1957

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par 1957. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 1957 nozīmēm.

Gadsimti:	19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts
Dekādes:	1940-1949 1950-1959 1960-1969
Gadi:	1954 1955 1956 1957 1958 1959 1960

1957. gada citi notikumi:

1957. (MCMLVII) bija parastais gads, kas sākās otrdienā.

Starptautiskais ģeofiziskais gads (1957. gada 1. jūlijs – 1958. gada 31. decembris)

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

• 1. janvāris – Zārlande iekļāvās Vācijas Federatīvajā republikā (pēc Otrā Pasaules kara tā atradās Francijas pakļautībā).
• 3. janvāris – Hamilton Watch Company izlaida pirmo elektrisko pulksteni.
• 10. janvāris – Herolds Makmilmans kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru.
• 20. janvāris – Dvaits Eizenhauers tika ievēlēts par ASV prezidents uz otro termiņu.
• 22. janvāris – Izraēla atvilka savus spēkus no Sinajas pussalas (tā to iekaroja no Ēģipte kaujā 1956. gada 29. oktobrī).

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

• 15. februāris – Andrejs Gromiko kļuva par PSRS ārlietu ministru.

[izmainīt šo sadaļu] Marts

• 6. marts – Apvienotās Karalistes kolonijas Zelta krasts un Britu Togolenda kļuva par neatkarīgu valsti Gana.
• 7. marts – ASV Kongress apstiprināja Eizenhauera doktrīnu.
• 8. marts – Ēģipte atvēra Suecas kanālu pēc Suecas krīzes.
• 14. marts – Indonēzijas prezidents Sukarno valstī izsludināja karastāvokli.
• 25. marts – ar Romas līgumu tika dibināta Eiropas Ekonomiskā kopiena, kas bija Eiropas Savienības priekštece.

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

• 1. aprīlis – Bundesvērā tika iesaukti pirmie jauniesaucamie.
• 9. aprīlis – Ēģipte Suecas kanālu atvēra pinvērtīgai kuģošanai.
• 12. aprīlis – Apvienotā karaliste paziņoja, ka Singapūra iegūs pašpārvaldi 1958. gada 1. janvārī.

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

• 16. maijs – Pols-Anrī Spāks (Paul-Henri Spaak) kļuva par NATO ģenerālsekretāru.

[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs

• 9. jūnijs – pirmoreiz tika sasniegta Broda smaile (8047 m), ko paveica austriešu ekspedīcija.

[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs

• 25. jūlijs – Tunisija tika proklamēta par republiku, Habibs Burgiba kļuva pat Tunisijas pirmo prezidentu.
• 28. jūlijs – Maskavā sākās 6. Pasaules studentu un jaunatnes festivāls, pirmoreiz plašāk atverot PSRS ārvalstniekiem.
• 29. jūlijs – dibināta Starptautiskā atomenerģijas aģentūra.

[izmainīt šo sadaļu] Augusts

• 21. augusts – ASV prezidents Dvaits Eizenhauers paziņoja par kodolizmēģinājumu iesaldēšānu uz 2 gadiem.
• 22. augusts – PSRS pirmais pasaulē sekmīgais starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7 starts. 26. augustā par to tika paziņots publiski.
• 31. augusts – Malajas Federācija pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tuanku Abduls Rahmans (Tuanku Abdul Rahman ibni Almarhum Tuanku Muhammad) kļuva par valsts pirmo vadītāju (vēlētu monarhu).

[izmainīt šo sadaļu] Septembris

• 4. septembris – Arkanzasas gubernators Orvils Faubuss pavēlēja ASV Nacionālajai gvardei nodrošināt Litlrokas devītnieka (deviņu afroamerikāņu) neiekļūšanu Litlrokas vidusskolā.
• 21. septembris – Olavs V kļuva par Norvēģijas karali pēc Hokona VII nāves.
• 24. septembris – ASV prezidents Dvaits Eizenhauers nosūtīja federālās armijas karavīrus uz Arkanzasu, lai nodrošinātu drošu nokļūšanu Litlrokas vidusskolā Litlrokas devītniekam. Prezidents pārņēma federālā kontrolē Arkanzasas Nacionālo gvardi.

