Web - Amazon

We provide Linux to the World

ON AMAZON:


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Vikipēdija:Stila rokasgrāmata - Vikipēdija

Vikipēdija:Stila rokasgrāmata

Vikipēdijas raksts

Attēls:Botonera-angus.png
Rīkjosla palīdz
teksta formatēšanā

Tevi šeit visticamāk ir novedusi saite no kādas uzturēšanas infokastes, kurā teikts, ka raksts jāuzlabo, un tāpēc šī lapa īsi aplūko aktuālākos ar stilu un/vai formatēšanu saistītos jautājumus latviešu Vikipēdijas kontekstā, lai palīdzētu tev tikt vaļā no tās infokastes.

Šī lapa apskata stila un formatēšanas jautājumus "Vikipēdijas kontekstā". Tādas lietas kā, piemēram, tas, ka ap "domuzīmi ir atstarpes", bet "pirms komata nav atstarpju", utml., šeit nav aplūkotas.

Angļu valodas Vikipēdijā ir izstrādāts ārkārtīgi daudz konvenciju un izcīnītas neskaitāmas cīņas par to, kādam stilam dodama priekšroka un kādam ne, šajā lapā, turpretī, ir apkopots svarīgākais un apskatītas latviešu Vikipēdijā biežāk sastopamās "problēmas".

Problēmas izklāstītas secībā, sākot ar visnopietnākajiem jautājumiem.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Nav satura

Raksts bez satura (tādus var atrast šajā Special lapā) visticamāk tiks atzīmēts kā "dzēst", un tam nav sakara ar stilu vai formatēšanu, tāpēc šis punkts, iespējams, šeit neiederas.

[izmainīt šo sadaļu] Integrācija ar citiem rakstiem

Image:Button_link.png
Iekšējās saites
izveides poga

To, ka kādā rakstā nav saišu uz citiem rakstiem, varētu uzskatīt par vissmagāko problēmu no filozofiskā viedokļa — internetam kā informācijas medijam taču ir jābūt hipersasaistītam (hyperlinked), un saišu neesamība kādā rakstā var būt ļoti traucējoša navigācijai.

Pieminēšanas vērts ir arī tas, ka (pēc nepārbaudītas informācijas), Vikipēdijas programmatūra ignorē rakstus bez saitēm dažādās statistikās utml.[nepieciešama atsauce]

Protams, ka izveidot saites uz citiem rakstiem ir vienkāršākais, ko iespējams izdarīt — ieliekot attiecīgo vārdu dubultās kvadrātiekavās šādi [[Rīga]] vai arī, ja pieminētais vārds neatbilst raksta nosaukumam, šādi [[Rīga|Rīdziniecisks]] un, ja pieminētajā vārdā ir attiecīgā raksta nosaukuma burtu secība plus vēl kāds burts, šādi [[Rīga]]s vai [[Rīga]]i.

[izmainīt šo sadaļu] Starpviki

Svarīgi rakstam norādīt vismaz vienu starpviki (interwiki) saiti, kas norādītu uz tās pašas tēmas rakstu kādas citas valodas Vikipēdijā (protams, ja tāds ir, jo dažas lietas neizbēgami ir aktuālas tikai vienā noteiktā valstī), to pievieno pēc pamatteksta, aiz kategoriju sadaļas, piemēram, [[en:Rīga]] vai [[en:Riga]] vai arī [[et:Riia]] saitei uz igauņu Vikipēdijas rakstu par Rīgu. Balstoties uz jau esošām starpviki saitēm, roboti pievieno saites uz atlikušo valodu projektu rakstiem. Šādi veidotas saites automātiski parādās lapas kreisajā pusē, taču, ja valodas kodam tiek pielikts priekšā vēl viens kols links parādās tekstā, nevis lapas kreisās puses navigācijas kastē, piemēram, šādi: et:Riia (tas gan nav ieteicams).

[izmainīt šo sadaļu] Kategorizācija

Tāpat kā saišu neesamība var "izslēgt" kādu rakstu no Vikipēdijas navigācijas un statistiskā ziņā, tāpat arī kategoriju nenorādīšana izslēdz rakstu no Vikipēdijas kategoriju sistēmas. Labāk ir norādīt ļoti nespecifisku kategoriju, nekā nenorādīt nekādu.

[izmainīt šo sadaļu] Ienākošas norādes

Iespējams, tik pat svarīgi kā tas, lai no raksta būtu izejošās saites, ir tas, lai tajā būtu arī ienākošās saites. Ja raksts ir veidots, sekojot sarkanai saitei, vai arī, ja tā ir kāda ļoti vispārīga tēma, tad tas nav aktuāli, taču rakstiem ar specifiskiem nosaukumiem ir vērts pārbaudīt, vai tie nav "bāreņi". To var pavisam vienkārši izdarīt, klikšķinot uz "Norādes uz šo rakstu" navigācijas kastē kreisajā pusē, un ienākošu saišu neesamības gadījumā meklēt, kuri Vikipēdijas raksti varētu būt saistīti ar attiecīgo "vientuļo rakstu", un rediģēt tos, lai iekļautu saites uz "bāreni". Ja to nav iespējams izdarīt kontekstā, tad var pievienojot saiti "Skatīt arī" sadaļai.

