Zelts
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums, simbols, numurs | Zelts, Au, 79 |
| Atommasa | 196,966569 g/mol |
| Blīvums | 19300 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 1337,33 K (1064,18°C) |
| Vārīšanās temperatūra | 3129 K (2856°C) |
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au (izrunā aurum) un atomskaitli 79. Dabā zelts ir sastopams galvenokārt brīvā veidā, jo tas ir ķīmiski inerts. Zelts ir salīdzinoši mīksts, dzeltenas krāsas metāls ar ļoti labu korozijas izturību, augstu elektrovadītspēju. Zelta savienojumi ir visai nestabili. Savienojumos zeltam var būt vērtība +1 un +3, piem. zelta oksīds Au2O3. Ekstremālos apstākļos var veidoties arī savienojumi, kur zeltam ir vērtība +5 (zelta pentafluorīds) vai -1 (cēzija aurīds). Negatīvas vērtības ir metāliem ļoti netipiskas.
Atšķirībā no vairuma metālu, zelts vairāk veido kompleksos savienojumus nekā vienkāršos savienojumus. Zelta savienojumiem galvenokārt raksturīga violeta un brūna nokrāsa.
Zeltu plaši izmanto rotas lietu izgatavošanā.
Zelta ieguve ir sarežģīta. Šahtas atrodas pat līdz 4000 metru dziļumā, kur temperatūra pārsniedz +30 C un tāpēc ir grūti elpot. Zeltu saturošo rūdu paceļ virszemē un izskalo no tās zeltu. No vienas tonnas rūdas parasti iegūst tikai 5 gramus zelta.
Arī Latvijā[1] ir atrasti daži zelta gabaliņi smilšu grauda lielumā sanesumu iežos - morēnās, tāpēc, visticamāk, ka tie ir atnesti no Skandināvijas (kur arī atrodas tuvākās zelta raktuves). Zelta putekļi ir atrasti arī 100-200 m dziļurbumos, kur zelta koncentrācija ir 0,008 g uz tonnu iežu, kas padara šī zelta iegūšanu rūpnieciski neizdevīgu.
