkā, Folklenda salās, Gibraltārā, Grenādā, Gvajānā, Menas salā, Jamaikā, Džersijā, Montserratā, Nauru, Jaunzēlandē, Īrijā, Svētās Helēnas salā, Sentlūsijā, Sentkitsā un Nevisā, Sentvinsentā un Grenadīnās, Trinidadā un Tobāgo, Lielbritānijā, Amerikāņu Virdžīnu salās, ASV un Zimbabvē, bez tam tā ir oficiāla valoda [1] Amerikāņu Samoā, Botsvānā, Kamerūnā, Kuka salās, Etiopijā, Fidži, Gambijā, Ganā, Kenijā, Kiribati, Lesoto, Libērijā, Malāvijā, Maltā, Māršala salās, Mauritānijā, Namībijā, Nigērijā, Norfolkā, Pakistānā, Palau, Papua-Jaungvinejā, Filipīnās, Ruandā, Samoā, Seišeļu salās, Sjerraleonē, Singapūrā, Somālijā, Dienvidāfrikā, Svazilendā, Tanzānijā, Tongā, Ugandā, Vanuatu un Zambijā, turklāt ir vairākas valstis, kurās angļu valodu lieto valdības un militārās struktūras, lai arī angļu valoda nav valsts valoda un reizēm pat ne savišķi izplatīta šajā valstī. Angļu valoda ir vairāku starptautisko organizāciju darba valoda un, saskaņā ar starptaurisku vienošanos, saziņas valoda jūras un gaisa satiksmē. Angļu valodas plašo izplatību sekmējusi ne tikai Britu Impērijas ekspansija koloniālajā laikmetā, bet arī salīdzinoši vienkāršā gramatika un vārdu kārtība, kas līdzīga 75% citu pasaules valodu, taču to kavē neatbilstība starp rakstu un runāto valodu. Latvijā angļu valoda bieži tiek mācīta skolās kā pirmās svešvaloda, saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem 20% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka māk angļu valodu.
[izmainīt šo sadaļu] Gramatika
Angļu valodā vairākums vārdu ir kopdzimtē, tomēr reizēm ižšķir arī sieviešu un vīriešu dzimti, reizēm dzimumu līdztiesības vārdā tiek mēģināts veicināt kopdzimtes vārdu lietošanu. Vārdi tiek locīti minimāli - ir nominatīvs, ģenitīvs un akuzatīvs, tomēr tos lieto tikai personvietniekvārdu locīšanai. Tiek izšķirts vienskaitlis un daudzskaitlis. Angļu valodā ir divu veidu artikuli - noteiktais artikuls the un nenoteiktie artikuli a un an. Darbības vārdiem ir trīs personas katrā skaitlī.
[izmainīt šo sadaļu] Rakstība
Angļu valodā kopš 9.gs tiek lietots latīņu alfabēts, pirms tam lietoja anglosakšu rūnas. Angļu rakstība ir vēsturiska, nevis fonētiska, tāpēc vārdu izruna bieži vien ir ļoti atšķirīga no rakstības, sagādājot ievērojamas grūtības valodas apguvē - tiek uzskatīts, ka salīdzinot ar lielāko daļu valodu, kurās lieto alfabētu, angļu valodas rakstība ir visarežģītākā.
| Eiropas Savienības oficiālās valodas |
|---|
| ANO oficiālās valodas |
|---|