[izmainīt šo sadaļu] Vikizācija

Attēls:Headline icon.png
Virsraksta
izveides poga

Vikizācija (wikify) ir kolektīvs termins, ar ko saprot struktūras piešķiršanu rakstam. Ir pamatoti teikt, ka nav iespējams lietot virsrakstus par daudz, tikai par maz. Gari teksta bloki bez iedalījuma ir ļoti nepārskatāmi, un katrai rindkopai, kuras saturam ir kaut kas vienojošs, vajadzētu uzlikt virsrakstu.

[izmainīt šo sadaļu] Neitralitāte

"Trešās puses" toņa ievērošana ir izšķiroša, īpaši svarīgi tas ir rakstos ar reklamējošu nokrāsu. Lai gan WikiMedia Foundation projektu pārklājumu var traktēt dažādi, lielākoties gandrīz par jebko var izveidot rakstu kādā WikiMedia Foundation projektā, taču nevienam nepatīk entuziasma pilnas ieinteresēto personu liecības, taču to var labot, liekot rakstam "aplūkot tēmu no malas".

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

Attēls:Button reflink.png
Atsauču
izveides poga

Šis, būtībā, ir svarīgākais nosacījums, ņemot vērā Vikipēdijas atvērtību rediģēšanai jebkuram cilvēkam: apgalvojumiem ir jābūt ar atsaucēm no autoritatīviem avotiem.

Neglīts veids, kā to darīt, ir ievietot ārējās saites kaut kur tekstā. Vikipēdijai ir izveidota automātiska sistēma, kas ģenerē atsaucēm numerāciju un sarakstu. Noformēt šādas atsauces ir pavisam vienkārši — raksta tekstā ievietojot <ref>http://ārējā saite</ref> vai arī <ref>kāda grāmata, autors, 1. lpp., ISBN 1234567890</ref>, un tad izveidojot atsevišķu sadaļu, piemēram, "Atsauces" un rakstot tur <references />. Atsaucēm latviešu Vikipēdijā ir izveidota veidne, kurā var norādīt kolonu skaitu sadaļā, piemēram, <references /> vietā var rakstīt {{atsauces|2}}

Piemēram, šāds teksts:

Kaut kāds apgalvojums numur viens.<ref>http://example.com</ref>
Vēl viens apgalvojums.<ref>Kaut kāda grāmata, Autors, 100. lpp., ISBN 1234567890123</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

dod

Kaut kāds apgalvojums numur viens.[1] Vēl viens apgalvojums.[2]

Atsauces


  1. http://example.com
  2. Kaut kāda grāmata, Autors, 100. lpp., ISBN 1234567890

[izmainīt šo sadaļu] Savienošana

Vairākas atsauces uz vienu un to pašu avotu var savienot, piešķirot tām vārdu, kur pirmajai ir norādīts saturs un kāds brīvi izvēlēts vārds, un nākamās atsauces ar to pašu vārdu ir tukšas.

Piemēram:

Kaut kāds apgalvojums numur viens.<ref name="piemērs">http://example.com</ref>
Vēl viens apgalvojums.<ref name="piemērs" />
Trešais apgalvojums.<ref name="piemērs" />

== Atsauces ==
<references />

dod

Kaut kāds apgalvojums numur viens.[1] Vēl viens apgalvojums.[1] Trešais apgalvojums.[1]

Atsauces


  1. 1,0 1,1 1,2 http://example.com

Tikai šis piemērs īsti nestrādā, jo augstāk demonstrētās atsauces tiek pievienotas klāt arī šim atsauču sarakstam.

[izmainīt šo sadaļu] Interpunkcija

Pēc angļu valodas Vikipēdijas parauga, pieņemts atsauces likt pēc pieturzīmēm (punkta, komata).

[izmainīt šo sadaļu] Valoda

Angļu Vikipēdijas rediģētājiem ir brīva izvēle sekot tām preses izdevēju rokasgrāmatām, kurām viņi dod priekšroku, piemēram, Chicago Manual of Style un The Associated Press Stylebook tiek pieņemtas par de facto atsauces avotiem neskaidrību gadījumā, jo angļu valodai nav nevienas centrālas de iure regulējošas institūcijas.

Latviešu valodai, turpretī, ir centrāla de iure regulējoša institūcija (Valsts valodas centrs), kam potenciāli vajadzētu viest skaidrību neviennozīmīgās situācijās.

Laikam ejot, cīņām tiekot izcīnītām (potenciāli), šeit varētu uzskaitīt priekš lv.wikipedia aktuālas konvencijas.

  • Īpašvārdu atveidošana - raksts satur literatūras sarakstu, kas apskata īpašvārdu atveidošanu lielākajās pasaules valodās, šī literatūra ir de facto oficiālais references avots attiecīgo valodu īpašvārdu latviskošanā latviešu Vikipēdijā, (kamēr to kāds neapšaubīs, protams).

[izmainīt šo sadaļu] Skatī arī

Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com