[izmainīt šo sadaļu] Oktobris

• 4. oktobris – PSRS palaida orbītā pirmo Zemes mākslīgo pavadoni (Sputņik-1).
• 23. oktobris – Maroka sāka iebrukumu Ifni.
• 27. oktobris – Dželals Bajars (Celal Bayar) tika atkārtoti ievelēts par Turcijas prezidentu.
• 31. oktobris – Japānas uzņēmums Toyota sāka eksportēt savas automašīnas uz ASV.

[izmainīt šo sadaļu] Novembris

• 1. novembris – ASV tika atklāts Mekino tilts (Mackinac Bridge), kas bija garākais pakarināmais tilts uz to brīdi. Tas savieno Mičiganas divas pussalas
• 3. novembris – PSRS tika palalaists otrais pavadonis Sputņik-2, kurā atradās pirmais dzīvnieks, kas nonācis kosmosā – suns Laika.
• 13. novembris – Gordons Gūlds (Gordon Gould) izgudroja lāzeru.

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

• 6. decembris – Vanguard TV3: pirmais ASV mēģinājums palaist Zemes mākslīgo pavadoni, Vanguard raķete uzsprāga starta laukumā.
• 20. decembris – pirmais Boeing 707 aviolainera lidojums.

1957. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	1957 MCMLVII
Ab urbe condita	2710
Armēņu kalendārs	1406 ԹՎ ՌՆԶ
Ķīniešu kalendārs	4653 – 4654 丙申 – 丁酉
Etiopu kalendārs	1949 – 1950
Ebreju kalendārs	5717 – 5718
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2012 – 2013
- Shaka Samvat	1879 – 1880
- Kali Yuga	5058 – 5059
Irānas kalendārs	1335 – 1336
Islāma kalendārs	1377 – 1378
Japāņu kalendārs	nezināms

[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši

• 10. marts – Osama bin Ladens, Sauda Arābijā dzimis arābu ekstrēmists.
• 29. marts – Maikls Formens (Michael Foreman), ASV kosmonauts
• 31. marts – Patriks Foresters (Patrick Graham Forrester), ASV kosmonauts.
• 2. maijs – Dominiks Gorijs (Dominic Lee Pudwill Gorie), ASV kosmonauts
• 19. jūnijs – Anna Linda (Anna Lindh), Zviedrijas politiķe (mirusi 2003.).
• 27. jūnijs – Georgijs Parvanovs (Георги Седефчов Първанов), Bulgārijas prezidents.
• 19. septembris – Ričards Linehens (Richard Michael Linnehan), ASV kosmonauts
• 21. oktobris – Volfgangs Keterle (Wolfgang Ketterle), vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.
• 19. decembris – Maikls Fosums (Michael E. Fossum) NASA kosmonauts
• 24. decembris – Hamids Karzajs (Hamid Karzai), Afganistānas prezidents.

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

• 10. janvāris – Gabriela Mistrala (Gabriela Mistral), Čīles rakstniece, Nobela prēmijas laureāte (dzimusi 1889.).
• 1. februāris – Frīdrihs Pauluss (Friedrich Paulus), vācu feldmaršals (dzimis 1890.).
• 8. februāris – Valters Bote (Walther Bothe), vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1891.).
• 8. februāris – Džons fon Neimans (John von Neumann), Ungārijā dzimis matemātiķis (dzimis 1903.).
• 18. februāris – Henrijs Rasels (Henry Norris Russell), ASV astronoms (dzimis 1877.).
• 2. maijs. – Džozefs Makartijs (Joseph Raymond McCarthy), ASV politiķis (dzimis 1908.)
• 21. jūnijs – Johaness Štarks (Johannes Stark), vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1874.).
• 5. augusts – Hainrihs Vīlands (Heinrich Otto Wieland), vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1877.).
• 16. augusts – Ērvings Lengmīrs (Irving Langmuir), amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1881.).
• 20. septembris – Žans Sibēliuss (Jean Sibelius), somu komponists (dzimis 1865.)
• 21. septembris – Hokons VII (Haakon VII), Norvēģijas karalis (dzimis 1872.)
• 26. oktobris – Gertija Kori (Gerty Cori), Austroungārijā dzimusi bioķīmiķe, Nobela prēmijas laureāte fizioloģijā vai medicīnā (dzimusi 1896.).